"Kā jau mēs noskaidrojām pēdējās tikšanās reizēs kādu brīdi pēc vēlēšanām, tad Ansim un pārējiem nav kopīga izpratne par komandas darbu un vērtībām, tāpēc PP valdes vārdā varu paziņot, ka jebkuras aktivitātes Pēdējās partijas vārdā var notikt tikai ar valdes saskaņojumu. Valde ir ņēmusi vērā vairākus Pēdējās partijas kandidātu balsojumus un atkārtotus lūgumus, tapēc varu paziņot, ka mūsu un Anša ceļi šķiras. Lai veicas."
Šinī sakarā uzskatu par savu pienākumu sniegt nelielu publisku paziņojumu.
Jau priekšvēlēšanu laikā iezīmējās būtiskas manas un lielas PP biedru daļas domāšanas un uzskatu atšķirības. Pēdējās partijas kodolu veido rietumnieciski-snobiski ļaudis, kuriem patīk sanākt kopā, izdzert pa glāzei sarkanvīna un parunāties. Es, savukārt, esmu vairāk austrumeiropiski-revolucionāri noskaņots, vairāk uz aktīvu un reizēm arī asu rīcību. (Un ja dzeru, tad dzeru alu vai kandžu, nevis sarkanvīnu. :) ). Teiksim, kad LTV uz debatēm aicināja tikai pie varas esošās partijas, piedāvāju bloķēt Salu tiltu, lai debates norautu, bet neviens(!) cits PP deputāta kandidāts to nevēlējās darīt. Iespējams, viņi ir vairāk orientēti uz procesu (kā kāds izteicās, galvenais partijā ir labi justies biedru pulkā), es - uz rezultātu. Tāpēc arī līdz pēdējam brīdim nemetu plinti krūmos, piedāvāju kopīgā mērķa - politiskās sistēmas maiņas – labad pierīvēties, pieciest atšķirības un sadarboties arī turpmāk, bet viņi tam nebija gatavi. Žēl, jo ieguldīts liels darbs. Un arī žēl, ka PP nekļuva par vienojošu vistautas pārmaiņu spēku, kaut potenciāls bija. Pēc vēlēšanām piedāvāju paplašināties, piesaistīt arī savādākus pārmaiņas alkstošus ļaudis, palikt atvērtākiem, plašāka domas spektra. Bet visi šie priekšlikumi tika "norakti". Paplašināšanās šo pusgadu tika vilcināta (pieļauju, ka netīši - aiz slinkuma vai noguruma), kaut vairākkārtīgi uz to aicināju. Aicināju arī sasaukt Pēdējās partijas kongresu, kur visus šos jautājumus izrunāt. Skaidrs, ka uzņemot jaunus biedrus, arī snobiskajam draugu un paziņu lokam, kuri šobrīd veido PP kodolu, būtu mazliet "jāpieraujas", jāiemācās pieņemt (nevis izēst) arī savādāki ļaudis. Varbūt tomēr tas ir patiesais iemesls, kāpēc PP tikpat kā nekas nenotiek?
Interesanti arī, ka tas, kas mani nepatīkami pārsteidza dibināšanas sanāksmē, nu ir attīstījies tanī nelāgajā virzienā, par kuru tobrīd raizējos. No nepartijas sagaidīju, ka tā darbosies uz nestatūtu pamata, ka tai būs nevalde, un tādējādi tiks nodrošināta absolūti nepartejiska darbošanās brīvība. Tobrīd Knoku Gints pateica, ka statūti tiešām ir paņemti standarta, respektīvi - partijas, nevis nepartijas, bet tas nekas, neviens tos tāpat neņems pierē, tie domāti tikai Uzņēmumu reģistram. Tāpat arī par valdi tika pateikts, ka tā ir formāla institūcija un PP darbosies tā, it kā tādas nebūtu. Tieši tāpēc statūti pie dibināšanas netika apspriesti, bet valde - vēlēta. Toreiz noticēju uz vārda, bet nu redzu, ka šie vārdi izrādījušies nepatiesi. Tādējādi nepartija faktiski paliek par partiju. :(
Pēdējās partijas piemērs parāda, ka ir ļoti grūti, tikpat kā neiespējami esošās politiskās sistēmas ietvaros izveidot spēku, kurš nebūtu pakļauts formālai partejiskuma konjunktūrai. Deputātiem būtu jābūt personībām, kas uzņemas individuālu atbildību vēlētāju priekšā, bez izsmērējošās partiju starpniecības. Tāpēc, jo ātrāk mēs pāriesim uz mažoritātu vai vismaz jauktu vēlēšanu sistēmu, jo labāk! Caur Saeimu to panākt diezvai izdosies… Varbūt mēģināt caur tautas nobalsošanu?