Ikvienas nācijas attīstības pamatu veido bērni un jaunieši. Lai valsts būtu noturīga un dzīvotspējīga ilgtermiņā, ir vitāli svarīgi, lai jaunā paaudze būtu apveltīta ar kritisko domāšanu un izpratni par vērtībām, izpratni par valstiskumu un piederību savai zemei, kā arī fiziski vesela. Šīs iezīmes nevar rasties pašas no sevis, pie to attīstības ir mērķtiecīgi jāstrādā. Galvenā loma šajā attīstībā ir gan ģimenei, gan izglītības sistēmai, gan videi, kurā jaunais cilvēks aug un gūst pieredzi.
Aizsardzības ministrija ir identificējusi būtiskas un ilgtermiņā arī bīstamas tendences Latvijas sabiedrībā. Pirmkārt, kaut arī interese un pieteikšanās dienestam bruņotajos spēkos pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājusies, lielu daļu gribētāju nākas noraidīt. Sliktā fiziskā sagatavotība un neatbilstība veselības pārbaužu kritērijiem šobrīd ir ievērojams procentuālais rādītājs neuzņemšanas iemeslu vidū. Manuprāt, šos iestāšanās pārbaudījumus vajadzētu spēt izturēt ikvienam Latvijas jaunietim.
Taču realitāte ir skaudra. Jaunieši nespēj vai nemaz netiek līdz pārbaudījumu kārtošanai, jo sirgst ar kaitēm, kas agrāk bija vecāka gadagājuma cilvēku problēma. Nav šaubu, ka galvenokārt šīs veselības problēmas rodas tieši neveselīga un mazkustīga dzīvesveida dēļ. Turklāt izglītības sistēma pašreiz neveicina bērnu fiziskās sagatavotības attīstību un nemotivē viņus būt fiziski aktīviem un sportiskiem.
Otrā tendence, kura iezīmējas, ir kritiskās domāšanas trūkums sabiedrībā. Analizējot masu medijus, sociālajos tīklus redzamo, dažādu rakstu par aizsardzības nozari cirkulāciju, var novērot, ka cilvēku nespēja atšķirt realitāti no mērķtiecīgām nomelnošanas aktivitātēm ir kritiska. Kibervides izaicinājumi šodien ir klātesoši mums visiem. Mums pašiem to neapzinoties, tie ieņem tik lielu lomu mūsu dzīvē, ka pat sāk kontrolēt mūsu izvēles, lēmumus un viedokļus par valstiski svarīgām vērtībām. Īpaši spēcīgi tam ir pakļauti bērni un jaunieši. Šķietami nekaitīgie sociālie tīkli, kur jaunā paaudze mēdz apmainīties ar vēstulēm un iegūt jaunus draugus, ir kļuvuši par platformu mērķtiecīgu politisko ambīciju īstenošanai un Latvijas nomelnošanai.
Savā nozarē esam pētījuši, kā risināt šīs problēmas, kuras ilgtermiņā var pārvērsties par nacionālās drošības risku. Kritisks instruments cīņā ar šiem izaicinājumiem ir izglītības sistēma. Tai ir jāspēj pielāgoties mūsdienu drošības izaicinājumiem, jāspēj sagatavot jauniešus potenciālajiem riskiem un jāsniedz zināšanas, kā orientēties un būt noturīgam pret šiem izaicinājumiem. No aizsardzības nozares pozīcijām raugoties, es redzu, ka pašlaik izglītības sistēmā tas netiek darīts un bērniem šīs kritiski vajadzīgās iemaņas iet secen. Turklāt arī vecāku loma te ir niecīga, jo bieži vien mūsdienās vecākiem par kibervides riskiem un sociālo tīklu uzvedības izaicinājumiem ir vēl mazāk zināšanu nekā bērniem. Turklāt nav iespējama tāda kontrole, lai mēs pilnībā zinātu, ko mūsu bērni dara digitālajā vidē.
