Foto: F64

Pasaules Boksa supersērijas (WBSS) viens no galvenajiem rīkotājiem Kalle Zauerlands izveidojis diezgan ciešu saikni ar Latviju – viņš kļuvis par valsts labākā boksera Maira Brieža promoteri, kā arī plāno Rīgā aizvadīt vēl vienu WBSS cīņu. Intervijā portālam "Delfi" viņš pastāstīja gan par Boksa supersērijas pusfinālu organizēšanu, gan izteica savu vērtējumu par Brieža cīņām un pieļautajām kļūdām.

Rīgā līdz šim notikušas divas Boksa supersērijas cīņas. WBSS pirmajā sezonā šeit notika Brieža cīņa pret kubieti Maiku Peresu, kā arī fantastiskā boksa izrāde starp Briedi un Oleksandru Usiku. Brieža popularitāte un iepriekš veiksmīgi sarīkotās cīņas varētu būt galvenie argumenti, kāpēc nākamā gada sākumā šeit vēlreiz varētu sarīkot pasaules līmeņa boksa šovu. Turklāt, pastāv iespēja, ka Rīgā varētu notikt abas pusfināla cīņas vienā vakarā.

Zauerlands pēc Brieža cīņas ar Usiku kļuva par latvieša pārstāvi, un viņš deva savu vērtējumu arī par viņa pēdējo cīņu pret Noelu Mikaeljanu, pastāstīja par boksera sportiskajām ambīcijām un pieļautajām kļūdām.

Rīga nonākusi uz pasaules boksa kartes

Kas ir jāizdara, lai Rīgā varētu sarīkot Pasaules Boksa supersērijas pusfinālu?

Lai sarīkotu liela mēroga cīņu, ir vajadzīgi sponsori, privātie investori, kā arī pieejama "Arēna Rīga". Šobrīd mēs skatāmies uz marta beigām vai aprīļa sākumu, februārī cīņu šeit nevar sarīkot. Rīgas galvenā priekšrocība ir tā, ka šeit jau daudz esam paveikuši. Tāpat mēs šo vietu ļoti labi pazīstam, šīs mums ir kā otrās mājas, tāpēc sarīkot cīņu mums no loģistikas viedokļa nebūtu tik sarežģīti. Taču svarīgs faktors ir arī tas, vai spēsim šeit atrast partnerus, kā arī mums ir jāklausās, ko par to saka pārējās iesaistītās puses. Es biju Polijā, tur arī ir interese. Lasvegasā ir interese, un arī tur esmu rīkojis cīņas. Varētu teikt, ka Rīga šobrīd sacenšas ar Lasvegasu par pusfinālu uzņemšanu. Un tas pierāda, ka mēs šeit esam sasnieguši ļoti daudz.

Šobrīd apsveram iespēju, ka abas pusfināla cīņas šajā svara kategorijā varētu notikt vienviet tajā pašā vakarā, taču tas vēl nav izlemts. Ja abas pusfināla cīņas notiktu vienā vakarā, tad man būtu sajūta, ka viena cīņa tomēr ir svarīgāka nekā otra, bet no otras puses uzzināt abus finālistus vienā vakarā būtu lielisks veids, kā pasniegt šo turnīru. Lielāka skaidrība par cīņas vietu un formātu varētu kļūt zināma līdz Ziemassvētkiem.

Kā citi bokseri skatās uz to, ka pusfināla cīņas varētu notikt Rīgā?

Es jau iepriekš esmu teicis, ka vēlos Latviju un Rīgu iekļaut pasaules boksa kartē. Es domāju, ka mums tas ir izdevies. Viena no gada iespaidīgākajām cīņām starp Usiku un Briedi notika Rīgā. Šī cīņa bija liels panākums gan organizatoriskajā, gan sportiskajā ziņā. Kad šeit rīkojām cīņu starp Briedi un Peresu, mēs nezinājām, ko sagaidīt, taču viss bija lieliski. Šī ir salīdzinoši maza valsts, taču tā ļoti labi saprot sportu. Šeit ir ļoti talantīgi sportisti – bez Brieža jums tenisā ir Jeļena Ostapenko, jums ir labi basketbolisti un hokejisti, jums vienīgi pietrūkst kāds Anglijas premjerlīgas futbolists. Ja kādreiz Latvija nebija pasaules boksa kartē, tad tā tagad noteikti ir.

Rīga tikai ar Maira Brieža parādīšanos boksa elitē kļuva pazīstama šī sporta veida vidē. Vai bez Brieža ir vēl kāds faktors, kāpēc cīņas varētu notikt Rīgā?

