Ir pagājuši daudzi gadi, nu jau esmu pieaudzis, man ir ģimene, un esmu ļoti kategoriski mainījis savas domas šajā jautājumā, jo ar nepacietību gaidu pāvesta Franciska vizīti Latvijā. Nepārprotiet – joprojām neticu runājošām čūskām, jaunavas dzemdībām un uzskatu, ka jebkura reliģija ir vāju cilvēku patvēruma meklējums un tām nav vietas mūsdienu pasaulē, kurā dabas parādības var izskaidrot, apmeklējot fizikas stundas pamatskolā, tomēr – šī pāvesta vizīte man nozīmē papildu brīvdienu.
Tiesa, par šo papildu brīvdienu noteikti nav sajūsmā valsts budžets, kas, pateicoties tai, pazaudēs 8 miljonus eiro, tomēr domāju, ka satraukumam nav pamata, jo mūsu ievēlētās 100 gudrās galvas pēdējo četru gadu laikā ir pierādījušas, ka lieliski prot veikt savu darbu un, nekaitējot iedzīvotāju interesēm un naudasmakiem, spēj izveidot pilnvērtīgu budžetu tā, lai naudas pietiktu pilnīgi visam. Ā, pag...
Tā kā Latvija ir sekulāra valsts, kurā baznīca ir atdalīta no valsts, uzskatu, ka būtu tikai godīgi, ja oficiālās brīvdienas valstī tiktu noteiktas arī reizēs, kad pie mums viesojas citi reliģiskie līderi. Piemēram, Dalailama, kurš Latvijā ierodas vismaz 1–2 reizes gadā, pilnīgi visi islāmticīgo valstu ajatollas, kā arī pastafarisma, jebšu lidojošā makaronu monstra baznīcas pārstāvji.
Tāpat, nevajadzētu kautrēties brīvdienām Ziemassvētkos un Lieldienās pievienot arī brīvdienas Pelnu dienā, Visu svēto dienā, Mirušo piemiņas dienā, kā arī Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Savukārt, lai neaizvainotu citu konfesiju pārstāvjus, par brīvdienām būtu jānosaka arī Hanuka, Roš Hašana, Pesahs, kā arī Upurēšanas svētki pēc musulmaņu hadža. Tādējādi būtu daudz vairāk brīvdienu, kas padarītu valsts iedzīvotājus ievērojami laimīgākus, savukārt valdībai būtu par pāris desmitiem miljonu mazāk naudas, ko nozagt.
Bet, ja nopietni, uzskatu, ka valsts noteikta brīvdiena par godu Romas pāvesta vizītei ir pāris reliģiozu deputātu egocentriska masturbācija, savas personīgās reliģiskās intereses liekot augstāk par mūsu valsts Satversmi. Ja konkrētāk – šīs likuma izmaiņas Saeimā kopā draudzīgi iesniedza Augusts Brigmanis, Jānis Klaužs, Viktors Valainis, Jānis Trupovnieks, Juris Vectirāns, Līga Kozlovska un Andris Bērziņš no ZZS, Raivis Dzintars un Inese Laizāne no VL-TB/LNNK, Laimdota Straujuma un Aldis Adamovičs no Vienotības, kā arī Jānis Urbanovičs no Saskaņas.
Ja no Straujumas šāds solis izskaidrojams ar to, ka viņa ir veca ome, kurai vajadzētu cept pīrāgus mazbērniem nevis darboties aktīvā politikā, Urbanovičs ir vienkārši apjukušākais cilvēks savā partijā, jo kopš darbošanās Latvijas Krievu savienībā vairs īsti nesaprot vai ir latvietis, vai krievs, bet Nacionālā apvienība pēdējos gados ir aktīvi pievērsusies kristietībai un pat panākusi tās pieminējumu Satversmes preejakulātā, tad "zaļie zemnieki" šajā pasākumā ir īstie uzvarētāji, jo ar šo gājienu nodrošinās sev lērumu pensionāru balsu. Kas ir ironiski, jo pensionāriem, kā lielākajai kristietības vecumgrupai valstī, visas dienas ir brīvdienas.