Īpaša aktivitāte šosezon vērojama jaunu ēku būvniecībā. Pateicoties Eiropas fondu pieejamībai un valsts atbalsta iespējām, projektus realizē gan pašvaldības un privātie uzņēmumi, gan iedzīvotāji savām vajadzībām. Šāda situācija varētu būt arī nākamajā gadā, taču jārēķinās ar to, ka pēc tik krasa būvniecības apjomu kāpuma var sekot arī kritums.
Tāpēc svarīgi domāt tālejoši, piemēram, brīdī, kad samazināsies privātā tirgus aktivitātes, valsts varētu pastiprināti iesaistīties ar dažādu sabiedrisko ēku un infrastruktūras būvniecību. Šogad mums ir aktualizējušies gandrīz visi sektori vienlaikus, kas izraisa zināmu nozares pārkaršanu.
Būtiski palielinājies arī siltināšanas materiālu pasūtījumu skaits, kas vēsta ne tikai par cilvēku izpratni, bet arī ekonomikas stabilitāti valstī. Taču, tā kā būvniecības sezona sākās salīdzinoši vēlu un ļoti strauji, bija vērojami "sastrēgumi" atsevišķās būvmateriālu grupās, piemēram, minerālvates ražošanā. Tās trūkums ietekmēja gan būvdarbu gaitu, gan citu izejmateriālu piegādātāju darbu izpildes procesus. Ja mums, SIA "Sakret", bija iespēja palielināt ražošanas jaudas Latvijas rūpnīcā, kā arī piegādāt produktus no meitasuzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā, tad brīžiem nācās gaidīt, kamēr celtnieki saņem citus nepieciešamos izejmateriālus, kuru ražošana prasa vairāk laika, vai arī kompānijai vienkārši nav iespējas pielāgoties straujajam pieprasījuma kāpumam.
Vēl viens faktors, kas atsaucas gan uz būvniekiem, gan materiālu ražotājiem, bija kvalitatīva darbaspēka trūkums. Laikā, kad būvniecības nozarē bija vērojams kritums, liela daļa profesionāļu devās strādāt uz ārzemēm, taču brīdī, kad ir kāpums, vairs nav iespējams piesaistīt zinošus speciālistus. Lai nodrošinātu darbaspēka pietiekamību, tiek celtas algas, taču tas šobrīd piesaista cilvēkus arī no citām nozarēm bez pienācīgas pieredzes un profesionālajām zināšanām.
Rezultātā gan materiālu ražotājiem, gan būvdarbu vadītājiem nākas ieguldīt vairāk laika un resursu, apmācot jaunos celtniekus, lai nezaudētu būvniecības kvalitāti. Atliek cerēt, ka nākamgad šie jaunie strādnieki būs krietni profesionālāki.
Tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr kvalitāte ir atkarīga vien no darbinieku prasmēm. Arī pasūtītāju nekompetence bieži kļūst par iemeslu nekvalitatīvai būvniecībai. Praksē nācies novērot, ka daudz par maz vērības tiek veltīts atsevišķām būtiskām detaļām. Kā piemēru šeit varētu minēt hidroizolāciju. Jā! Siltināt ēkas esam sākuši, jo vēlamies ekonomēt siltumenerģiju. Taču tam zūd jēga, ja netiek izveidota arī pareiza hidroizolācija, piemēram, uz balkoniem, kas ir nepārtrauktā tiešā laikapstākļu ietekmē. Salīdzinājumam – 1% mitruma minerālvatē palielina tās siltuma vadītspēju par 10%.
Tas nozīmē, ka nepaies ilgs laiks, līdz siltināšanas materiāls būs kļuvis bezvērtīgs. Tāpat tas ir vannas istabā un citās telpās, kurās ir ūdens noplūšanas risks.
Bet kāpēc cilvēki atsakās no būvniecības procesam svarīgu materiālu izvēles? Tādēļ ka viņiem šķiet – tas būtiski sadārdzinās izmaksas. Nevar noliegt, ka process būs nedaudz dārgāks, taču, kā rāda pieredze, pārtaisīt pēc diviem gadiem prasīs krietni vairāk līdzekļu, nekā pareizi veikti būvdarbi jau pirmajā reizē. Pozitīva ir pēdējo gadu tendence tam pievērst vairāk uzmanības jau savlaicīgi, taču vēl arvien pārāk daudzos objektos tiek grēkots ar šāda veida "ekonomiju".