Laiku pa laikam man ir nācies dzirdēt un lasīt tādas frāzes kā, piemēram, "Latvijas nākotne ir laukos", "Lauki ir latviskās identitātes nesēji un Latvijas nākotne" vai "Laukos ir nākotne, un Latvijas nākotne ir jaunieši". Ļoti iespējams, ka kādreiz tā ir bijis, bet pavisam noteikti šīs frāzes neatspoguļo reālo situāciju tagad. Šādi mani secinājumi izriet no centralizēto eksāmenu rezultātu analīzes vairāku gadu garumā (šeit).
Plaisa starp pilsētām un laukiem paplašinās ne tikai ienākumu, bet arī zināšanu izpratnē. Mums ir bijuši labi pētījumi par skolu tīklu, pedagogu algām, mazākumtautību skolām Rīgā, bet reti kādu ir satraucis jautājums par jaunu vīriešu sekmēm un gaitām laukos. Mans raksts nepretendē uz zinātnisku analīzi. Tam noteikti ir vajadzīgs atvēlēt vairāk laika un vietas. Būtu jāanalizē skolu tipi, skolu lielums un citi faktori (ekonomiskie, sociālie, psiholoģiskie), kas varēja vai nevarēja ietekmēt tos vai citus rezultātus.
Es piedāvāju tikai stāstu par bezrūpīgajiem un mazizglītotajiem lauku puišiem, kuri dzīvo kaut kur Višķos un Virķēnos, t.i., vietās, par kuru eksistenci mēs varbūt arī zinām, bet dzīvi kurās nevaram pat iztēloties. Kāpēc mums par viņiem būtu jāsatraucas? Rietumeiropas valstu pieredze ļoti uzskatāmi parāda, kas notiek, ja liels skaits jaunu vīriešu ar zemu izglītību un daudz brīvā laika sāk kaut ko darīt. Viņi parasti dara kaut ko tādu, kas pārējiem sabiedrības locekļiem pavisam noteikti nepatīk, – dedzina automašīnas, dauza skatlogus, zog telefonus un rada citas mazākas vai lielākas nepatikšanas.
Masu mediji ir diezgan plaši atspoguļojoši to, ka centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā 12. klasē pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājušies. 2017./2018. mācību gadā vidējais aritmētiskais vērtējums šajā eksāmenā bija 34,64%, kas, protams, ir satraucoši, bet mazāk zināms ir fakts, ka atsevišķās grupās vidējie rezultāti ir vēl zemāki. Viena no tādām grupām ir jauni vīrieši dažādās izglītības iestādēs laukos. Viņu vidējais aritmētiskais vērtējums matemātikas eksāmenā ir 24,92%. Varu jau tagad norādīt, ka šai absolventu grupai ir viszemākie rezultāti visos obligātajos centralizētajos eksāmenos – matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā (angļu valodā).
Jauniem vīriešiem laukos arī nepadodas latviešu valoda. Ja vidējais aritmētiskais vērtējums visā valstī 2017./2018. mācību gadā bija 52,57%, tad iepriekš minētajā grupā šis rādītājs bija 42,76%. Lai lasītājs saprastu situācijas nopietnību, jāpiemin, ka ir arī daži jauni vīrieši laukos, kas nav sekmīgi nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, t.i., nav pārvarējuši 5% barjeru (kas liek arī aizdomāties, cik patiesībā zems ir šis slieksnis). Ievērojama daļa jautājumu centralizētajā eksāmenā ir ar četriem atbilžu variantiem. Tēlaini izsakoties, monētas vai kauliņa mešana varētu nodrošināt šiem jauniešiem augstākus rezultātus eksāmenā.
Labāki rezultāti kopumā un atsevišķās grupās ir centralizētajā eksāmenā svešvalodā. Visbiežāk (12 536) skolēni kārto eksāmenu angļu valodā. Vidējais aritmētiskais vērtējums šajā eksāmenā 2017./2018. gadā bija 61,86%, kas tomēr maz liecina par skolēnu angļu valodas prasmi. Tas drīzāk norāda uz eksāmena sarežģītības pakāpi, salīdzinot ar citiem mācību priekšmetiem. Citiem vārdiem, vairākumam skolēnu eksāmens angļu valodā nesagādā ievērojamas grūtības. Daudziem eksāmens dzimtajā valodā ir bijis ievērojami sarežģītāks.
Tomēr, ja analizējam atšķirības starp dažādām grupām, jānorāda, ka arī šajā salīdzinoši vieglākajā eksāmenā lauku puišiem bija viszemākie vērtējumi. Vidējais aritmētiskais šajā grupā bija 54,23%.
