Jaunu tirgus dalībnieku parasti gaida ar satraukumu un cerībām vienlaikus. Vietējie ražotāji līdz ar "Lidl" ienākšanu gaida jaunas iespējas – un svarīgi, lai solījumi par sadarbību nebūtu tikai tukšas runas mārketinga nolūkā pirmajā darbības gadā, tā teikt, labām attiecībām ar lēmumu pieņēmējiem un žurnālistiem.
Svarīgi, lai "Lidl" ienākšana tirgū būtu uz godīgiem konkurences pamatiem balstīta un lai pircējiem un ražotājiem nebūtu jāuzķeras uz viltus labumu solījumiem – kā tas troļļu laikmetā ir bijis aizjūras lielvalsts vēlēšanu gadījumā. Mūsu valsts ekonomika nav pokers, kur vieta ir blefam, tāpēc turēsim "Lidl" pie vārda un analizēsim, cik lielā mērā visi labumu solījumi tiks turēti ilgtermiņā.
Analizējot ažiotāžu, kas virmo medijos saistībā ar "Lidl" biznesa plāniem, manuprāt, būtu jāņem vērā trīs būtiski aspekti, lai objektīvi vērtētu "Lidl" potenciālo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī ražotāju un sabiedrības ieguvumus un riskus.
Kaimiņu pieredze
Ir vērts atskatīties uz "Lidl" darbību kaimiņvalstī Lietuvā un paraudzīties, cik lielā mērā cerētais ir sakritis ar realizēto.
Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja "Coface" vadītājs Baltijā Mantvīds Štareika atzīst, ka "Lidl" ķēde ietekmē vietējos ražotājus, pārliekot visu slogu uz ražotājiem, kā rezultāts ir apgrozījuma samazinājums teju visām tirdzniecības ķēdēm. Lietuvieši "Lidl" darbību ir analizējuši daudz, pat Lietuvas prezidenta kandidāts Gintars Nauseda ir norādījis uz vienas un tās pašas preces cenas atšķirībām "Lidl" veikalos dažādās vietās. "Lidl" atrunājās, ka tas saistīts ar loģistikas izmaksām.
Satraukumu lietuviešu presē pauduši arī vietējie ražotāji. Piemēram, viena no lielākajām problēmām – "Lidl" lietuviešiem solījis atvērt ne vien savus veikalus, bet arī ārvalstu tirgus lietuviešu produktiem, tomēr tas diemžēl palika vien solījumu līmenī.
Tā "Vilkyškių pieninė" ģenerāldirektors Gintars Bertašus pērn neslēpa presei[1], ka viņu produkcijas "Lidl" nu ir mazāk, salīdzinot ar tīkla ienākšanas sākumu. Pēc viņa teiktā, lietuviešu produktus šajā tīklā atrast būs arvien grūtāk. Viens no iemesliem – pieprasīta ļoti zema cena. Bertašus saka – par tādu cenu nevaram pārdot, lietuviešu ražotāju vietā stājas uzņēmumi ar lielu ražošanas apjomu, piemēram, no Polijas. Cik ilgi spēs izdzīvot, viņš nezina.
"Vilkyškių pieninė" ģenerāldirektors arī teicis, ka, lai gan bija iecerēts caur "Lidl" nokļūt citos tirgos, tas nav izdevies. "Vēlos teikt skaidri un gaiši – viņi mūs apmānīja un daudz solīja, bet neko neizdarīja. Jā, varu droši apgalvot, ka daudz solīja. Nepieņēma nevienā valstī. Mēģinājām runāt, vienoties, viņi solīja, bet neko neizdarīja. Skaidru atbilžu nebija," viņš paudis TV3.
Savukārt "Krekenavosagrofima" ģenerāldirektors Lins Grikšs satraucas, ka lietuviešu preču piedāvājums "Lidl" ir zem 20%. Viņu satrauc, ka iekļūt tīklā ir grūti, jo "Lidl" vēlas samazināt apjomus. Šobrīd pietiktu, ja kaut vidēji lietuviešu preču būtu tikpat, cik citos tīklos. "Tad būtu jūtams, ka vārdi iegūst kādu jēgu," pauž vietējais uzņēmējs, sakot, ka no gaļas izstrādājumiem aptuveni 90% ir imports.
Gražvīds Jukna, kurš vada "Vilniaus duona" un kam izdevies iekļūt "Lidl", tomēr norāda – vērojams, ka līdz ar "Lidl" ienākšanu mazo veikalu ir arvien mazāk.