Ali trofejas viens no mērķiem ir doties uz vietām, kur nav bijusi iespēja sasniegt šī sporta veida virsotnes. Latvijai ir labas boksa tradīcijas, ja paskatāmies uz laikiem, kad priekšā bija dzelzs priekškars. Tagad Latvija ir ļoti eiropeiska valsts. Bokss vienmēr bijis atkarīgs no privātajiem investoriem, un arī Pasaules Boksa supersērija ir privāta kompānija, kas investē sportā un sava turnīra izaugsmē. Briedim priekšā vēl ir vairāki ļoti labi gadi, bet ir jāskatās, kas nāks pēc viņa. Latvijā esmu redzējis pāris ļoti labus talantus. Jaunie sportisti gribēs nodarboties ar boksu, kad būs redzējuši milzīgos šovus, ienākšanu arēnā, iespaidīgas cīņas. Svarīgs ir šovs. Reti, kurš vēlas sākt nodarboties ar boksu, kad redzējis amatieru boksu.

Kādas priekšrocības ir Polijas kandidatūrai uzņemt pusfinālu starp Briedi un Glovacki?

Polijas galvenā priekšrocība ir tā, ka tur ir liela interese par boksu, jo tur šajā sporta veidā bijuši lielāki panākumi. Šī valsts ir arī lielāka izmēru ziņā. Polijā šobrīd divas pilsētas varētu uzņemt šo cīņu.

Un kāda situācija ir ar Lasvegasu?

Ir diezgan pašsaprotami, kāpēc Lasvegasā varētu notikt šī cīņa. Tur sīkāki komentāri nav vajadzīgi. Tāpat cits pusfinālists Endrū Tabiti pārstāv "Mayweather Promotions", kas bāzējas tur.

Ja salīdzina Rīgā notikušās cīņas ar tām, kas risinājušās citās pilsētās, kādas ir galvenās atziņas?

Esmu promotējis cīņas visā pasaulē, un Rīgā notikušās cīņas man ļoti patika. Atmosfēra bija viena no labākajām, kādu 20 gadu laikā esmu piedzīvojis. Neviens cits sporta veids nevar tā apceļot pasauli, kā bokss. Lai arī, piemēram, Nacionālā amerikāņu futbola līga (NFL) aizvadīja spēles Vemblija stadionā Anglijā, bet tas ir tikai atsevišķs gadījums. Mēs ienākam jaunos reģionos, lai arī reizēm nākas saņemt kritiku par to. Mēs esam panākuši, ka Rīgā ienāk tāda līmeņa šovs, kādu iepriekš varēja redzēt tikai televīzijā. Uz Usika un Brieža cīņu ieradās tādi vīri kā Kļičko, Lomačenko un citi no boksa elites. Mans darbs ir nākamo boksa šovu padarīt vēl iespaidīgāku, jo es nevaru iespaidot, kāda būs cīņa. Piemēram, Brieža cīņa ar Peresu bija ļoti tehniska un "netīra", un to es noteikti ierakstā negribētu skatīties vēl un vēl, savukārt Brieža un Usika cīņu jau tagad esmu noskatījies 200 reizes.

Uz katru cīņu mēs ieguldām septiņu ciparu skaitļus, lai šovs būtu iespaidīgs. Tad mēs ļoti ceram, ka cīņas kvalitāte būs tāda, kas ļaus atpelnīt ieguldījumus. Man šķiet, ka 90% gadījumu mums tas ir izdevies. Piemēram, vairākas fotogrāfijas no cīņām Rīgā bijušas vienkārši fantastiskas.

Briedis ļoti vēlējās revanšēties Usikam

Rīgas cīņās Briedis ir vietējā varoņa lomā. Citās valstīs tāda līmeņa bokseru ir vairāk, tāpēc viņi netiek vērtēti tik augstu. Cik liela loma ir šim faktoram?

Varoņi ir vajadzīgi. Mairis Briedis ir īsts patriots, viņš ap sevi radījis auru, ka cīnās Latvijas dēļ. Bokss ir varoņu sporta veids. Šis ir ļoti individuāls sporta veids, neviens nekad negribēs boksā redzēt komandas. Komandu sporta veidos, kādam no spēlētājiem var būt slikta diena, bet būs kāds, kas viņu varēs piesegt. Boksā ir pilnīgi cita mentalitāte. Līdzīgākais sporta veids boksam man šķiet ir kalnu slēpošanas nobrauciena sacensības. Tajā sporta veidā viņi brauc lejā pa kalnu ar 120 kilometru stundā lielu ātrumu, un viena kļūda var maksāt ļoti daudz. Liela iespējamība, ka trasi nāksies pamest mediķu helikopterā. Boksā ir tas pats, viena kļūda un viss.