Visbeidzot – jāpiemin arī rezultāti izvēles priekšmetos. Diemžēl detalizēta šo rezultātu analīze ir apgrūtināta, jo šo eksāmenu kārtotāju ir ievērojami mazāk. Piemēram, bioloģijas eksāmenu kārtoja 1302 skolēni, no tiem 954 jeb 73,27% bija sievietes. Lauku puišu, kas kārtoja bioloģijas eksāmenu, bija tikai 53 jeb 4,07%. Savukārt fizikas eksāmenā dzimumu proporcija ir pretēja. 80% eksāmena kārtotāju bija vīrieši. Tomēr, neskatoties uz to, ka tas ir izvēles priekšmets un eksāmenu tajā parasti kārto tie, kuri domā, ka saprot fiziku, zemāki vidējie rezultāti ir tieši puišiem, īpaši laukos. Vidējais aritmētiskais vērtējums šajā grupā 24,76%.
Ko jauns vīrietis laukos var iesākt ar saviem 24,76% fizikas eksāmenā? Neko daudz un neko jēgpilnu, ja vien, protams, viņš nav Šlesera šofera dēls vai "Saskaņai" pietuvināts padomnieks sporta attīstības jautājumos. Pavisam noteikti viņam ir liegts ceļš uz studijām eksaktajās zinātnēs augstskolā. No būvkonstrukciju ražošanas vai HES uzraudzības viņš būtu jātur lielgabala šāviena attālumā. Arī rezultāts 24,92% matemātikā viņam nopietni apgrūtinās studijas pat sociālajās zinātnēs.
Turklāt jāaizmirst par iespēju studēt budžeta grupā. Savukārt vien 42,76% latviešu valodā nozīmē to, ka visa veida dokumentu, pat vienkāršas preses relīzes, sagatavošana var kļūt par nepārvaramu šķērsli karjerā.
Jaunam vīrietim ar ļoti vājām sekmēm karjera, visticamāk, apstāsies pie konservēto zirnīšu konservu kārbu izkārtošanas plauktos kādā no lielveikalu ķēdēm. Arī "precību tirgū" viņam ir ļoti mazas izredzes. Jaunas un izglītotas sievietes lūzeri sajūt pa gabalu. Kamēr vecāki dod pajumti, mamma baro, tētis dod naudu un laiku pa laikam parādās haltūras, tāda dzīve jaunam vīrietim var šķist pat bezrūpīga un pietiekami komfortabla. Pietiek gan kokčikam piektdienas vakarā, gan arī benzīnam, ko liet divdesmit gadus vecā BMW. Tomēr mēs visi labi zinām, ka labās dienas kādreiz beidzas. Un, vērojot TV ziņas no citām Rietumeiropas valstīm, mēs varam secināt, ka nepieskatīts, neizglītots un izsalcis jauns vīrietis pārējai sabiedrībai ir potenciāli bīstams.
Ko darīt? Mums kā sabiedrībai jābeidz dzīvot ilūzijās, ka jauniem vīriešiem laukos vai viņu vecākiem kaut kad radīsies apskaidrība un ka viņiem būs resursi un pietiekama motivācija kaut ko mainīt. Arī moralizēšana noteikti neko nedos. Tēlaini izsakoties, mums ir jāatver sirdis un maki un jādara kaut kas tāds, ko savulaik īstenoja ASV prezidents Džordžs Bušs juniors ar likumu "No Child Left Behind Act" (brīvi tulkojot – neviena atstāta bērna, neviena bērna, kas ir palicis aiz muguras).
Ko tas nozīmē? Sliktajām skolām jāpalīdz ar labākiem skolotājiem, labāku vadību un, protams, lielāku naudu. Ja sliktās skolas noteiktā laikā (ASV – līdz pieciem gadiem) nesasniedz iepriekš noteiktos mērķus, tās ir jāslēdz ciet. Un šiem lēmumiem nevajadzētu būt saistītiem ar attiecīgās pašvaldības izpratni vai labvēlību pret noteiktām elektorāta grupām.
Beidzot mums kā sabiedrībai ir jāatzīst acīmredzamais. Šobrīd "vājais dzimums" ir vīrieši. Viņi negrib, viņi neprot, viņiem nesanāk. Turklāt bieži jaunekļi nemaz nenojauš, ka viņi ir zaudētāji. Mūsu izglītības sistēma atalgo mierīgo, paklausīgo un centīgo, t.i., meiteni. Sistēma nav sagatavota un nekādā veidā nepiekāpjas spurainajam un nemierīgajam, t.i., zēnam.
Skolās ir ļoti maz vīriešu skolotāju, kas varētu kalpot par pozitīvu piemēru, iedvesmas avotu, ko zēni vēlētos atdarināt. Un te ir jājautā, ko un cik daudz atbildīgās institūcijas un sabiedrība ir darījusi, lai vīriešu skolās būtu vairāk. Šīs izmaiņas ir vajadzīgas ne tikai bezrūpīgajiem un mazizglītotajiem lauku puišiem, bet arī sabiedrībai, kurā viņi dzīvo.