Arnis Latišenko, APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr.9  (303)

Maldināšana: 2018. gada 2. janvārī portālā "vesti.lv" publicēts raksts "Latvija "apburtajā lokā"",[1] kurā Krievijas "ekonomists" Aleksandrs Nosovičs vēsta, ka Latvijā ir slēgti 16 tūkstoši uzņēmumu, savukārt budžeta ieņēmumi no uzņēmējdarbības sasnieguši rekordlielu summu – 392 miljonus eiro. Negatīvās demogrāfiskās situācijas dēļ samazinās nodokļu maksātāju skaits, tādēļ nodokļu slogs tiek palielināts, taču šī situācija arvien vairāk pasliktina demogrāfisko situāciju – to A. Nosovičs sauc par Latvijas "apburto loku".

Atspēkojums: A. Nosovičs pēc izglītības ir politologs, nevis ekonomists.[2] 2017. gadā Latvijā tika likvidēti 16 479 uzņēmumi – rekordliels skaitlis kopš neatkarības atjaunošanas. Šādas izmaiņas ir saistītas ar to, ka VID un Uzņēmumu reģistrs izslēdz no reģistriem tos uzņēmumus, kas neveic saimniecisko darbību. Nodokļu ieņēmumi 2017. gadā no uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) bija 425 miljoni eiro.[3] 2018. gada 1. janvārī UIN tika palielināts no 15% uz 20%. Jāpiebilst, ka 20% UIN rādītājs globālā kontekstā nav anomālija, vidējais rādītājs pasaulē ir 23,97%.[4] Iepriekš 15% tika maksāti par kopējo peļņu, taču tagad nodoklis tiks maksāts tikai par sadalīto peļņu, savukārt ar nodokli netiks aplikta reinvestētā peļņā jeb tā, kas tiek ieguldīta uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstībā.

Reformas iemesls ir nevis demogrāfiskā situācija, bet uzņēmumu attīstības un investīciju aktivitātes stimulēšana.[5]A. Nosovičs neņem vēra nodarbinātības situāciju Latvijā. Neskatoties uz negatīvo demogrāfisko situāciju, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem,[6] nodarbināto iedzīvotāju skaits 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pat palielinājies, tādējādi palielinoties to personu skaitam, kas maksā nodokļus.

Maldināšana: 2018. gada 5. janvārī portālā "vesti.lv" publicēts raksts "Tikai par to, ka viņa ir krieviete",[7] kurā rakstīts par VGTRK "žurnālistes" Olgas Kurlajevas un viņas vīra "TV Centra" "žurnālista" Anatolija Kurlajeva izraidīšanu no Latvijas. Aleksandrs Gapoņenko šādu rīcību komentē kā Drošības policijas patvaļu, kā arī sūdzas par to, ka O. Kurlajevu pirms deportācijas nosūtīja uz Mucenieku "koncentrācijas nometni", kur viņai bija jāsēž kopā ar vjetnamiešiem, sīriešiem un citiem nēģeriem (!).

Atspēkojums: Jebkurai suverēnai valstij ir tiesības noteikt, ko ielaist savā teritorijā. Atbilstoši tam Imigrācijas likuma 61. pants nosaka apstākļus, kuru dēļ ārzemnieku iekļauj nevēlamo personu sarakstā, šo apstākļu vidū nav piederība noteiktai etniskai grupai.[8] Turklāt, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uz Latviju ik gadu likumīgi imigrē vairāk nekā 2000 krievu.[9] Kurlajevu pāri aizturēja nevis DP, bet gan Valsts robežsardzes amatpersonas. A. Kurlajevs ir ievietots Latvijai nevēlamo personu sarakstā kopš 2015. gada 5. augusta un, kā liecina fotoattēli un komentāri viņa sociālo tīklu kontos,[10] jau pirms iebraukšanas Latvijā ir zinājis par iebraukšanas aizliegumu, tādēļ A. Kurlajeva rīcība ir vērtējama kā provokācija. Uzmanība pievēršama arī tam, ka "cīnītāji pret Latvijas fašistisko režīmu" nekautrējas no rasistiskiem un pret citām tautībām vērstiem nicinošiem izteicieniem.

Maldināšana: 2018. gada 11. janvārī portālā "rubaltic.ru" publicēts raksts "Kā rusofobija kļuva par Latvijas valsts politiku", kurā Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes koordinators Viktors Guščins skaidro, ka 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācijā iekļautās tēzes par Latvijas valsts kontinuitātes principu un 1940. gada 17. maija okupāciju ir veicinājušas rusofobijas ideoloģijas izveidošanos. Tam neesot nedz vēsturiskā, nedz starptautisko tiesību pamatojuma, un tēzes ir domātas tikai iekšējam patēriņam. Neatkarības deklarācijas mērķis esot atjaunot no 1934. līdz 1940. gadam pastāvējušo "etnokrātisko" Kārļa Ulmaņa režīmu un attaisnot 1941.–1945. gada nacistiskā okupācijas režīma kolaboracionistus.

