Pie mums ir pieņemts lamāt un atmaskot klaji selektīvi, strikti raugoties "pēc deguniem". Sagrozot un pārlatviskojot seno latīņu teicienu: kas liegts Pērkonam, tas ļauts kuilim ar šobrīd pareizo aizmuguri... Tāpēc Labklājības ministrijas IKT konsultants Rolands Strazdiņš un citi darbīgi ļaudis ar acīmredzamu partijas piesegu var būt diezgan droši, ka viņu iecerētais "uzvārīšanās" projekts aizies rūkdams.
Protams, virsrakstā piesauktā "e-Labklājība" nav oficiāls iecerētā projekta nosaukums. Tā ir mana pilnīgi patvaļīga asociācija ar citas nozares informatīvo sistēmu, kam pavisam nelāgu slavu radīja priekšvēlēšanu politizācija. Taču problēmas/afēras jeb "Labklājības ministrijas IT infrastruktūras centralizācijas un mākoņskaitļošanas risinājumu izveides" plāna jēga – un riski – korektos terminos jau ir (un, ļoti ceru, vēl būs) izklāstīta citos masu medijos. Tāpēc es tendenciozi apcerēšu ieceres pamācoši amizantos politiskos aspektus.
***
"Brīfs" tiem, kuri neatver saites. Labklājības ministrija pasūtīja sava datu centra (kas glabā informāciju par pensijām) darbības alternatīvu izvērtējumu SIA "AA Projekts". Izvērtējumā apgalvots, ka "Šobrīd nav pamatojuma attīstīt esošo [datu centra pāris gadus veco, bez lielām ķibelēm darbināto un par ES naudu radīto – D.L.] infrastruktūru, jo tā nespēj apmierināt šī brīža attīstības vajadzības (..)". Alternatīvais risinājums: izmantot vienu, pavisam konkrētu – OpenStack – tehnoloģiju. Uzņēmuma piedāvājuma apspriešanai tika rīkota ministrijas IT padomes īpaša sanāksme par "mākoņskaitļošanas risinājumu izveidi".
Ministrijas IKT konsultantam Rolandam Strazdiņam ir, iespējams, netieša saistība ar izvērtējuma veicēju, jo Strazdiņam daļēji piederošās firmas SIA "Delectus Advisory" līdzīpašnieks Ainars Biders vienlaikus ir bijis SIA "AA Projekts" daļu īpašnieks līdz 2015. gada septembrim. Tas rada "bažas par izvērtējuma objektivitāti". Rupjāk izsakoties, milzt stipri pamatotas aizdomas, ka te pavisam klaji – šādu konsultantu un ekspertu izmisīgā cerībā uz dāsnu "komisiju" – tiek lobēts konkrētas IT sistēmas konkrēts piegādātājs.
Šis projekts var LM izmaksāt (skaidri gan nav zināms, bet garantēti) vairākus miljonus eiro. Taču arī mūsu sabiedrība jau ir ieradināta, ka valstiskais progress IKT jomā neizbēgami ir sasaistīts ar iespaidīgu naudas summu tērēšanu. (Jau esot versijas, kam tieši pasūtījums tiekot izkārtots – taču tās neesot pietiekami apaugušas ar faktiem, lai būtu publiskojamas.)
Traģikomisks misēklis plāna īstenošanā tika pieļauts, rīkojot piesaukto ministrijas IT padomes 29. augusta sēdi. Ministra birojs lūdza kompetentai nevalstiskai organizācijai uz to atsūtīt savus ekspertus. Kad atklājās, ka viņu vidū ir IT speciālists no "nepareiza" uzņēmuma, uzreiz tika paziņots: paldies, bet pasākumā ir ierobežota dalības iespēja. Notikušās sanāksmes protokols nav publiski pieejams.
Citi iespējamie piegādātāji tagad kurn, ka LM neveica nekādu tirgus izpēti, pirms izdarīt pirkumu "pozīcijā CI97P.73.", bet tajā ir tikai viens piegādātājs – un tādejādi nepastāv konkurence. Dzelžainā izvēle par labu OpenStack liedz pārējiem IKT uzņēmumiem piedāvāt dažādas citas tehnoloģijas – tostarp, pieļauju, varbūt pat krietni ekonomiskākus risinājumus, balstītus esošās infrastruktūras modernizēšanā.
Tāpēc rodas jau pavisam sociālpolitiskas bažas par pensijas datu "pēctecības nodrošināšanu": cik LM samaksās par atmīnētāja vai mikroķirurga cienīgu darbu – Latvijas iedzīvotāju darba stāžu, pensiju kapitālu, aprēķināto pensiju un reāli izmaksājamo summu precīzu pārcelšanu no "neapmierinošās" sistēmas uz, Strazdiņprāt, "vienīgo pareizo" OpenStack? Vēl vairāk – kas notiks, ja darbu veiks nepietiekami precīzi un pensiju sarakstos uzrādīsies "mirušās dvēseles", bet pavisam dzīvi seniori savu naudiņu ierastā laikā nesaņems? Lai valdības tapinātāji neaizmirst: arī veci ļaudis spēj "vicināt dakšas"...
