Ķīmisko ieroču izmantošana ir barbariska un nelikumīga. Apvienotā Karaliste bija viena no vadošajām valstīm, kas iestājās par to aizliegšanu, un rezultātā tapa starptautiskā Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencija, kuru nav parakstījušas tikai četras ANO dalībvalstis. Pēdējo gadu laikā mēs esam bijuši liecinieki pakāpeniskai ķīmisko ieroču izmantošanas tabu pārkāpšanai. Pasaule šausmās ir sekojusi atkārtotai ķīmisko ieroču izmantošanai Sīrijā, Irākā, Malaizijā un tagad arī klusā Lielbritānijas pilsētiņā.
Šodien autoritāri un totalitāri režīmi mēģina normalizēt ķīmisko ieroču izmantošanu kā leģitīmu kara ieroci. Mēs nedrīkstam to pieļaut. Starptautiskās Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas un ANO neatkarīgā izmeklēšanas grupa atklāja, ka Asada režīms Sīrijā vismaz četros gadījumos ir pielietojis ķīmiskos ieročus pret paša iedzīvotājiem. Tas ir prātam neaptverami. Ievērojams informācijas daudzums, tajā skaitā no avotiem drošības dienestos, norāda, ka Sīrijas režīms ir nogalinājis vismaz 75 cilvēkus ķīmisko ieroču uzbrukumā Dumā šī gada aprīlī.
Starptautiskā sabiedrība ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai atturētu ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā. Taču Krievija, ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, ir turpinājusi bloķēt centienus saukt Sīriju pie atbildības. Šī gada 4. martā Krievija pati lietoja ķīmiskos ieročus Lielbritānijas teritorijā, nāvīgi ievainojot vienu nevainīgu sievieti, atstājot četrus cilvēkus kritiskā stāvoklī cīnoties par savu dzīvību, un apdraudot daudzus citus.
Tiek pieņemti soļi, lai stiprinātu atbildi ķīmisko ieroču uzbrukumiem. Eiropas Savienība nesen piekrita pieņemt sankcijas pret tiem, kas ir iesaistīti ķīmisko ieroču lietošanā, un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai ir dots skaidrs mandāts nolemt, kas ir bijis atbildīgs par ķīmisko ieroču uzbrukumiem Sīrijā. Mēs šobrīd strādājam pie tā, lai uzlabotu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas spēju izvērtēt ķīmisko ieroču uzbrukumu avotus arī ārpus Sīrijas, tādejādi palielinot starptautiskās sabiedrības iespējas identificēt likumpārkāpējus un nodrošināt taisnīgu iznākumu upuriem.
Ķīmiskie ieroči nav vienīgais šķērslis, ar ko mēs saskaramies. Mēs viscaur pasaulē esam pieredzējuši arī ievērojamu pieaugumu kiberuzbrukumu apjomā un nopietnībā. Tie ir bijuši pārgalvīgi un nav šķirojuši savus mērķus, ietekmējot pilsoņus lielā skaitā valstu (tajā skaitā Krievijā) un radot daudzu miljonu zaudējumus ekonomikai. Šie uzbrukumi ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Mēs nevaram un nedrīkstam pieļaut, ka atbildīgie stāv pāri likumam un netiek sodīti. Uz spēles ir likta Eiropas Savienības drošība un tās loma kā starptautiskās tiesībās balstītas sistēmas aizstāvei. Mums ir kopīga atbildība rīkoties.
Pagājušā gada laikā starptautiskajā sabiedrībā ir pieaugusi apņemšanās nosaukt vārdā pārgalvīgu kibernoziegumu veicējus. 2017. gada decembrī seši starptautiski partneri pievienojās Apvienotajai Karalistei, identificējot Ziemeļkoreju kā WannaCry uzbrukuma veicēju. Šis bija viens no vēriena un ietekmes ziņā nozīmīgākajiem kiberuzbrukukumiem Lielbritānijai. Anglijā tas paralizēja darbu vairāk nekā vienā trešajā daļā Nacionālā Veselības dienesta apakšstruktūru. Tūkstošiem operāciju tika atceltas, riskējot ar cilvēku dzīvībām. 2018. gada februārī Lielbritānija, saņemot 11 starptautisko partneru atbalstu, identificēja Krievijas militāros spēkus kā NotPetya uzbrukuma veicējus. Šis uzbrukums radīja nopietnus traucējumus Ukrainas finanšu, enerģētikas un publiskās pārvaldes sektoros.
Tālāk 4. oktobrī Lielbritānija bija viena no vadošajām valstīm, kas atklāti nosauca vairākus spēlētājus, par kuriem bija plaši zināms, ka tie veic kiberuzbrukumus visa pasaulē, piemēram, Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno izlūkošanas pārvaldi. Šo soli atbalstīja 19 valstis, kā arī Eiropas Savienība un NATO. Šīs grupas bija darbojušās ar segvārdiem Fancy Bear, APT28, Sandworm vai Cyber Caliphate.
Nosaukt vārdā kiberuzbrukumu veicējus ir svarīgs pirmais solis, taču mums ir jāiet tālāk. Nesenie notikumi ir parādījuši, ka Eiropas Savienībai cieši kopā ar Lielbritāniju steidzami ir jāievieš sankciju režīms pret tiem, kas veic ļaunprātīgus kiberuzbrukumus, pilnībā ignorējot starptautiskās tiesības un pieņemtās normas. Mēs nevaram pieļaut, ka turpina uzbrukt mūsu sabiedrībām. Mums ir skaidri jāparāda, kāda ir šo ļaunprātīgo darbību cena: mēs prasīsim augstu samaksu tiem, kas vēlas mums nodarīt ļaunumu.