Atspēkojums: 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācija[11] atjaunoja 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas Republiku, nevis K. Ulmaņa nelikumīgā apvērsuma rezultātā izveidoto autoritāro režīmu. Totalitāro režīmu kolaborantu, piemēram, Viktora Arāja komandas vai atsevišķu policijas bataljonu dalībnieku, noziegumi Latvijā ir plaši zināmi un netiek noliegti. 1940. gada 23. jūlija ASV valsts sekretāra vietnieka Samnera Velsa deklarācijā tika nosodīta PSRS veiktā Baltijas valstu okupācija, līdz ar to ASV neatzina PSRS īstenotās okupācijas likumību.[12] ASV pozīcijai pievienojās vairums pasaules valstu,[13] attiecīgi tas nav tikai "iekšējā patēriņa" jautājums. Kontinuitātes princips izriet no okupācijas nelikumības fakta. Latvijas Republika kopš proklamēšanas pastāv nepārtraukti (tā ir viena un tā pati juridiskā persona), neskatoties uz to, ka no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam vairums tās funkciju bija paralizētas.

Maldināšana: 2018. gada 26. janvārī portālā "rambler.ru" publicēts raksts ""Iestājāmies NATO, ES, Šengenas zonā – taču labāk dzīvot nesākām": Latvijā sāk atzīt rusofobijas negatīvo ietekmi uz attīstību...".[14] Rakstā tiek vēstīts, ka iestāšanās starptautiskajās organizācijās neveicināja dzīves līmeņa pieaugumu valstī un Latvija joprojām atpaliek no tādām valstīm kā Zviedrija vai Somija. Savukārt patiesais neveiksmju iemesls, kā uzskata Latvijas interneta lietotāji, ir rusofobija.

Atspēkojums: Maldinošie raksti pieņem tēzi par dzīves līmeņa rādītāju stagnāciju Latvijā kā pašsaprotamu, ignorējot objektīvos ekonomiskos rādītājus, par kuriem var pārliecināties, kaut vai apmeklējot Pasaules Bankas vai Starptautiskā Valūtas fonda mājaslapas. Piemēram, var aplūkot tādus rādītājus kā IKP uz vienu iedzīvotāju[15] vai mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi uz vienu iedzīvotāju.[16] Latvija patiesi vēl nav sasniegusi Zviedrijas, Somijas vai vairāku citu Rietumvalstu dzīves līmeni, taču to nav sasniegusi neviena postsociālistiskā valsts Eiropā.

Jāņem vērā, ka Latvijai kopš neatkarības atgūšanas ir bijusi sliktāka sākotnējā pozīcija.[17] Vai šāda pastāvīga salīdzināšana vienmēr ir korekta? Maldinošajā rakstā tiek izmantots vispārīgs apgalvojums par Latvijas interneta lietotāju viedokli, kas pēc būtības nevar būt autoritatīvs informācijas avots, turklāt nav iekļauta neviena atsauce. Rusofobija maldinošajos rakstos tiek piesaukta ārpus konteksta. 2017. gada 1. pusgadā Krievija ir bijusi Latvijas piektais lielākais preču tirdzniecības partneris, kā arī otrais lielākais investors uzņēmumu pamatkapitālā.[18]

[1]http://vesti.lv/news/latviya-hodit-po-porochnom-krugu

[2]https://imhoclub.lv/ru/author_page/3294

[3]http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/valsts_budzeta_likums_arhivs/2017__gads/

[4]https://home.kpmg.com/xx/en/home/services/tax/tax-tools-and-resources/tax-rates-online/corporate-tax-rates-table.html

[5]http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/1969B6DB84E19D65C225815A0054B745?OpenDocument

[6]http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/nodarbinatiba-un-bezdarbs-datubaze-30033.html

[7]http://vesti.lv/news/tolyko-za-to-chto-ona-russkaya?media=text&page=2#comments

[8]https://likumi.lv/doc.php?id=68522

[9]http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-datubaze-30028.html

[10]https://www.facebook.com/kurlaev.tolya

[11]http://www.saeima.lv/4maijs/docs/d_4maijs.htm

[12]https://ee.usembassy.gov/seventy-fifth-anniversary-welles-declaration/

[13]http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47466-latvija-godina-samnera-velsa-deklaracijas-baltijas-valstu-okupacijas-neatzisanas-politikas-75-gadadienu

[14]https://news.rambler.ru/baltic/38993869-vstupili-v-nato-es-shengen-a-luchshe-zhit-ne-stali-v-latvii-nachali-osoznavat-negativnoe-vliyanie-rusofobii-na-razvitie/?updated

[15]https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.PCAP.PP.CD?locations=LV

[16]https://data.worldbank.org/indicator/NE.CON.PRVT.PC.KD?locations=LV

[17]https://www.rug.nl/ggdc/historicaldevelopment/maddison/releases/maddison-project-database-2018

[18]http://www.mfa.gov.lv/moscow/latvijas-un-krievijas-divpusejas-attiecibas/latvijas-un-krievijas-divpusejas-attiecibas#ekonomika