Pats jau vairākas reizes pieminēji Brieža cīņu pret Usiku. Vai tā gan pašam Mairim, gan arī jums, organizatoriem, nerada galvassāpes, jo cīņas kvalitāte bija tik augsta, ka to ir grūti atkārtot?

Tā ir kvalitāte, pēc kuras mēs katru reizi tiecamies. Pirms šīs cīņas mēs nezinājām, kāda tā būs. Daudzi uzskata, ka Mairis šajā cīņā sasniedza savu zenītu un tagad viņš slīd uz leju, jo iepriekšējās divas cīņas vairs nebija tik labas. Tomēr man bieži jāatgādina, ka cīņa pret Usiku bija tikai pirms deviņiem mēnešiem. Tik ātri neviens nezaudē savu meistarību. Es ticu, ka mēs vēl tikai redzēsim Maira Brieža labāko karjeras cīņu.

Viņš savulaik piecas nedēļas pēc kārtas sparingoja ar brāļiem Kļičķo – trīs nedēļas ar vienu, bet pēc tam divas nedēļas ar otru, un tas pierāda, kāda cīnītāja mentalitāte viņam ir. Viņš vēlas būt labākais. Mairis mierīgi varēja pateikt, ka tagad boksēsies zemākā līmenī, jo savu naudu jau ir nopelnījis, taču viņam ir sportiskā ambīcija. Pēc sarunām ar bokseriem es varu noprast, kādi ir viņu motīvi, un pēc sarunas ar Mairi kļūst skaidrs, ka viņa motīvi ir ļoti vienkārši - būt labākajam pasaulē.

Arī tas, ka viņš joprojām strādā policijā, parāda ļoti daudz. Viņš to dara, jo viņš tam tic. Viņš to dara savai valstij un cilvēkiem. Es tiešām nezinu daudzus bokserus, kuri šajā karjeras posmā dara kaut ko tādu.

Vai jūs nesatrauc tas, ka pēdējā laikā Mairim nācies daudz cīnīties ar savainojumiem?

Mans darbs ir satraukties par bokseru savainojumiem. Visi pagājušā gada pusfinālisti smagā svara kategorijā sezonu pabeidza ar traumām. Šajā līmenī no tā nevar izvairīties. Mēs skatītāji saņemam skaistu cīņu, bet bokseriem ir tam visam jāiziet cauri. Lai arī Mairis zaudēja Usikam, es uzskatu, ka šajā cīņā nebija zaudētāju. Mairis pēc šīs cīņas no pasaules čempiona kļuva par elites bokseri.

Briedis otrās sezonas ceturtdaļfinālā ļoti smagā un ne pārāk skaistā cīņā pārspēja Noelu Mikaeljanu, taču šo cīņu sāku vērtēt daudz augstāk, kad uzzināju, ka viņš cīnījās divām savainotām rokām.

Jā, viņš vienkārši varēja pateikt, ka nevarēs piedalīties šajā cīņā un šī gada turnīrā, un janvārī vai februārī cīnīties par WBC titulu. Tomēr viņš gribēja arī šajā sezonā cīnīties Boksa supersērijā, jo šeit var kļūt par labāko pasaulē. Viņš jau bijis pasaules čempions, turklāt par pasaules čempionu Mairis kļuva Vācijā, kas daudziem nav izdevies. Tāpēc šī motivācija viņam jau ir piepildīta. Viņš skatās tālāk.

Cīņa ar Mikaeljanu bija ļoti līdzīga. Es pārstāvu arī Mikaeljanu, un pirmo reizi redzēju, ka viņš šādi boksējas. Viņš vienkārši vēlējās traucēt Mairim. Viņa taktika nebija uzvarēt raundus ar agresīvu boksu vai nokautēt pretinieku, bet gan izjaukt Maira plānus. Viņam tas arī diezgan labi izdevās, viņš saņēma ļoti labus padomus no trenera, un, manuprāt, tā Mairim šajā cīņā pietrūka. Viņa stūrī nebija trenera (Dmitrija Šiholaja). Es uzskatu, ka cīņas uzvarētājs tika noteikts pareizi, bet, ja uzvarētu Mikaeljans, varētu atrast argumentus, ka viņš bija pelnījis uzvarēt. Tieši tik līdzīga bija šī cīņa. Tā bija smaga cīņa, kurai skaitīt punktus.

Man radās sajūta, ka Mairis šajā cīņā guva uzvaru pār savu ķermeni. Viņam bija svarīgi uzvarēt, jo pēc cīņas viņš bija ļoti pacilāts. Pirms cīņas Mairis nebija viņš pats, bet pēc tam viņš atkal runāja un bija priecīgs.

