Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Pirms Saeimas šī gada vēlēšanām vairāku nacionāli konservatīvu partiju nosauktie Ministru prezidenta amata kandidāti atsaucās uz Poliju kā paraugu Latvijai. Citu valstu pieredzes izmantošana ir daļa no normāla politiska procesa, taču tajā var iegūt arī savstarpēji, ne tikai ņemot, bet arī dodot. Tāpēc svarīgi ir gan izmantot Polijas pieredzi, gan arī palīdzēt Polijai, to aizstāvēt, konsultēt un pēc vajadzības ar to polemizēt.

Krimināljustīcijas reformas gaitā Latvijā no 1993. gada izdevās ieviest ziemeļvalstīs 1 izmantotus labus risinājumus, izmaiņas tiesību aktos un veicināt demokrātiskai sabiedrībai atbilstošu interpretāciju, no kā ieguva ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu iedzīvotāji un uzlabojumi notika arī citās jomās, ietverot tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tādēļ izteikšu savu ar pieredzi pamatotu viedokli par, manuprāt, svarīgākajiem aspektiem tiesvedībā un Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja vietnieces 2018. gada 19. oktobra rīkojumā Eiropas Savienības Tiesas lietā C-619/18 R pēc Eiropas Komisijas pieteikuma pārkāpuma procedūrā saistībā ar Polijas Likuma par Augstāko tiesu atsevišķu normu iespējamo negatīvo ietekmi uz personas tiesībām uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā 2.

Ar minēto rīkojumu lietā C-619/18 R apturēta Polijas Likuma par Augstāko tiesu normu darbība, kurās Polijas Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecums tika samazināts no 70 uz 65 gadiem, bet tiesneši, uz kuriem tas attiecas, varēja iesniegt izziņu par veselības stāvokli un lūgt Polijas Republikas prezidentu ļaut turpināt pildīt amata pienākumus, ko Polijas Republikas prezidents pēc sava ieskata varētu atļaut. Tādēļ ar šo rīkojumu ierobežota arī jaunu tiesnešu iecelšana Polijas Augstākās tiesas sastāvā.

Pirmkārt, tiesvedībai Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju saistībā ar tiesu sistēmas reformu tik liela uzmanība pirmšķietami ir pievērsta ne tikai tiesisku, bet arī politisku apsvērumu dēļ, ņemot vērā Polijas būtisko lomu Eiropas Savienībā, amatpersonu partejiskās simpātijas un antipātijas, kā arī aktivitāti savu interešu aizstāvēšanā. Šajā ziņā gan no Polijas iestāžu, gan no Eiropas Komisijas rīcības un tās veicinātājiem noteikti ir jāmācās ne tikai Latvijas politiķiem, bet arī tiesnešiem, tiesībsargiem, kuriem konsekventi un aktīvi jācenšas panākt Latvijas tiesu varas neatkarība un padotība likumam.

Otrkārt, Polijas tiesu reformas konteksts ir plašāks par rīkojumu lietā C-619/18 R, jo Polijas tiesu sistēmas izmaiņas aptver ne tikai Augstāko tiesu, bet arī Tieslietu padomi, prokuratūru u.c. jautājumus, par ko jau citur izteikusies Eiropas Komisija un Venēcijas komisija.

Treškārt, Polijā un Latvijas tiesu sistēmas regulējums ir atšķirīgs, piemēram, Polijas konstitūcijā paredzētas Polijas Republikas prezidenta funkcijas tiesnešu iecelšanā, Tieslietu padomes loma 3, atšķiras tiesnešu atcelšana, u.c. Iespējams, ka šīs tiesvedības pret Poliju iemesls ir arī Polijas detalizētās tiesību normas, kuras ir grūtāk grozīt vai papildināt, toties grozījumus ir vieglāk apstrīdēt 4.

