Foto: LETA
"Ātrās palīdzības" sistēmā krahs bija sagaidāms. Šajā ziņā tas nav pārsteigums, tāpat kā visā Latvijas medicīnā. Neviens nekad nav veidojis šo sistēmu – to tikai grāva, pēc tam barbariski izlaupīja visas labākās iepriekšējo medicīnas iestāžu ēkas, privatizēja, tādējādi sašaurinājās valsts bezmaksas medicīnas zona. Dalīja un cīnījās par neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu apkopi, par personālu neviens pat nedomāja. Tur algas neatbilst darbam. "Ātrās palīdzības" sistēmā jau sākotnēji bija jāparedz citas algas, daudz lielākas nekā slimnīcās, jo personāla darbs nav salīdzināms, diennakts dežūras neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un, pats svarīgākais, – kompetence, kas ir ļoti svarīga šī personāla prasību sastāvdaļa. Cilvēka dzīvība bieži ir atkarīga no kvalificēti sniegtas pirmās palīdzības.

Neatliekamās palīdzības darbinieki nevar piestrādāt citās darbavietās, kā slimnīcas personāls, tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, viņu algai vajadzētu būt ievērojami lielākai. Bet sabrukums ir ne tikai neatliekamās palīdzības sistēmā, bet visā medicīnā, un tas bija paredzams. Visi to sen zināja.

Valstī vajadzēja veidot medicīnas sistēmu, un par to runāja SVF (Starptautiskais Valūtas fonds). Un, starp citu, piedāvāja saprātīgu sistēmu, kas derētu mūsu valstij un mūsu situācijai. Bet kas mums vispār kaut ko ir darījis sistemātiski? Ģimenes ārstu institūts, kas labi darbojas Rietumos, mums nederēja daudzu iemeslu dēļ. Par šo tēmu bija daudz diskusiju.

Varbūt kāds zina, cik ģimenes ārstu mums šobrīd ir? Veselības ministrijas mājaslapā šis skaitlis ir 1,5 reizes lielāks nekā sertificētu ārstu mājaslapā. Tā rezultātā mums nav medicīniskās sistēmas pakalpojuma. Par jelkādu profilaktisku darbu vispār nav runas. Medicīna no ārstnieciskas ir kļuvusi par konsultatīvu. Atvērti daudzi privāti kabineti, protams, par maksu, un ne mazu. Ja saslimsiet, kur un pie kā iet, nav zināms. Pat ja dosieties uz pieņemšanu, labākajā gadījumā tiks izrakstīta recepte, un vairumā gadījumu citreiz vairs neiesiet izmaksu dēļ. Tiek domāts, ka viss jāuzrauga ģimenes ārstam: ārsta speciālista atzinums, ārstēšana utt. Bet tā tas ir tikai domāts. Pretēji veselajam saprātam, ārsta atalgojums ir atkarīgs no pacientu skaita, no izdevumiem par kompensējamo zāļu izrakstīšanu un nosūtīšanu pie šaura novirziena speciālistiem. Uzminiet: ko darīs ģimenes ārsts?

Bez pārspīlējuma var teikt, ka mūsu medicīnā dominē haoss, pilnīgs disciplīnas trūkums. Bezgalīgas naudas prasības. Bet tas nav galvenais. Galvenais ir izveidot sistēmu, atjaunot kārtību, uzskaiti, kontroli un disciplīnu. Ārstiem nav jāstrādā divās vai trīs darbavietās, daži pat iemanās astoņās, lai kaut kā nopelnītu. Jāizstrādā motivēta darba samaksas sistēma, it īpaši jaunākajam apkalpojošajam personālam un ārstiem. Nekāda nauda nepalīdzēs līdz brīdim, kamēr tas nebūs izdarīts, citādi – kā caurā maisā.

Pievērsiet uzmanību tam, cik nopietna ir situācija medicīnā, es nepārspīlēju – šodien jāgaida uz izmeklēšanu vairākus mēnešus, gan par naudu, gan bez maksas. Nepieciešams nekavējoties veikt medicīnas stāvokļa revīziju valstī, vēlams, nepažēlojot naudu starptautiskai organizācijai.

Ja kāds vēl domā, ka pie mums maz līdzekļu piešķir medicīnai, tad tas tā nav. Ja apkopo visus finansējuma avotus – valsts, apdrošināšana brīvprātīgi, korporatīvā, iemaksas –, tad summa ir gandrīz 2 miljardi eiro.

Kur tas aiziet? Tas ir labs jautājums. Tādēļ arī vajadzīga revīzija. Pēc tam viss jāmaina šodienas satrunējušajā veselības aprūpes sistēmā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!