2017. gads Latvijā bija lietains – īpaši Latgalē, kur gada nokrišņu norma tika pārsniegta par vairāk nekā 40%. Plūdi un palielinātais nokrišņu daudzums radīja zaudējumus ap 300 miljonu eiro apmērā.
Iepriekšējā gada sausā vasara, kas veicināja plašus meža ugunsgrēkus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā un ASV, tiek saistīta ar globālo klimata pārmaiņu izraisīto Arktikas straujo sasilšanu – šāda saikne izpētīta tikai pēdējo gadu laikā. Mēs nezinām, kā tieši cilvēku radītais eksperiments ar planētas uzkarsēšanu ietekmēs Latviju nākotnē, bet gana droši varam sagaidīt arvien vairāk ar laikapstākļiem saistītu postījumu, kas varētu izmaksāt apmēram tikpat daudz – vismaz 150 eiro katram Latvijas iedzīvotājam neveiksmīgākajos gados. Ja piepildīsies sliktākie scenāriji, var nākties maksāt krietni vairāk.
Kur mēs esam un uz kurieni virzāmies ar klimata pārmaiņām? Cilvēku darbības radītās siltumnīcefekta gāzes šobrīd ir palielinājušas Zemes vidējo temperatūru par 1 grādu. Tas aizsācis vairākas planētas mēroga pārmaiņas. Tikai par vienu grādu siltāka Zeme izraisīs okeāna ūdens līmeņa celšanos par vairākiem metriem (jaunais līdzsvara punkts gan tiks sasniegts pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā), radīs biežākus sausuma periodus un citus ekstremālus laikapstākļus. Skaidrs, ka ne vienā dienā un pat ne vienā gadā neapturēsim papildu sasilšanu, ko rada katra atmosfērā palaistā siltumnīcefekta gāzu molekula, tādēļ laicīgi jārēķinās ar turpmāku sasilšanu.
Pie 1,5 grādu sasilšanas varam sagaidīt daudz lielākus draudus lauksaimniecības ražai, daudz vairāk ekstrēmu laikapstākļu un (ar lielu varbūtību) koraļļu rifu pilnīgu izzušanu. Šī ir arī pēdējā sasilšanas robeža, ko iespējams aprakstīt kā drošu. Turpmāka sasilšana var neatgriezeniski izmainīt mūsu pasauli – jārēķinās ar mazāku ražu un pārtikas trūkumu, ar biežākiem sausuma un plūdu postījumiem, vairāku ekosistēmu sabrukšanu un pastāvīgu jūras līmeņa celšanos. Šādu nākotni dēvē par katastrofālām klimata pārmaiņām. Turklāt katrs papildu grāds sekas padarītu arvien straujākas un smagākas. Katastrofālu klimata pārmaiņu pasaulē nav vietas stabilitātei. Līdz ar daudzajiem satricinājumiem, pēkšņajām izmaiņām un palielinātu bruņotu konfliktu iespēju cīņā par ūdens un citiem resursiem var sabrukt arī tāda pasaules kārtība, kurā iespējama neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšana.
Jau 24 gadus pasaules valstu vadītāji tiekas, lai novērstu katastrofālas klimata pārmaiņas. Pēc vairākiem zinātnieku brīdinājumiem, 2018. gadā pasaules valstu vadītāju solījumi – nevis rīcība – rezultētos planētas drīzā sasilšanā par 3 grādiem. Tas nozīmē, ka nepieciešams darīt daudz vairāk, ja gribam dzīvot drošā pasaulē.
Laika nav daudz. Lai pagrieztu pasauli pareizajā virzienā, atlikuši tikai 12 gadi. Katastrofālu klimata pārmaiņu scenārija novēršanai līdz 2030. gadam globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina par 45%. Tas pieprasa strauju fosilajos resursos balstītas ekonomikas, enerģijas un transporta sistēmas pārveidi.
Latvija ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kas neiegūst nekādus fosilos resursus, tādēļ pāreja uz jaunu enerģijas sistēmu būtu īpaši izdevīga. Tā vietā, lai turpinātu maksāt Krievijai simtiem miljonu eiro par dabasgāzi, mēs varam šos līdzekļus ieguldīt lētas atjaunojamās enerģijas ražošanā tepat Latvijā.
13. Saeimā ievēlētajiem politiķiem uzticēti pirmie 4 no 12 katastrofālu klimata pārmaiņu novēršanai izšķirīgajiem gadiem. Visiem politiskajiem spēkiem nepieciešams apzināties, ka ar pašreizējiem pasākumiem Latvijai nebūs iespējams sasniegt ne ES noteiktos, ne zinātnieku atziņām atbilstošus katastrofālu klimata pārmaiņu novēršanas mērķus.
Lai Latvija nekļūtu par vienu no valstīm, kas bremzē atbildīgu rīcību pasaules mērogā, nepieciešams īstenot šādu rīcību:
1. Atbilstoši Latvijas situācijai un enerģētiskās neatkarības interesēm izvirzīt mērķi sasniegt 55% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 2030. gadam. Uzskatām, ka pastāv daudz neizmantotu iespēju šo rādītāju sasniegt ar summāru finansiālo ieguvumu, nevis zaudējumu Latvijas sabiedrībai.
2. Īstenot politiku, kas nodrošina pēc iespējas lielāku kopējo oglekļa piesaistes pārsvaru pār emisijām lauksaimniecības un mežsaimniecības zemē.
3. Būtiski palielināt energoefektivitāti, sevišķi ar mājokļu siltināšanas pasākumiem un to īstenošanas atvieglošanu.
4. Nodrošināt sabiedrības informētību par klimata pārmaiņu cēloņiem, paredzamajām sekām un nepieciešamo rīcību to novēršanai.
Ņemot vērā šīs rīcības steidzamību, uzskatām par pašsaprotamu, ka klimata pārmaiņu novēršanai jābūt vienai no svarīgākajām sadaļām jaunās valdības deklarācijā.