Ceturtkārt, kā pareizi norādīts minētajā rīkojumā lietā C-619/18 R, tā piemērošana nemaina jau esošo situāciju – šobrīd Polijas Augstākās tiesas sastāvā nenotiek ar apturētajām tiesību normām paredzētās izmaiņas, bet Polijas Republikas prezidentam vēl arvien ir tiesību aktos noteiktās tiesības tiesnešu iecelšanā.

Piektkārt, minētajā rīkojumā lietā C-619/18 R nav tieši norādīts, tieši kā ar apturētajām Polijas tiesību normām varētu būt pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants saistībā ar neatkarīgas tiesas pieejamību. No minētā rīkojuma var saprast, ka daudzu esošo tiesnešu pensionēšanās un jaunu tiesnešu iecelšana Augstākajā tiesā praktiski tikai pēc Polijas Republikas prezidenta ieskata iespējami negatīvi ietekmēs personas tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Tomēr šajā rīkojumā nav teikts, kā tieši pārkāpums konstatēts Polijas tiesās apstākļos, kad tiesnešu iecelšanas procedūra nemainās – tos visus līdz šim ir iecēlis un arī turpina iecelt Polijas Republikas prezidents pēc Tieslietu padomes ieteikuma.

Polijas tiesu sistēmas reformas kritikā tiek pieminēta atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 23. jūnija spriedumu lietā Baka pret Ungāriju (pieteikums nr. 20261/12), kurā izklāstītas līdzīgas tiesu sistēmas reformas peripetijas Ungārijā. Būtībā šajā spriedumā lietā Baka tika konstatēts bijušā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša un vēlākā Ungārijas Augstākās tiesas priekšsēdētāja AB tiesību aizskārums, kad ar likuma grozījumiem tika izbeigtas viņa pilnvaras Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, turpretī Eiropas Savienības Tiesas lietā pret Poliju netiek apgalvots par kāda Polijas Augstākās tiesas tiesneša tiesību aizskārumu. Pie tam, tā pati Eiropas Cilvēktiesību tiesa citos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un 10. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) pārkāpumus ietverošajos gadījumos nav bijusi tikpat labvēlīga pret citām personām, kuras pirms tam nav bijušas Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši.

Tādēļ uzskatu, ka, atkarībā no lietā C-619/18 R vēl nezināmo apstākļu noskaidrošanas, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja vietnieces rīkojuma, kā arī pēc Eiropas Komisijas pieteikuma ierosinātās lietas vājākais punkts var būt paša pārkāpuma esamības pierādīšana un tieši šeit Polija var vislabāk aizstāvēties, ja vajag, ar Latvijas palīdzību.

Sestkārt, iespējamā parauga Latvijai izpratnē jāatgriežas pie lietā C-619/18 R apturēto Polijas tiesību normu mērķa.

Cik lasīts, tad komplekso izmaiņu Polijas tiesu sistēmā regulējums galvenokārt paredzēts komunistiskā režīma mantojuma un koruptīvās prakses izskaušanai, kā arī korporatīvo saišu normalizēšanai. Acīmredzot, konkrētajā gadījumā Polijas Republikas prezidents (un parlaments) ir vēlējies Augstākajā tiesā iecelt jaunus tiesnešus, kuri ir brīvi no komunistiskā režīma mantojuma un koruptīvās prakses.

Šī mērķa sasniegšanai konkrēto tiesību normu regulējums nešķiet tieši piemērots, jo tajā tiesnešu paātrināta pensionēšanās ir paredzēta ne jau komunistiskās pārliecības vai korupcijas, bet gan sasniegtā vecuma dēļ, savukārt palikšanu amatā ietekmē pierādījumi par veselības stāvokli un Polijas Republikas prezidenta subjektīvs viedoklis.

