Man bija ļoti grūti argumentēt, kāpēc neesmu vainīgs pie izdarītā. Es uzņēmos pilnu atbildību par pārtraukto nodarbību. Par klasesbiedru izglītošanas sabotēšanu, izsviežot miskastē 40 minūtes no viņu dzīves. Es, tiesa, nepiekritu tam, ka apģērbs tika sabojāts, jo to var izmazgāt. Tāpat, manuprāt, arī jaunā angļu valodas praktikante guva mācību, kas notiks, ja uz stundām konsekventi vilks īsus un visus labumus izceļošus svārciņus, fantāzijai atstājot pārāk maz rūmes. Saņēmu sodu, ko ar godu izcietu, jo biju panācis savu un demonstrējis attieksmi.
Ja tu taisi sūdus, tad par sūdiem arī atbildi. To mums iemācīja jebkurš revolucionārs un jebkurš dumpinieks. Arī Če Gevara netēloja baigo pārsteigumu, kad Bolīvijas armija ielenca viņa revolucionārus, atstājot pēdējo vēsti: "šauj, tu grasies tikai nogalināt cilvēku!" Arī Francijā 1830. gadā 3000 revolucionāri nebija pārāk pārsteigti, kad pret viņu barikādēm nāca 30 tūkstoši armijnieki ieviest kārtību. Dumpinieku koncepts ir ciest augstāku mērķu vārdā. Nevis iesist un bēgt. Šis koncepts ir rezervēts sākumklašu skolniekiem, kuri ķircina meitenes.
Ko ir izdarījis Ansis Ataols Bērziņš? Viņš meta ar bruģi pa Saeimu un brīnījās, ka tam ir kaut kādas sekas. Savā publiskajā Skype čatiņā, ko daži ļoti mīļi nodēvēja par preses konferenci, Ansis atklāja, ka "(..) no Latvijas valsts, par kuras atjaunošanu savulaik vēl kā skolēns cīnījies, neesot gaidījis savu notiesāšanu, lai gan nenoliedz, ka sviedis bruģakmeņus Saeimas virzienā." Nē, Ansi, ja tevi paņēma līdzi uz barikādēm, tas nenozīmē, ka tev ir tiesības izsist dažus stiklus Saeimai tāpat kā tas nenozīmē – ja tu pastāvēji Baltijas ceļā, tu drīksti pačurāt uz Mildas.
Arī tiesas spriedumu Ansis pats sev ir sagādājis. Ja sākotnēji viņam piesprieda nosacītu sodu, kas nenozīmē reālu došanos slēgtā telpā, tad Anša izvēle mukt un kliegt, ka viņu nedrīkst tiesāt, izprovocēja tālāko sodu. Jā, sasodīts, mēs dzīvojam valstī, kurā mukšana no policijas ir sodāms pasākums. Tam nepiekrīt tikai Ansis Ataols Bērziņš un "pamatiedzīvotāju ķēniņiene" Ditta Rietuma. Sagadīšanās?
Tomēr visvairāk kaitina Bērziņa vēlme priekšplānā izlikt bērnus un diskutabla rakstura mūziku: "Šī dziesma veltīta jaunākajai meitai Krescentijai, kura vēl ir par mazu, lai saprastu, kāpēc tētis nevar pie viņas atbraukt." Jāatzīst, es dziesmā nedzirdēju vārdus "lalala, ja tētis būtu klausījis policistu kungiem, šalalalala, nevienam cietumā nebūtu jāiet un mēs kopā varētu iet uz zoodārzu, lalala."
Aicinu padomāt A.A.B. atbalstītājus par piemēru, ko viņš kā pašpasludinātais politiskais trimdinieks rāda citiem. Personīgi man ir cerība, ka Latvijas nākotne ir jaunu un dumpiniecisku jauniešu rokās, kuru mērķis ir labāka nākotne, taču, ko mēs iegūtu ar ideālu, kura mugurkauls ir ļenganāks kā nepievilktas ģitāras stīgas?
Cilvēki, kuri no Mazsalacas aizbrauc uz zaļumballi Rūjienā un paziņo, ka "Rūjiena – Lohi", pēc dabūšanas pa muti brīnītos, jo uzskatītu, ka ir nepelnīti piekauti?
Raivis Dzintars pēc maršēšanas spelgonī ar uzrakstu "ABRENE" uz krūtīm, mēģinātu iesūdzēt tiesā ziemu, jo ir dabūjis iesnas?
Varbūt arī man savulaik pēc skolotājas pusložu sabotāžas vajadzēja mesties melos, ka mani uz to pamudināja vecāki zēni, es patiesībā tas nebiju un neesmu gatavs uzņemties atbildību par krītaini mitro kanjonu?
Kā teiktu rajonā – par bazaru vajag atbildēt.