Āris Jansons: Zviedrijā – gandrīz kā Latvijā  (19)

Zviedrija bez valdības bija kopš 9. septembra vēlēšanām, kurās nebija skaidra uzvarētāja. Tikai tagad, jaunā gada trešajā nedēļā, Zviedrijas parlaments (Riksdag) ir nobalsojis par labu līdzšinējam premjeram Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvim Stēfanam Levēnam, kuram uzticēts vadīt Ministru kabinetu vēl četrus gadus.

Sociāldemokrāti, kas pagājušajā gadsimtā pārsvarā bijuši pie varas Zviedrijā, un to galvenais sāncensis – četru konservatīvo partiju alianses koalīcija (Alianse) – priekšvēlēšanu aptaujās, kā saka, mina viens otram uz papēžiem. Vēlēšanu priekšvakarā pastāvēja arī bažas, ka populistu partija "Zviedru demokrāti" spēs panākt pietiekami lielu atbalstu, lai nāktu pie varas, līdzīgi kā tas izdevies labā spārna partijām citur Eiropā. Pret imigrāciju noskaņotie "Zviedru demokrāti" atņēma balsis tradicionālajām centriski labējām partijām un sociāldemokrātiem, kas ir pa kreisi no centra.

Šīs partijas popularitāte ir augusi sakarā ar iedzīvotāju reakciju uz Sīrijas bēgļu krīzes raisītajiem imigrācijas uzplūdiem. 2015. gadā Zviedrija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija uzņēmusi visvairāk patvēruma meklētāju visā Eiropas Savienībā. Savukārt aptaujas rāda, ka zviedrus satrauc noziegumu skaita pieaugums, jo sevišķi ielu vardarbība – šaudīšanās un automašīnu dedzināšana.

Labējo populistu popularitātes kāpums apstākļos, kad vēlēšanās dominēja imigrācijas tematika, tomēr mudinājis mazās labēji centriskās partijas doties talkā sociāldemokrātiem, lai premjera krēslā atkal atgrieztos Levēns. Tās pauda, ka labāk pacietīs kreisi centrisku koalīciju nekā labējo centristu valdību, kas paļausies uz labējo nacionālistu atbalstu. Pēc vairāku mēnešu apspriedēm divas no Alianses partijām – centristi un liberāļi – noraidīja paļaušanos uz netiešu "Zviedru demokrātu" atbalstu un tā vietā valdības veidošanā izraudzījās atbalstīt sociāldemokrātus.

Centra partija vēl decembrī pauda neuzticību Levēnam nākamās valdības vadītāja lomā, bet aizvadītajā nedēļā partijas līdere Annija Lofa varēja uzskaitīt virkni sociāldemokrātu doto solījumu (zemāki nodokļi, stingrāki sodi par goda aizstāvēšanas noziegumiem un piespiedu laulībām, iespēja patvēruma meklētāju ģimeņu atkalapvienošanai un pasākumi, kas sekmētu jaunatnācēju nodarbinātību un zviedru valodas apguvi) un piekrita Levēna ievēlēšanai par premjeru. Levēns tika ievēlēts tikai ar 115 no 234 deputātu balsīm.

"Apmaiņā pret premjera krēslu sociāldemokrāti samaksā ar liberālām reformām," pauž liberālā zviedru avīze "Dagens Nyheter". Levēnam, kuru reizēm dēvē par "labējo sociālistu", nebūs viegli atsvaidzināt savu tēlu veco draugu sociālistu acīs.

Apmaiņā pret kompromisiem ir panākts rezultāts. Pēc četrus mēnešus gara politiskā strupceļa Zviedrija beidzot ir ieguvusi valdību – nestabilu un nervozas spriedzes pārņemtu koalīcijas kabinetu, kas, kā saka zviedri, nepatīk nevienam, toties valdības izveide nav ļāvusi nākt pie varas labējiem populistiem.

Darījums ar centristiem un liberāļiem attiecas uz politiku un nenozīmē, ka Centra partija vai Liberālā partija iekļūs valdībā. Pie varas būs sociāldemokrāti un zaļie, bet četras partijas – saskaņā ar detalizētu vienošanos – sadarbosies budžeta lietās. Savukārt ne "Zviedru demokrātiem", ne Kreisajai partijai – saskaņā ar koalīcijas līgumu – netiks ļauts ietekmēt Levēna valdību.

Jāielāgo gan, ka zviedru komunistu pēcteces – Kreisās partijas – deputāti parlamentā piekrita izšķirīgajā balsojumā vismaz atturēties no balsošanas pret Levēnu. Ierindas kreisie ir dusmīgi par partijas vadības nostāju, atbalstot jaunās valdības izveidošanu, turklāt arī Zaļo partijā izpaudušās nesaskaņas, trim nozīmīgiem partijas biedriem izstājoties no tās, protestējot pret jaunās koalīcijas labējo viedokli.

Arī daudzi ierindas sociāldemokrāti nav apmierināti ar iznākumu – viņi partijas līderu piekrišanu liberālākam kursam, lai iekārdinātu Alianses partijas atbalstīt sociāldemokrātus valdības veidošanā, uzskata par partijas tradicionālo vērtību nodevību. Sociāldemokrātu vidū ne velti tiek kultivēts noskaņojums, ka partijas biedriem ir jāpaļaujas uz Levēnu kā bijušo metinātāju ar arodbiedrību līdera pagātni un ka viņš "neiztirgos partijas dvēseli".

Uz valdības trauslumu norāda fakts, ka kopā ar centristiem un liberāļiem jaunajai Zviedrijas administrācijai parlamentā ir 167 deputāti – 8 mandātu par maz, lai parlamentā ar 349 deputātiem tai būtu vairākums. Kritiskā brīdī, ja Kreisā partija izlemtu, ka Levēna valdība ir nosvērusies par daudz pa labi, un uzticības balsojumā balsotu pret to, tad opozīcijai – "Zviedru demokrātiem" kopā ar divām atlikušajām labēji centriskajām partijām – moderātiem un kristīgajiem demokrātiem – parlamentā būtu vairākums.

Kā norāda apskatnieki, valsts ar proporcionālas pārstāvniecības sistēmu nevar izlikties neredzam populistu partiju, kas guvusi 17,5 procentu atbalstu vēlēšanās. Tomēr Zviedrijā Levēns, kura sociāldemokrāti saņēma 31,1 procentu balsu, ir demonstrējis prasmi radīt vizuālu apmānu un atstumt pietiekami populāro partiju ceļmalā.

Šajā sakarā atkal ievērību izpelnās Latvija – ne tikai zviedru komentētāji vien kā uzskatāmu piemēru nosauc mazākās parlamentā pārstāvētās partijas kandidāta Krišjāņa Kariņa koalīcijas spēju saliedēties, lai Latvijā aiz valdības nama durvīm paliktu Saeimas lielākā partija.