Manuprāt, vecums vai veselības stāvoklis pats par sevi nenorāda uz komunistisko pārliecību vai korupciju. Cilvēks korporatīvās saites var ierobežot, dzīves laikā pārliecību var paust dažādi, pat mainīt, vai tam vispār var nebūt noteiktas pārliecības. Pat citā, nelabvēlīgā vidē audzis cilvēks var elastīgi pielāgoties sabiedrībā valdošajam noskaņojumam un labvēlīgos apstākļos pilnveidoties. "C'est dans la merde que poussent les plus belles fleurs" 5. Svarīgas ir konkrētā cilvēka darbības, kas tiesu varā izpaužas tiesas spriešanā un ar to saistītajos pasākumos. Tāpēc katra tiesneša vispārīgais raksturojums ir jāskata kopā ar tā rīcību, konkrētiem nolēmumiem amata pienākumu izpildes laikā.

Atcerēsimies sev tuvākos Latvijas prakses piemērus.

Par spīti padomju varas represijām, mēs ilgus gadus atzīmējām 18. novembri kā Latvijas Republikas proklamēšanas dienu un priecājāmies par citu valstu atbalstu mūsu neatkarības centieniem. Taču 1987. gadā kāds tiesību zinātņu students GK to esot publiski nosodījis, kas viņam vēlāk netraucēja tikpat kvēli spriest par Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu un izmantot iepriekš nosodītās valsts simbolus un institūcijas savās interesēs. Savas valsts simbolus ignorējuši un paši vai ar starpniekiem "sarunāt" konkrētu lietu iznākumu ir mēģinājuši daudzi par pensijas vecumu jaunāki tiesneši, tostarp vēlākā Augstākās tiesas tiesnese RV un rajona tiesas priekšsēdētāja IF. Tas var liecināt gan par komunistiskā režīma mantojumu un koruptīvu praksi, gan arī vienkārši par citu, "zili balti viļņoto" paaudzi 6, kura neatzīst Dievu un/vai tautas vērtības, toties spēj elastīgi pielāgoties un "peldēt pa virsu" , tomēr šāda pieeja no objektīvās puses rada tikai ētiskas problēmas.

Kāda bijusī Augstākās tiesas Senāta senatore JB apgalvoja, ka jāignorē likums, lai panāktu, viņasprāt, taisnīgāko risinājumu. Kāda bijušā apgabaltiesas priekšsēdētāja AL interpretācijā taisnīgums var būt prioritārs pār likumību, kas atbilst komunistiskā režīma pieejai, kurā uz sava vienkāršā taisnīguma prioritāti pār sarežģītiem svešiem risinājumiem precīzi aicināts ar Mihaila Bulgakova "Suņa sirds" varoņa vārdiem: "Да что тут предлагать?.. А то пишут, пишут... Конгресс, немцы какие-то... Голова пухнет. Взять всё, да и поделить..." 7. Teoretizēšanas līmenī nekaitīgā AL pieeja nav aplama, taču praksē ir nepilnīga, jo tiesnesim tiesību piemērošanā, papildus likumībai un taisnīgumam, interpretācija neizbēgami ietver trešo elementu ‑ patiesību, bet komunistiskais režīms un patiesība nav savienojami. Taču likuma piemērošana iedomāta taisnīguma izpratnē, izslēdzot patiesību, arī citur var novest pie traģiskiem rezultātiem un nav tikai komunistiskā režīma know-how 8.

Tāpēc tad, kad iepriekš minētie un citi tiesneši melo, pašpieņemta taisnīguma vārdā taisa pretlikumīgus nolēmumus, nodod savus kolēģus un patiesību, kad AL tiesas darbu organizē pēc kompartijas sapulču parauga, ar vadošiem norādījumiem par tiesu lietas izspriešanu, tad problēma vairs nav tikai prezumēts komunistiskā režīma mantojums un koruptīva prakse, bet gan to izpausme kā konkrēti pārkāpumi, pat noziedzīgi nodarījumi. Lai gan dažām šādām darbībām jau ir arī noziedzīga nodarījuma formāls sastāvs (tāda var būt Krimināllikuma 295. pantā paredzētā iejaukšanās lietu iztiesāšanā), tās kaitē tiesībām uz neatkarīgu tiesu galvenokārt materiālā sastāva dēļ - ja to ietekmē tiek taisīti nepatiesi, netaisnīgi un prettiesiski nolēmumi. "No viņu augļiem jums tos būs pazīt" 9.