Savukārt pārtikas produktu, dzērienu un plaši lietojamu preču vairumtirdzniecības uzņēmums "Eugesta" savā 2016. gada finanšu atskaitē bija norādījis, ka ieņēmumu samazināšanos ietekmējusi uzņēmuma "Lidl Lietuva" darbība Lietuvā, pārņemot lielu daļu plaša lietojuma preču pircēju.
ERAB un Pasaules Bankas finanšu dopings
Pēc Mantvīda Štareikas teiktā, "Lidl" labos rezultātus esot veicinājusi mazumtirdzniecības nozarē valdošā labvēlīgā ekonomiskā vide, spēcīgs zīmols, laba stratēģija, cenu politika un kampaņa medijos.
"Lidl" ekspansijai Austrumeiropā ir vēl kāda būtiska šķautne, kas var liecināt par viena agresīva tirgus spēlētāja ilggadēju favorītismu ES mērogā (un ne tikai).
"Lidl" tirdzniecības ķēde vairāk nekā desmit gadu garumā ir saņēmusi dāsnus aizdevumus no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī papildus guvusi ievērojamus līdzekļus no Pasaules Bankas.
Piemēram: laikā no 2005. līdz 2017. gadam "Schwarz Group" uzņēmumi no ERAB saņēma ne mazāk kā 970 miljonus eiro tirdzniecības ķēžu ekspansijai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Tiktāl viss varētu šķist pat samērā normāli, tomēr šis fakts ir zīmīgs ar to, ka ERAB nav parasta komerciāla banka, kuras dalībniekiem, pieņemot lēmumus par investīciju apstiprināšanu konkrētam uzņēmumam, nav jāievēro Eiropas Savienības vienoto tirgu reglamentējošie noteikumi. ERAB lielākie dalībnieki ir Eiropas Savienība, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Savienības dalībvalstis, kurām kopā pieder 62,8%. Vēl vairāk, Eiropas Savienība ir lielākais ERAB donors, kas 2016. gadā viens pats veica 2/3 no kopējām iemaksām ERAB apstiprinātajos projektu fondos. Tādējādi jāsecina, ka "Schwarz Group" uzņēmumu projekti tika netieši finansēti no publiskajiem Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu resursiem.
ERAB tika dibināts, lai sniegtu finansiālu atbalstu vidējiem un maziem uzņēmumiem, kuriem citur nav kur ņemt finanšu resursus uzņēmējdarbības attīstībai atpalikušos reģionos. Citi uzņēmumi lauksaimniecības sektorā (kam "pievilkta" arī "Lidl" tirdzniecība) saņēma salīdzinoši daudzkārt mazākus aizdevumus.
Ja arī katrai Latvijas tirdzniecības ķēdei gadā būtu pieejams ap 80 miljonu eiro aizdevums (kā tas ir "Schwarz Group" gadījumā), tad arī mūsu ražotājiem, visticamāk, būtu pieejamas jaunas iespējas ārvalstu tirgos bez gaidām uz "Lidl" ķēdes labvēlību.
Valsts atbalsts
"Lidl" korporatīvo attiecību un komunikāciju vadītājs Baltijā Valts Lopeta sola vairākus simtus jaunu darbvietu, taču pārējie solījumi ir iespējamības formā.
Kad Lietuvā staigāju pa "Lidl" veikalu un redzu ārzemju ražotāju preču simtus, aizdomājos – cik lielā mērā mūsu valsts ir gatava atbalstīt savus ražotājus un spēcināt zīmolu "Zaļā karotīte" vai sniegt tiešām būtisku palīdzību, lai "Lidl" plauktos būtu nevis poļu biezpienveidīgie izstrādājumi krāsainos iepakojumos, bet mūsu pašu īstais lauku biezpiens, krējums un piens, vai arī "Lidl" tipiskajās apģērbu kastēs, kas noliktas blakus spaiņiem, slotām un citām sadzīves precēm, būtu mūsu pašu ražojumi?
Tāpat ceru, ka kontrolējošās institūcijas būs gana objektīvas un gatavas analizēt dažādu preču kvalitāti, jo, kā lasāms ārvalstu medijos, apšaubāmas kvalitātes preces šajā tīklā nonāk gana bieži – un atsaukums tiek veikts pavisam klusi un bez lielas pompozitātes. Bet par to atsevišķs raksts rakstāms.