LM padomniekiem šie riski ir vienaldzīgi. Afēristu prātos valda (šķiet, pamatota) paļaušanās uz labvēlīgu politisko konjuktūru.
***
Šobrīd "pareizā viedokļa" uzturētājos valda ilūzija, ka beidzot piepildīsies viņu slapjais sapnis par Lemberg-free valdību. Taču tāda koalīcija nav izveidojama bez 8 mandātiem, kas tikuši "pusgaišajam" spēkam – XIII Saeimas pastarītim. (Protams, oligarhkāvju apmātība liedz viņiem aizdomāties, kādi teiksmu tēli jau varētu būt iemitinājušies Artusa Kaimiņa suņubūdā).
Tāpat interese nesabojāt attiecības ar JV, protams, patlaban ir tiem zaļzemniekiem, kuri cer tomēr uz jebkādiem "uzvarētāju" noteikumiem iekļauties topošajā valdībā (un saglabāt vismaz politisko noteikšanu pār zemkopību). Pat vēl vairāk to vajag Nacionālajai apvienībai: ja sūri grūti izveidotā koalīcija sabrūk "jauno uzvarētāju" stulbuma un savstarpējās greizsirdības dēļ, tad lai peļķē sēž un sašmucējas visas sešas Saeimas "latviešu" frakcijas. Palikšana opozīcijā varētu būt ZZS – gan neierasti skarba, bet daudzsološa – atkopšanās un revanša izdevība.
***
Vēl tagad valda lielas kaislības ap e-Veselību, LM datu centram diezgan līdzīgu informatīvo sistēmu. No tās tehniskajām problēmām politiskie konkurenti vēlējās izrakt karjeras kapa bedri nozares ministrei un premjeram kā viņas politiskajam aizbildnim. Andas ČakšasSaeimas mandāts – un, protams, pašā sistēmā veikto darbību un tās izmantošanas iespēju straujais pieaugums – gan apliecina, ka no šiem pūliņiem ir sanācis čiks.
E-veselība, kāda tā tika nodota Nacionālā veselības dienesta rīcībā, bija, mazākais, pussprāgonis – teju desmit gadus pie šī projekta bija "sildījuši rokas" vairāki politiski priviliģēti IT uzņēmumi, uzkrītoši nesatraucoties par savas rosības taustāmo rezultātu. Pieļauju, ka ministrei, Mārim Kučinskim un ZZS būtu pat racionālāk, politiski izdevīgāk atkratīties no šī tehnoloģiskā "lupatdeķa" un prasīt atbildību no priekštečiem, kuri veicinājuši tāda tapināšanu. (Tieši Vienotība visilgāk pārraudzīja šo Godmaņa pēdējās valdības laikā iesākto projektu.) Taču Kučinskim ļoti negribējās pazemot valsti, skaidrojoties Briselē par eironaudas izšķērdēšanu. Protams, vēl mazāk viņš vēlējās šūpot savu valdību, atgādinot koalīcijas partnerim tā nedarbus. Tāpēc sprāgonis tika ar varu atdzīvināts un padarīts rīcībspējīgs. (Savukārt tagad LM konsultantu iecerēs ir par ES līdzekļiem veidotu un efektīvu sistēmu bez mazākās aiztures "palaist zem naža", lai varētu "pasildīt rokas" – turklāt atkal pie eirofondiem.)
Starp tiem, kuri vasarā tendenciozi gānīja Čakšu par e-veselības neveiksmi, par izšķērdētiem miljoniem (un tagad turpina), noteikti bija arī tādi, kuri paši organizēja gadiem ilgo "sildīšanos". Tagad viņi čakli strādā pie jaunas. Atliek cerēt, ka peļņa ļaus Strazdiņam valsts kasē iemaksāt – spriežot pēc Lursoft datiem – savu četru uzņēmumu nodokļu parādus (~25000€). Savukārt, LM nokļūstot citas partijas pārziņā, lai jaunais ministrs/-re sargās no šāda "kloķa"! Ar to vienotībnieki bez svārstīšanās izdevīgā brīdī viņam/–ai "pavērps zarnas".
Mīļie lasītāji! Kad jūs klausāties "jaunās" partijas ziclīderī Krišjānī Kariņā, kurš izskatās un izklausās kā antīks draudzes pērminderis, vai citos tās "restartētajos" mutesbajāros, nekad neaizmirstiet: šī bija, ir un mūžam paliks ne tikai viņu, bet arī OIK licenču izkārtotāja Arta Kampara, savas valdības gāzējas Solvitas Aboltiņas, autonodevas shēmotāja Dzintara Zaķa vai kažoka apmetēja Klāva Olšteina partija. Esiet modri!
----------
NB! Raksts atspoguļo vienīgi autora un viņa informācijas avota personiskos redzējumus. Tas nav radies autora darbavietas, viņa vadītāju vai kolēģu uzdevumā, ne ar viņu ziņu vai atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