Acīmredzot, minētā komunistiskā režīma mantojuma un koruptīvā prakse rīcībā nav predeterminēta ar personu vecumu vai pārliecību. Ja tiesnesis savā darbā un privātajā dzīvē ievēro likumu (arī ētikas normas), ir taisnīgs un patiess, tad nav nozīmes viņa vecumam, nav piespiedu kārtā jāizmeklē viņa pārliecība, veselības stāvoklis vai korporatīvās saites. Turpretī pretējas rīcības gadījumā šāda tiesneša darbības ir jāpārtrauc nekavējoties, neatkarīgi no vecuma, pārliecības, veselības stāvokļa vai korporatīvajām saitēm. Taču tas jādara pienācīgā procesā, ar konkrētiem pierādījumiem par konkrētiem pārkāpumiem, lai skaidri darītu zināmu, ka nosodāma ir tiesneša noteikta pretlikumīga rīcība, nevis vecums, veselības stāvoklis vai uzskati.

Pagaidām no Eiropas Savienības Tiesas lietas C-619/18 R nav skaidrs, vai un kā Polijas tiesību akti pirms apstrīdētajām izmaiņām traucēja citām Polijas valsts varas konstitucionālajām institūcijām vērsties pret korumpētiem, komunistiskā mantojuma nesējiem vai citādi nepiemērotiem Polijas Augstākās tiesas tiesnešiem un vai tādi vispār ir? Jāmēģina noskaidrot arī tas, vai gan reformas atbalstītāju, gan pretinieku reakcija uz normatīvo aktu izmaiņām būtu tāda pati, ja Polijas Republikas prezidents un parlamenta vairākums pārstāvētu citu politisko nometni?

Tāpēc Polijas aizstāvībai un parauga izmantošanai jānoskaidro būtiskie apstākļi, uzdodot konkrētus jautājumus. Pagaidām šķiet, ka Eiropas Komisijai lietā C-619/18 R nav nekāda pamata pret Poliju iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā, bet arī Polijas izvēlētie līdzekļi nav piemērotākie to negatīvo parādību izskaušanai tiesu sistēmā, kas tiek sauktas par komunistiskā režīma mantojumu un koruptīvo praksi.

1 – Ļoti paplašinātā izpratnē, kas ietver ne tikai Ziemeļvalstis (īpaši Norvēģiju, Somiju un Zviedriju), bet arī Igauniju, Apvienoto Karalisti un Kanādu.

2 – Šis viedoklis ir virspusējs, jo no rīkojuma lietā C-619/18 R teksta redzams, ka tajā nav ņemti vērā atbildētājas (Polijas) paskaidrojumi, nav detalizēti atklāts pieteikuma saturs un lietas dalībnieču argumentācija.

3 – Polijā Tieslietu padome darbojas jau kopš 1990.gada, tostarp paredzēta Polijas Republikas 1997.gada Konstitūcijā. Latvijā Tieslietu padome Satversmē nav paredzēta, normatīvajos aktos tā sākotnēji tika ieviesta tiesu sistēmas finansēšanas jautājumu risināšanai, vēlāk paplašinot funkcijas.

4 – Pirms 2010.gada, kad Tieslietu padomes Latvijā nebija vispār, Eiropas Komisija tādēļ pret Latviju tiesvedību neuzsāka.

5 – Mēslos aug visskaistākie ziedi (Daniel Desbiens)

6 – Ne tik daudz vecuma, bet arī audzināšanas izpratnē.

7Ko gan tur ierosināt?... Raksta kaut ko, raksta... Kaut kādi kongresi, vācieši ... Galva pampst. Vajag visu paņemt un sadalīt...

8 – Skat. Bob Marley, "Redemption Song": "How long shall they kill our prophets While we stand aside and look? Some say it's just a part of it We've got to fulfill the Book"; sal. Mateja 3:15 un Jāņa 19:30.

9 – Mateja 7:16

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!