Mīti par degvielas cenām rada apjukumu
Problēmas rada neiedziļināšanās vai virspusēja uzmanības pievēršana tematam, kā rezultātā rodas dažādi mīti un stereotipi. Un tas ir ļoti labi saprotams – ja degvielas nozare nav pamata nodarbošanās, kāpēc tas būtu jāzina? Neizpratni par cenu pieaugumu, protams, ietekmē arī emocionālā puse, jo lokālā pirktspēja ir zemāka nekā citur Eiropā.
Pēc ilggadējas pieredzes varu izcelt divus spilgtākos mītus par degvielas cenas veidošanos. Pirmkārt, cilvēki uzskata, ka degvielai ir klasiskais mazumtirdzniecības uzcenojums, kāds ir veikalos (ap 25–30%). Otrkārt, viens no būtiskākajiem mītiem, kas vijas sabiedrības uzskatos, ir tāds, ka, naftas biržas cenai krītot, DUS degvielas cenu nesamazina, bet, biržas cenai kāpjot, mazumtirdzniecības cena palielinās. Kad nafta maksāja 100 USD par barelu, kā arī tagad, tai nokrītot līdz aptuveni 65 USD par barelu, abos gadījumos DUS cenas nemainās un rodas neizpratne. Te svarīgi paturēt prātā, ka ir būtiski mainījies nodokļu īpatsvars.
Degvielas cenu veidojošie faktori
Ja sadalām degvielas cenu "pa sastāvdaļām", to veido naftas biržas cena (aptuveni 45% no kopējās cenas) un akcīzes nodoklis, kas papildus tiek aplikts ar nodokli un obligāto rezerves maksu (aptuveni 45%). Tātad kopā tie ir jau 90%. Mazumtirgotājam paliek aptuveni 10%, ko varētu uzskatīt par peļņu, bet jāmin, ka no šiem ienākumiem jāsedz loģistikas izmaksas, darbinieku algas, uzpildes staciju uzturēšana un citas būtiskas lietas, kuras gala rezultātā klientam nodrošina augstas kvalitātes servisu.
Ja runājam par degvielas pamata jeb biržas cenu, tad tā ir līdzvērtīga visur pasaulē un to nosaka plaša spektra faktori – politiskie notikumi, pieprasījums un piedāvājums pasaulē, dabas katastrofas, kā arī naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) panāktās vienošanās par to, vai tiks palielināti vai samazināti naftas ieguves apjomi. Te jāuzsver, ka neviens nepārdos degvielu Latvijā par zemāku cenu, tādēļ ka cilvēku pirktspēja un algas ir zemākas nekā citur pasaulē.
Degvielas cenu vistiešāk šobrīd ietekmē akcīzes nodoklis
Atsevišķs stāsts ir par nodokļiem, kas nosaka to, kāpēc degvielas cena ir atšķirīga dažādās valstīs. 2014. gada vidū nafta biržā maksāja virs 100 USD par barelu. Tad sekoja pakāpenisks cenu kritums, un 2015. gada nogalē cena bija vairs tikai 30 USD. 2014. gada jūnijā benzīns un dīzeļdegviela maksāja aptuveni 1,36 EUR litrā un 2015. gada nogalē ap 1 EUR litrā, līdz ar to redzams, ka cenas tiešām samazinās, sekojot biržas cenu izmaiņām. Taču šajā laikā Latvijā tika pieņemts lēmums paaugstināt akcīzes nodokli, tādējādi degvielas cenai paliekot nemainīgai. Šobrīd naftas cenas atkal paaugstinās, līdz ar to iedzīvotāji izjūt degvielas cenas pieaugumu. 2014. gadā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai bija 0,333 EUR, šobrīd tas ir 0,372 EUR – pieaugums gandrīz par 4 centiem, bet benzīnam akcīzes nodokļa pieaugums ir vairāk nekā 6 centi. Līdz ar to pie vienādām iepirkuma cenām degvielas mazumtirdzniecības cena pagātnē un tagad ir augstāka nodokļu ietekmē. Šobrīd naftas cenas atkal paaugstinās, līdz ar to iedzīvotāji izjūt degvielas cenas pieaugumu, taču es gribētu norādīt, ka vēsturiski par degvielu esam maksājuši vēl vairāk, piemēram, 2012. gadā gan dīzeļdegviela, gan benzīns maksāja virs 1,40 EUR litrā.
Akcīzes nodokļa palielināšana ietekmē dīzeļdegvielas patēriņu
Latvijā visvairāk patērē dīzeļdegvielu. Ja 2018. gada janvārī kopējais dīzeļdegvielas patēriņa pieaugums Latvijā bija ap 9%, tad septembrī patēriņa pieaugums samazinājies par 1,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada to pašu periodu. Šo pieauguma samazināšanos vistiešāk ietekmē situācija Baltijā – Igaunijā degviela ir par aptuveni 10 centiem dārgāka nodokļu dēļ, savukārt Lietuvā – vidēji par 5 centiem lētāka. Paturot prātā, ka gada sākumā Latvijā tika paaugstināts akcīzes nodoklis, dīzeļdegvielas patēriņa sarukumu var skaidrot ar igauņu tranzīta biznesu (dodoties no Igaunijas caur Baltijas valstīm uz Rietumeiropu). Ja iepriekš igauņi "uzpildījās" Latvijā, tad šobrīd priekšroka tiek dota Lietuvai. Šīs situācijas dēļ valstij iet secen nozīmīgi ienākumi, un tie atspoguļojas patēriņa datos. Ja nākamgad arī Lietuvā palielinās akcīzes nodokli, cenas izlīdzināsies.
Gudrs degvielas patērētājs jeb kam pievērst uzmanību
Tā kā naftas biržas cenu nosaka globāli notikumi, diemžēl ne mazumtirgotājs, ne patērētājs to nevar ietekmēt. Bet ko ar to visu darīt, un kā kļūt par gudru patērētāju? Ikdienā jāpatur prātā, ka DUS degvielas cena var atšķirties dažādos reģionos un pat vienas pilsētas, piemēram, Rīgas, ietvaros konkurences un patēriņa apjoma dēļ. Katrs var iegūt arī papildu atlaidi atbilstoši patērētās degvielas apjomam – tirgotāji piedāvā lojalitātes programmas, cenu akcijas, iespējas sekot līdzi zemākajai degvielas cenai kādā no DUS. Vēlos aicināt cilvēkus būt modriem un sekot līdzi piedāvājumam.