Un diez vai būtu kāda liela starpība – vai tas ir pāris reizes pārrakt kādu Rīgas maģistrālo ielu, vai pa-"d"-vārdiņš vairākus miljonus uz e-veselību (tā gan pēdējā laikā kaut kā uzslieta uz pekām un klumburo uz priekšu)?
Ja aizmirstam kaktā iestumto, nedaudz "notievējušo" (no 24 un 23 mandātiem) lāci-ar-kuru-neviens-nedraudzējas, tad divas lielākās partijas pēc ievēlēto kandidātu skaita ir Jaunā konservatīvā partija (JKP) un Kam Pieder Valsts? (KPV LV) kam katrai pienākas 16 vietas jaunajā Saeimā. JKP premjera kandidāts Jānis Bordāns jau nepilnu nedēļu pēc nobalsošanas paguva sastādīt piecu partiju valdības metu, opozīcijā blakus S atstājot vēlētāju pamatīgi nopērto Zaļo un Zemnieku Savienību (ZZS) – 11 deputāti 21 vietā – bet pieņemot ar vēlēšanu urnām tepiķbombardēto Jauno Vienotību (JV), ar astoņām vietām 13. Saeima, salīdzinot ar 23 "vecās" Vienotības vietām 12. Saeimā.
Vai Bordānam izdosies pēc savas receptes izcept valdības picu cinque stazione (ar piecu dažādu partiju piedevām) redzēsim tuvākajās dienas vai pat nedēļās. Otrs pretendents uz valdības veidošanu ir KPV LV premjera kandidāts, advokāts Aldis Gobzems. Attiecībā uz viņu un viņa partiju ir viena lieta, kas ideālos apstākļos noliktu Gobzemu, ja ne visu KPV LV aiz sarkanas līnijas. Premjera amata kandidāts, iesniegumus publiskojot sociālos medijos, ir prasījis, lai Valsts policija un Drošības policija ierosina krimināllietas pret izmeklējošas žurnālistikas organizāciju "Re:Baltica". Iesniegumā VP ir runa par krimināli sodāmu nomelnošanu, kamēr iesniegumā DP piesauc vissmagāko "artilēriju", proti, ka Re:Baltica esot centusies graut valsts iekārtu nelikumīgi ietekmējot vēlēšanu procesu "nezināmu personu" interesēs. Par šādu pārkāpumu draud līdz pat 15 gadu cietuma sods. Iesniegumu saturu atceros apmēram tā, jo Gobzems ir mani bloķējis sociālā vietnē "Facebook" un nevaru vairs apskatīt šo iesniegumu tekstus. Nevēlamo komentāru rakstītāju bloķēšana arī ir KPV LV taktika.
KPV LV – drauds žurnālistiem un mediju brīvībai
KPV LV ir vismaz divas personas, kas tiekot pie valsts varas būtu bīstamas žurnālistu darbam un vārda un preses brīvība – minētais Gobzems un partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš, kurš bieži piekopis "kaujas suņa" attieksmi pret mediju pārstāvjiem, neatbildot uz jautājumiem, uzdodot agresīvus pretjautājumus ne par lietu un atzīstot mediju klātbūtni KPV LV pasākumos ar nicinošām piezīmēm (piem., pret TV3 žurnālistiem). Gobzemu, cik saprotams, satracināja "Re:Baltica" raksts, kur, balstoties uz dažādiem novērojumiem, secināts, ka KPV LV varētu darboties par oligarhu dēvētā uzņēmēja un bijušā politiķa un valdības ministra Aināra Šlesera tranzīta biznesa interesēs.
Proti, ja KPV LV un S veidotu valdību, tas uzlabotu noskaņojumu starp Latviju un Krieviju kādēļ tranzīts ritētu raitāk un lielākos apjomos. Šlesers, lai gan pamanīts t.s. oligarhu sarunās, ko publicēja žurnāls IR, tomēr nav krimināli apsūdzēta persona, līdz ar to saistību ar viņu diez vai var uzskatīt par nomelnojošu. Vienīgais iesnieguma mērķis – lieki nodarbināt "Re:Baltica" un tās juristus ar atbildes rakstīšanu pašsaprotamā lietā – Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) viedokļus nesoda! Jāpiebilst, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs arī iesniedza līdzīgu sūdzību par nomelnošanu pret Re:Baltica un no organizācijas atbildes vēstules var redzēt, ka bez juristu konsultācijām un atsaucēm uz likuma pantiem un Latvijas un starptautisku tiesu spriedumiem neiztika.
Jāatceras, ka blakus iesniegumiem Gobzems sociālos medijos ir draudējis atlaist kādu Latvijas Radio žurnālistu, kas vispār nav ministru prezidentam iespējams, un to viņam kā juristam vajadzēja zināt. Tas bija kārtējais centiens iebiedēt medijus. No šādām darbībām un Kaimiņa "riešanas" Gobzema garās un vaļīgās ķēdes galā kļūst skaidrs – šie politiķi un, iespējams, šis politiskais spēks kopumā ir naidīgs vienam no demokrātijas stūrakmeņiem – mediju brīvībai. Tur slēpjas zināma ironija, jo KPV LV pamatnostādne – ka valsts ir nodokļu maksātāju apmaksāta pakalpojumu sniegšanas struktūra, kurai jādarbojas taupīgi un saprātīgi savu "darba devēju" interesēs, ir apsveicama.
Lai gan ir dažādi varianti, jaunā valdība diez vai iztiks bez KPV LV. Tādēļ, ja šīs partijas pārstāvjus iekļaus (ne)koalīcijā (KPV LV tādai netic, tās izpratne par praktiskās politikas funkcionēšanu ir cita tēma) – galvenais ir nelaist šos cilvēku varas pozīcijās, kur tie var pielietot spēka vai draudu mehānismus pret žurnālistiem. Tā liekas gan Kaimiņā, gan Gobzemā ieprogrammēta uzvedība, tādēļ abus, tāpat kā suņus ar tendenci apriet vai apgāzt un laizīt mājas apmeklētājus, būtu jātur ļoti īsā saitē.
Zināšanai – raksti, par ko uztraucās Gobzems un pavasarī Ušakovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
