Foto: Publicitātes attēli
Šobrīd Latvijas ekonomika piedzīvo augšupeju. Iedzīvotāju ienākumi palielinās, uzņēmumi attīstās, un varam novērot vispārēju labklājības līmeņa kāpumu. Latvijas ekonomiskā izaugsme aizvadītajā gadā bija straujākā pēdējo sešu gadu laikā (pieaugums par 4,5%). To ietekmēja gan atgūšanās no globālās ekonomiskās un finanšu krīzes, gan arī Eiropas Savienības fondu līdzekļu intensīvāka ieplūšana ekonomikā un investīciju pieaugums. Uzņēmumi kļuvuši drošāki – vairāk iegulda attīstībā, kāpina ražošanas apjomus un pakalpojumus, palielinās darbinieku atalgojums un vērojams gan iekšzemes ekonomiskās aktivitātes pieaugums, gan arī augšupejoši eksporta izaugsmes rādītāji.

Šādas tendences, protams, priecē, bet izšķiroši svarīgs jautājums ir – kā panākt un noturēt šādu izaugsmi ilgtermiņā?

Atbilde uz šo jautājumu šķiet vienkārša: ir jāstiprina Latvijas ekonomikas konkurētspēja iekšējos un ārējos tirgos. Tomēr, lai to panāktu, ir jārisina vairākas problēmas, kur viens no svarīgākajiem izaicinājumiem ir rūpniecības attīstība un tās strukturālās izmaiņas par labu augsto tehnoloģiju nozarēm.

Latvijā ir raksturīgs zems apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. Pat straujās izaugsmes gados tas nepārsniedz 14% (pēc pievienotās vērtības). Pēdējos trīs gados apstrādes rūpniecības nozares daļa kopējā pievienotā vērtībā veido 13%, kas ir zemāks līmenis nekā vidēji ES (15,5%), kā arī zemāks nekā Lietuvā (19,7%) un Igaunijā (15,9%). Turklāt apstrādes rūpniecības nozaru struktūrā dominē zemo tehnoloģiju nozares. Jāatzīmē, ka apstrādes rūpniecības nozares tehnoloģiskā struktūra pakāpeniski uzlabojas. Latvijā ir vērojamas noturīgas tendences saistībā ar zemo tehnoloģiju nozaru daļas samazināšanos. Kas attiecās uz augsto tehnoloģiju nozarēm, tad to attīstības dinamika joprojām ir nenoturīga un vērojamās izmaiņas neliecina par to konkurētspējīgās pozīcijas nostiprināšanos.

Lai arī dzīvojam digitālās revolūcijas laikmetā, kad arvien lielāka loma un pievienotā vērtība tiek gūta no digitālajā vidē sniegtajiem pakalpojumiem, tomēr nav iespējams noliegt, ka rūpniecība joprojām ir katras valsts ekonomikas mugurkauls, ap kuru var augt un attīstīties plašs pakalpojumu klāsts. Bez nopietnas ražošanas un rūpniecības valsts ekonomikas izaugsme ilgtermiņā vienmēr būs daudz trauslāka un ievainojamāka.

Ir skaidrs, ka ilgtspējīga izaugsme nav iespējama bez nepārtrauktām inovācijām. Savukārt rūpniecības nozare kalpo par nozīmīgu tehnoloģiju un inovāciju attīstības bāzi. Turklāt, uzturot cilvēkresursus zinātnē, industriālais sektors sniedz ieguldījumu tehnoloģiju pārneses procesā, veicinot inovāciju un ražošanas modernizāciju. Bez attīstītas rūpniecības nozares ir grūti uzturēt inovāciju ekosistēmu, tiek zaudētas un neattīstās darba spēka kompetences ražošanas jomā.

Valdības un Ekonomikas ministrijas uzdevums ir piedāvāt savu vīziju sabalansētas un ilgtspējīgas Latvijas ekonomikas attīstības nodrošināšanai ilgtermiņā. Tāpēc Ekonomikas ministrija aizvadītajā gadā uzsāka darbu pie vairāku rūpniecības nozares atbalsta risinājumu iedzīvināšanas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%.