Zinot to, ka viņam ir diezgan nopietns savainojums, vai jūlijā Briedim nebija prātīgāk veseļoties, nevis Maskavā cīnīties pret Brendonu Delorjē?

Cīņa Krievijā bija ... muļķīgs lēmums, ja tagad uz to tā paskatās. Viņš joprojām domāja par cīņu pret Usiku. Viņš ļoti vēlējās revanšēties Usikam, un es pat ticu, ka Mairis katru dienu cerēja, ka Murats Gasijevs gūs traumu. Lai arī viņš zināja, ka nav 100% gatavs, viņš vēlējās izmantot katru iespēju, lai varētu vēlreiz cīnīties pret Usiku. Labi, ka viņam nevajadzēja boksēties lielajā finālā, jo tā cīņa būtu bijusi pavisam citādāka.

Tā bija kļūda, taču tā ir saprotama. Viņš pēc zaudējuma Usikam bija ļoti sagrauts. Vai bija prātīgi aizvadīt šo cīņu? Visdrīzāk, ka nē. Vai viņš cīnījās naudas dēļ? Noteikti, ka nē. Vai viņš to darīja sportiskās alkatības dēļ? Viennozīmīgi!

Pats Briedis sacīja, ka pēc labās rokas savainojuma izārstēšanas sitiena trajektorija ir pamainījusies. Jūsu pieredzē, kā nopietni savainojumi maina bokserus?

Tas ir ļoti atkarīgs no boksera. Esmu redzējis, kā sportistiem veic pretsāpju injekcijas, lai varētu trenēties, esmu redzējis, kā puiši maina savu stilu savainojumu dēļ. Ir grūti atrast bokseri, kurš nebūtu savainots. Es domāju, ka visas grūtības sportistus padara spēcīgākus, jo viņi iemācās, kā cīnīties līdz savu spēku galīgam izsīkumam. Kad izdodas pārvarēt smagas traumas, tas tikai psiholoģiski norūda. Pēc pēdējās uzvaras Mairis psiholoģiski jūtas ļoti labi, kamēr fiziski viņam nepieciešama atpūta. Bokss ir dažādu komponentu sports, psiholoģija ir viens no svarīgākajiem komponentiem.

Katrs bokseris ir citādāks. Ir tādi, kuriem nepatīk preses konferences, citi man saka: "es negribu filmēties dokumentālajā filmā". Uz to es atbildu, ka par to visu maksāju miljoniem dolāru, tev ir jāfilmējas dokumentālajā filmā. Taču visiem bokseriem cīņas dienā ir viena kopīga īpašība, viņi visi vēlas būt ringā. Viņi dzīvo cīņu dēļ.

Mairim laika posms līdz cīņai pret Mikaeljanu bija ar negatīvu pieskaņu, jo bez savainojuma bija arī Ala Siestas jeb Alberta Hačuturova sarīkotā jezga.

Man bieži sanācis tā, ka pēc sadarbības uzsākšanas ar bokseri pēkšņi parādās sašutis bijušais menedžeris. Man pirms tam ar Albertu bija diezgan labas darba attiecības, bet tad sākās tās visas problēmas. Pēc Usika cīņas Mairis noslēdza vienu no saviem karjeras posmiem, kas sevī ietvēra izmaiņas viņa komandā. Es prasīju, vai viņam ir līgums ar Albertu, jo šajā līmenī nedrīkst būt tā, ka ar menedžeri nav oficiāla līguma. Mairis teica, ka tāda nav. Zvanīju Albertam, un viņš teica, ka viņiem esot mutiska vienošanās. Profesionālajā boksā mutiskā vienošanās nenozīmē neko.

Tā šajā sporta veidā notiek. Mani savulaik "uzmeta" Marko Huks, un es par to joprojām esmu dusmīgs. Un arī Mairis bija ļoti dusmīgs par visu šo.

Nobeidzot mūsu sarunu, pastāstiet, ko sagaidāt no Brieža un Glovacka cīņas pusfinālā?

Tā būs pavisam citādāka cīņa nekā pret Mikaeljanu. Tā nebūs tehniskākā cīņa, tur būs daudz sitienu. Briedim patīk izdarīt sitienu kombinācijas un doties uzbrukumā, bet Glovackis cīnās ļoti atklāti, izdara spēcīgus sitienus un ir agresīvs. Tā būs lieliska cīņa! Neviens no viņiem nemēģinās izjaukt pretinieka taktiku. Tā būs vecā stila boksa cīņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!