Dans Titavs: Mūsu bankas – zelta oliņa vai omlete  (51)

Pārfrāzējot Staļinu, nav naudas – nav problēmas. Sev uz pleca par labi padarītu darbu mēs varētu sist, ja banku, uzraugošo iestāžu un drošības dienestu sadarbības rezultātā šie miljardi būtu arestēti kontos, pierādīta to nelikumīgā izcelsme vai iesaiste starptautisko sankciju pārkāpumos. Un Latvijas budžets likumīgi papildinātos ar miljardiem, kas konfiscēti par labu valstij. Tagad šī nauda vienkārši ir aizdzīta no Latvijas finanšu tirgus, tā aizgājusi pelnīt citur. Nav šaubu, pelnīs arī. Nodokļos budžetam samaksātas naudas vietā esam saņēmuši Latvijas finanšu sektora reputācijas krīzi ar starptautisku skanējumu.

Latvijas banku sektorā vēsturiski bija izveidojusies situācija ar lielu skaitu ārvalstu noguldītāju, tā ģenerēja ieņēmumus budžetā, radīja labi apmaksātas darbvietas. Varam salīdzināt kaut vai ar kaimiņiem Igauniju un Lietuvu. Likumdevēju, Latvijas Bankas un finanšu tirgus dalībniekus uzraugošo valsts iestāžu atbildība bija izveidot pastāvošajiem riskiem atbilstošu kontroles sistēmu.

Ja reiz ir vistiņa, kas dēj zelta oliņas, katrs saimnieks vēlētos šo vistiņu saglabāt sev maksimāli ilgi. Nav jau Latvijas situācija tik unikāla, bankām "ar vārdu" ASV, Eiropā, Skandināvijā, Šveicē vai ik pārnedēļu tiek uzlikti miljonos mērāmi sodi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu nepietiekamu uzraudzību. Latvijas jautājums bija un ir par tirgus lielumam atbilstošu uzraudzību kontekstā ar izpratni par globāliem procesiem finansēs un ekonomikā. Un galvenais – Latvijas ekonomisko interešu aizstāvēšanu. Būsim reālisti. Latvijas "Nokiu" ar aplausiem pasaulē neviens nesagaidīs. Latvijas panākumi, izņemot mūs pašus, nevienu neinteresē. Jebkurā nozarē, tai izejot globālajos tirgos, būs pretdarbība. Jauni konkurenti nevienam nav vajadzīgi. Tiesības apstrādāt milzu summas Šveice un Luksemburga – šo valstu bankas – izcīnīja. Un cīnās katru mīļu dienu, lai šo pozīciju saglabātu.

Mums jau ir rūgta pieredze ar Latvijas cukura rūpniecību un metāllūžņos sagriezto zvejas floti. Divas tautsaimniecības nozares no starptautiskās konkurences tika svītrotas, mūsu starptautiskajiem draugiem savus patiesos mērķus pat īpaši neslēpjot. Teju trīsdesmit atjaunotās neatkarības gados būtu laiks amatvīriem "ielauzties", ka savas ekonomiskās intereses valstis aizstāv ar zobiem un nagiem. Pat ja sarunās viesi smaida un noliek puķes pie Brīvības pieminekļa.

Latvijas finanšu sektors ir reputācijas atjaunošanas izaicinājuma priekšā. Gribas ticēt, ka pēc notikušā Saeima, valdība, Latvijas Banka, tirgus uzraugi FKTK un prokuratūrā, kā arī pašas bankas ir sapratušas, ka visi ir vienā laivā. Nav labo un slikto. Katrs ar savu rīcību un publiski paustu viedokli solidāri ir atbildīgs par Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju. Tik strikti regulētā tirgū kā banku sektors jau pašlaik valsts lielu daļu īsteni tai piekritīgu funkciju un ar tām saistīto izmaksu ir deleģējusi pašiem tirgus dalībniekiem.

Terorisma finansēšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroli primāri veic pašas bankas. Bankas seko līdzi, lai nepieļautu starptautiskām sankcijām pakļauto valstu, uzņēmumu, privātpersonu aktivitātes. Bankas investē tehnoloģijās un darbinieku apmācībā, lai pildītu valsts uzliktos pienākumus. Bankas pārbauda savus klientus, atskaitās FKTK, informē Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem.

2017. gadā bankas sniegušas informāciju par 28 483 aizdomīgiem un 17 905 neparastiem darījumiem jeb par 180 darījumiem katru darba dienu. Bankas un uzraugi ir pilnvērtīgi sadarbības partneri terorisma finansēšanas apkarošanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nepieļaušanā. Un tāpēc bankas, ja šī nozare un tās reputācija valstij rūp, var un drīkst pieprasīt no valsts atbalstu starptautiskā līmenī. Latvijai ikkatra globāli konkurētspējīga nozare, kas ģenerē naudu budžetam, ir vistiņa, kas dēj zelta oliņas.

Ja olu cālēns pāršķeļ no iekšpuses, rodas jauna dzīvība, ja kāds no ārpuses – labākajā gadījumā omlete.