Pirms nedēļas Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins un Maksājumu sistēmu pārvaldes Kredītu reģistra daļas vadītāja Laura Ausekle izklāstīja Latvijas Bankas viedokli par atbildīgākas patērētāju kreditēšanas stiprināšanas pasākumiem. Šajā rakstā sīkāk par to, kādēļ atbalstām patērētāju kredītu izmaksu griestu pazemināšanu un kā veicināt vienlīdzīgākus kreditēšanas nosacījumus apstākļos, kad bankas vairs nav vienīgās aktīvās kreditētājas.
Parādu slazds
Latvijas Bankas ekspertiem, gan dodoties reģionu sarunās, gan tiekoties ar uzņēmēju asociāciju pārstāvjiem, bieži nākas uzklausīt darba devējiem aktuālu problēmu – potenciālie darba ņēmēji nevēlas oficiālus ienākumus, jo pret tiem tiek vērsta parādu piedziņa, pārsvarā "ātro" jeb distances un patēriņa kredītu rezultātā. Par to, ka šis kreditēšanas sektors izpelnās pastiprinātu uzmanību, liecina arī tas, ka iedzīvotāju procentu izdevumi par nebanku kredītiem ir tikai divas reizes mazāki nekā par banku kredītiem, lai gan tirgus apjomi atšķiras 10 reizes, kā arī parādu piedziņā esošo nebanku kredītu apjoms ir proporcionāli lielāks nekā bankām.
"Ātrajiem" kredītiem ir raksturīgas īpaši augstas likmes, kas bieži tuvojas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) noteiktajiem griestiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus diapazonā no 0.25% līdz 0.55% dienā, tātad efektīvās gada procentu likmes[1] (GPL) griesti ir robežās no 149% (termiņiem virs mēneša) līdz 640% (termiņiem līdz septiņām dienām). Lai vairāk motivētu patēriņa kreditētājus rūpīgāk izvērtēt aizņēmēju kredītspēju[2],
vienlaikus sniedzot ievērojamu kredītsaistību sloga atvieglojumu nākamajiem kredītņēmējiem, GPL griesti PTAL būtu nosakāmi būtiski zemāki. Vienlaikus arī būtu nepieciešams izvairīties no tā, ka GPL griesti tiek noteikti tik zemu, ka tiek ierobežots tādu kredītu pakalpojumu piedāvājums, kas nav saistāms ar bažām par sociāli neaizsargāto sabiedrības grupu nonākšanu parādu slazdā, un, kreditoriem mazinoties interesei par Latvijas tirgu, tiktu kavēta jau tā gausā kreditēšanas atkopšanās.
Ņemot vērā finanšu sektora struktūras līdzības Baltijas reģionā, jārēķinās, ka kredītresursu un investīciju piesaistē konkurējam ar mūsu Baltijas kaimiņiem un tiesiskās vides stabilitāte šajā ziņā nav mazsvarīgs aspekts. Ievērojot šos Latvijas finanšu sektora konkurētspējas un svarīgu finanšu pakalpojumu piedāvājuma pieejamības apsvērumus, tas ir, lai patēriņa kreditēšanas pakalpojumi joprojām būtu pieejami pēc GPL griestu pazemināšanas, GPL griesti Latvijā būtu pazemināmi 2.6 līdz 11.1 reizi, proti līdz 58%. Tas pielīdzinātu GPL griestus līdzvērtīgu ierobežojumu līmenim Igaunijā, kurā nav vērojamas Latvijā aktuālās bažas par atbildīgu aizņemšanos un reizē nav vērojams arī patēriņa kredītu pieejamības trūkums.
Šajā piemērā skaidrojam, kā piedāvātās izmaiņas var palīdzēt nenokļūt kredītu apburtajā lokā.
Augstas kredītu izmaksas var strauji novest kredītņēmēju kredītu apburtajā lokā, kad kredīta maksājumu apjoms sasniedz aizvien lielāku daļu aizņēmēja ienākumu. Līdzīgi kredītu apburtajā lokā ātri var nonākt, ja kredīts tiek izsniegts, nepietiekami kritiski izvērtējot aizņēmēja kredītspēju. Tādēļ iesakāms noteikt griestus aizņēmēja kopējā parāda attiecībai pret aizņēmēja ienākumiem (debt-to-income) un parāda apkalpošanas izdevumiem attiecību pret aizņēmēja ienākumiem (debt-service-to-income) visiem no jauna izsniegtajiem kredītiem neatkarīgi no tā, vai kredītu izsniedz banka vai nebanku kreditētāji.
Šie ierobežojumi pildītu drošības spilvena funkciju gan aizņēmējam, gan aizdevējam, taču tie neaizstātu aizdevēju pienākumu izvērtēt klienta maksātspēju. Tie veicinātu atbildīgas kreditēšanas un aizņemšanās kultūru, pasargātu aizņēmēju no neapdomīgas pārmērīga parāda sloga uzņemšanās, stiprinātu aizņēmēja spēju segt savas saistības arī nelabvēlīgu notikumu (piemēram, ienākumu samazināšanās) gadījumā.
Lai uzlabotu aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanu, nepieciešams arī pilnveidot informācijas par kredītņēmēja saistībām pieejamību, papildinot informācijas apjomu Kredītu reģistrā ar informāciju par visu nebanku izsniegtajiem kredītiem.
[1] Kredīta kopējo izmaksu maksimālā likme, izsakot to procentos gadā, ir tā sauktā gada procentu likme (GPL), kas ietver visas izmaksas, tajā skaitā procentus, komisijas, nodevas, izņemot zvērināta notāra izmaksas (skatīt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 9. punktu).
Aprēķinot procentus atšķirīgiem periodiem, tiek lietoti saliktie procenti. Saliktie procenti veidojas situācijās, kad tiek krāti vai pelnīti (ieguldot no jauna) procenti uz jau uzkrātiem procentiem. Piemēram, ja pusgada procentu likme būtu 50%, 100 eiro kredīta atlikums kopā ar procentiem pēc pusgada sasniegtu 150 eiro. Par nākamo pusgadu procenti jau tiktu rēķināti no 150 eiro un attiecīgi tie būtu 75 eiro. Kopumā pēc gada kredīta un procentu maksājumi jau sasniegtu 225 eiro. Attiecīgi gada procentu likme būtu 125%, kas ir vairāk, nekā vienkārši saskaitot pusgada procentus. Līdzīgi, PTAL noteiktie kredīta kopējo izmaksu griesti 0.25% dienā, izteikti gada procentu likmē, ir 149%, nevis 91%. Detalizētāk par procentu aprēķināšanas metodoloģiju patēriņa kredītu kontekstā skatīt Direktīvas 2008/48/EC 19.pantā un šīs direktīvas 1.pielikumā.
[2] Pie ļoti augstām kredīta kopējām izmaksām ir viegli paļauties, ka maksājošie aizņēmēji ar saviem maksājumiem nosegs zaudējumus no neatmaksātiem aizdevumiem.