Aizsardzības ministrija jau ilgāku laiku aktīvi strādā pie valsts aizsardzības mācības priekšmeta sagatavošanas, lai varētu to pilnvērtīgi integrēt izglītības saturā. Šis priekšmets ir tikai viens, bet vienlaikus arī ļoti būtisks solis visā pasākumu kopumā, kuru nepieciešams veikt, lai turpinātu attīstīt stipru un noturīgu sabiedrību, kura ir gan fiziski sagatavota, gan spēj kritiski izvērtēt informāciju, gan uzņemties līdera lomu, kad tas visvairāk nepieciešams.
Uzskatu, ka jau pamatskolas izglītības saturā būtu nepieciešams iekļaut vismaz daļu no šīm svarīgajām kompetencēm, lai pēc tam jaunieši spētu jau daudz dziļāk šīs zināšanas apgūt vidusskolā kā valsts aizsardzības mācības priekšmetu. Valsts aizsardzības mācības mērķis ir sagatavot tādus jauniešus, kuri, absolvējot vidusskolu, ir drosmīgi, ar augstu atbildības sajūtu pret savu valsti, zina, kā uzvesties stresa un ārkārtas situācijās, ar psiholoģisko noturību pret mērķtiecīgām valsts nomelnošanas un citām iespaidošanas kampaņām, kā arī ir apguvuši pamata militārās zināšanas un iemaņas. Šāda jaunā paaudze ir visas sabiedrības interesēs.
Pēc veiktajiem mērķauditorijas analīzes pētījumiem Jaunsardzes vecuma jauniešu grupās izkristalizējās būtiska atšķirība starp tiem jauniešiem, kuri nekad nav bijuši jaunsargu organizācijā, un tiem, kuri organizācijā ir aktīvi darbojušies vismaz kādu laiku. Jauniešu, kuri ir apmeklējuši Jaunsardzi, atbildēs par valsts aizsardzību izkristalizējās viedokļi, kuros acīmredzami pamanāma līderība, komandas gara un saliedētības pazīmes, patriotisms, integrācijas efektivitāte un arī augsts fiziskās attīstības līmenis, it sevišķi tiem skolēniem, kuri ir apmeklējuši arī jaunsargu nometnes. Šādas pieejas ieviešana vispārējās izglītības saturā varētu sākt risināt samilzušās problēmas. Ļoti būtiski ir valsts aizsardzības mācību ieviest tieši 10. klasē, pašā vidusskolas sākumā, jo tas sniedz iespēju padarīt apmācību nometnes pieejamas visiem gribētājiem.
Tas ļautu skolu mācību programmās ieviest kardinālas izmaiņas pozitīvā gultnē un ilgtermiņā dotu milzīgu ieguldījumu Latvijas valstiskuma un valsts piederības apziņas veidošanā. Par līdzšinējo darbu valsts pilsoņu izglītošanā un audzināšanā gribu teikt lielu paldies mūsu Latvijas skolotājiem. Bieži vien šī profesija ir nenovērtēta un sastopas ar lielu kritiku par pavērsieniem, kurus skolotāji nemaz nevar ietekmēt.
Ar izmaiņām izglītības programmas saturā, ieviešot valsts aizsardzības mācību 10. klasē, tiks radīti apstākļi un iespējas Latvijas jaunajai paaudzei apzināties savu lomu valsts aizsardzības veidošanā. Tieši tādi pilsoņi, kuri zina savu pienākumu un atbildību pret valsti, pirms 100 gadiem mums izcīnīja Latvijas neatkarību. Tā būtu lieliska dāvana Latvijai simtgadē – mums visiem kopā celt stipru, drošu un aizsargātu tēvzemi. Ar spēcīgiem, veseliem, psiholoģiski noturīgiem un kritiski domājošiem jauniešiem mums ir visas iespējas to paveikt.