Bet sākās viss kā vienmēr – ar klienta zvanu par VID uzsāktu pēcimporta auditu. Ne pārāk ikdienišķā preču piegāde, kas neļauj noteikt muitas vērtību saskaņā ar darījuma cenu, solīja neskaidrības gan VID, gan klienta pusē. Galvu visiem sajauca gan preču īpašuma tiesību pāreja uz importētāju tikai brīdī, kad bija atrasts tālākais pircējs, gan atlaides, kuras bija zināmas vien preču tālākpārdošanas brīdī. Tā arī sanāca – VID sapinās meistarībā ar pārējo piecu muitas vērtības metožu piemērošanu šim darījumam.
Tā lieta pamazām izgāja visas Latvijas tiesu instances, līdz Augstākā tiesa uzdeva jautājumus Eiropas Tiesai – kā tad pareizi interpretējamas attiecīgās normas? Jāsaka, man ļoti patīk, kā strādā Eiropas Tiesa. Viss laikus un vienkārši tiek izskaidrots, nekāda liekvārdība, atkārtošanās nav pieļaujama. Ja dokuments jāsagatavo par to, kādēļ nepieciešams mutvārdu process, tad lūdzu izpaudies ne vairāk kā 3 lappusēs. Ja dokuments skaidro ES Tiesai lietas būtību – lūdzu ne vairāk kā 20 lappusēs.
Mutiskās uzstāšanās laikā jāspēj pateikt būtiskāko 15 minūtēs. Pats jocīgākais visā procesā ir brīdis, kad tiesa puses uzaicina "aizkulisēs" un jautā, vai mums katram (uzņēmumam, Latvijai, Eiropas Komisijai) ar 15 minūtēm pietiks, jau iepriekš zinot, ka citas atbildes kā "jā, godātā tiesa" nevar būt. Tādēļ iepriekš ir rūpīgi jāsagatavo runa, lai neaizmirstu ko svarīgu pateikt, bet pēc tam jāmēģina iekļauties minētajās 15 minūtēs. Runa jāsagatavo un tiesas tulkiem jānosūta jau iepriekš, lai viņi sagatavotos un runu tiesas sēdē sinhroni tulkotu visās ieinteresēto ES valstu valodās.
Latvijas procesam VID un tiesā pamācošs ir ne vien dokumentu un runu īsums un konkrētība, bet arī ģenerāladvokāta klātbūtne. ES Tiesā ģenerāladvokāts ir kā starpnieks starp visām pusēm un tiesu. Viņš arī tiesas zālē uzvedas aktīvāk par tiesnešiem – viņa jautājumi parasti ir asāki un dziļāki nekā pat tiesnešiem. Rodas priekšstats, ka viņš ir visvairāk sagatavojies un iedziļinājies. Ne velti nodokļu lietās ES Tiesa vairumā gadījumu piekrīt ģenerāladvokāta viedoklim. Būtībā tas ir brīnišķīgs palīgs tiesai – ar sākotnēju viedokli, ko tiesa var ņemt vai neņemt vērā. Vai ir kādi būtiski argumenti, kādēļ gan Latvijas tiesām šādu institūtu neieviest? Tie varētu būt dažādu jomu augstākā līmeņa eksperti, kas varētu kompensēt problēmu, ka Latvijā nav specializētu nodokļu tiesu.
Kāds labums no tā visa Latvijas uzņēmumiem? Galvenais, manuprāt, ir kliedēt mītu, ka iespēja aizstāvēt savas intereses Eiropas Tiesā vai Eiropas Komisijā ir kas neikdienišķs vai īpaši sarežģīts. Ja jūtat, ka Latvijas tiesai ir šaubas par kādas ES tiesību normas interpretāciju, lūdziet tai uzdot jautājumus ES Tiesai un skaidrot attiecīgo normu jēgu. Nesen parādījās samērā jauns ES Tiesas spriedums, kas vēl vairāk sašaurina Latvijas tiesas iespējas atteikties uzdot jautājumus ES Tiesai, ja tai ir kaut mazākās šaubas par ES tiesību normu interpretāciju. Tātad nodokļu jomā šie jautājumi vairumā gadījumu būs vai nu par PVN, muitu, vai akcīzi, dažām tiešo nodokļu direktīvām, kur pamata regulējums ir noteikts ES, nevis Latvijas līmenī.
Pēc Augstākās tiesas nolēmuma ES Tiesā parasti vairs nav iespēju vērsties. Taču tad arī pastāv virkne iespēju, par ko cilvēki mēdz piemirst. Jāpadomā, vai ir pamats vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur dažkārt nonāk nodokļu jautājumi. Pastāv arī speciāla procedūra, kā iespējams vērsties ar sūdzību Eiropas Komisijā par ES tiesību normu nekorektu piemērošanu. Ja Komisija konstatē pārkāpumu, tā informē Latviju un lūdz pārkāpumu novērst. Ja Latvija to nedara, EK var vērsties pret Latviju ES Tiesā. Savukārt uzņēmumam, iespējams, šāda pārkāpuma konstatēšana var: 1) izlabot nekorekto Latvijas tiesību normu vai 2) radīt iespējas apsvērt vēršanos atkal tiesā saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem, vai 3) sniedz iespēju vērsties ar zaudējumu prasību pret valsti.
Tātad iespējas pacīnīties par taisnību nodokļu lietās nebūt nebeidzas pēc Latvijas VID vai tiesas viedokļa saņemšanas.