Galvenie rūpniecības atbalsta programmas pamatvirzieni ir saistīti ar nozares starptautiskās konkurētspējas kāpināšanu. Tie ietver vairāku pasākumu kopumu, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, kvalificēta darbaspēka piesaistei, ražotņu modernizācijai un paplašināšanai, kā arī eksporta veicināšanai un jaunu tirgu apgūšanai.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Līdz ar to jebkādi papildu maksājumi, kas tiek piemēroti par elektroenerģijas izmantošanu, vienmēr daudz spēcīgāk skars tieši rūpniecības uzņēmumus.

Tieši tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc no šā gada ir mainīts OIK maksājumu modelis, sadalot to divās daļās – fiksētajā jeb jaudas komponentē, kas ir atkarīga no elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un mainīgās daļas, kas veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. Tādejādi tiek mazināts gan neproporcionāli augstais OIK maksājumu slogs rūpniecības uzņēmumiem, gan arī uzņēmumi kopumā tiek stimulēti domāt par elektroenerģijas izmantošanas efektivizāciju, pārvērtējot reāli nepieciešamās jaudas un atsakoties no liekā. Jau šobrīd varam teikt, ka efekts ir bijis ļoti pozitīvs un daudzi uzņēmumi piesakās arī individuālajām konsultācijām AS "Sadales tīkls", lai noskaidrotu savam uzņēmumam visoptimālākos elektroenerģijas piegādes risinājumus.

Jāuzsver arī, ka Latvijas rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes paaugstināšanai ES struktūrfondu programmās šobrīd ir pieejami 32,5 miljoni eiro. Ir izveidots arī Energoefektivitātes fonds, no kura valsts attīstības finanšu institūcija Altum turpmākajos gados atbalstīs dažādu energoefektivitātes pasākumu un risinājumu iedzīvināšanu Latvijas uzņēmumos.

Vēl viena būtiska "sāpe", par ko sūdzas Latvijas rūpniecības uzņēmumi, ir darbaspēks, precīzāk, grūtības piesaistīt pietiekamu skaitu kvalificētu speciālistu. Lai risinātu šo jautājumu, esam gājuši divos virzienos. Pirmkārt, lai veicinātu augsti kvalificētu speciālistu piesaisti un noturēšanu Latvijā un reģionos, no 2018. gada jaunajiem speciālistiem ir pieejamas valsts garantijas mājokļa iegādei. Otrkārt, lai atrisinātu vietējo speciālistu trūkumu atsevišķās jomās, ir uzsākti viedās imigrācijas pasākumi, atvieglojot augsti kvalificētu speciālistu piesaisti no ārvalstīm. Uzreiz varam nomierināt sakarsušos prātus, kas, izdzirdot vārdu "imigrācija", domā par tūkstošiem potenciālu iebraucēju. Tas viennozīmīgi ir mitoloģizēts pārspīlējums, jo strādnieki no citām valstīm masveidā neraujas strādāt un pārcelties uz Latviju. Te tiešām ir runa par atsevišķu nozaru augsti kvalificētiem speciālistiem, kuru Latvijā ir ļoti maz, vai novērojams ļoti liels to iztrūkums. Savukārt ieguvums no šādu speciālistu piesaistes var būt ļoti liels – iespēja attīstīt uzņēmumus nozarēs un virzienos, kas līdz šim, darbinieku trūkuma dēļ vienkārši nav bijis iespējams, kā arī vietējiem darbiniekiem celt savu kvalifikāciju, apgūstot jaunas zināšanas un iemaņas, ko sniedz sadarbība ar kvalificētiem ārvalstu speciālistiem.

Nozīmīgs atbalsts rūpniecības uzņēmumiem ir arī 0% uzņēmumu ieņēmumu nodokļa ieviešana reinvestētajai peļņai, kas atvieglo papildu finansējuma piesaisti ražotnēm, radot plašākas iespējas ieguldīt attīstībā un inovācijās. Tas, protams, kāpinās vietējo uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti.

2018. gads šobrīd ir tikai iesācies, un jaunās iniciatīvas vēl nonāks reālās iedzīvināšanas prakses krustugunīs. Ļoti iespējams, ka tām būs nepieciešami kādi uzlabojumi, bet pirmie nozīmīgie soļi ir sperti, lai vietējā rūpniecība Latvijā piedzīvotu straujāku izaugsmi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!