"Mums ir bijusi konstruktīva un pozitīva tikšanās ar pilsētas mēru, vicemēru un citiem politiķiem, kas ir labs sākums," medijam ART sacīja organizācijas pārstāvis Rikards Brisiuss. "Tā bija pozitīva tikšanās un šobrīd ir sajūta, ka tas bija sākums sadarbības procesam, kam būs turpinājums."
Nākamā tikšanās Zviedrijas Olimpiskajai komitejai paredzēta ar Zviedrijas parlamenta Kultūras komiteju.
"Nākamnedēļ mums būs iespēja tikties ar Kultūras komitejas pārstāvjiem, kā arī prezentēt savu plānu par spēļu rīkošanu," noteica organizācijas izpilddirektors Pēters Reinebo. "Mums tas ir svarīgi, jo tā mēs varam izklāstīt savu vēstījumu un atbildēt uz jautājumiem un viedokļiem."
Tāpat Reinebo atklāja, ka šobrīd jau ir bijušas vairākas īsas tikšanās starp Zviedrijas Olimpisko komiteju un vairākiem sporta un politisko aprindu pārstāvjiem.
"Priecājamies, ka cilvēki ir ieinteresēti sadarboties sacensību rīkošanā un šobrīd mūsu pieteikums olimpiskajām spēlēm ir ļoti labā situācijā," uzskata izpilddirektors.
Kā zināms, Stokholmas 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanas komiteja izteica Latvijai piedāvājumu bobsleja un kamaniņu trasē "Sigulda" rīkot olimpiskās sacensības bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā.
Zviedrijā šo sacensību rīkošanai nav piemērotas sporta bāzes un, Latvijas pusei piekrītot, Stokholmas un Siguldas apvienotā kandidatūra tika oficiāli iekļauta saīsinātajā 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanas kandidāšu sarakstā.
Šobrīd uz sacensību rīkošanu ir divi pretendenti - Itālijas pilsētu Milānas un Kortīnas d'Ampeco apvienotais pieteikums un Stokholma. Vēl nesen uz Olimpiādes rīkošanu bija trīs kandidāti, tomēr Kanādas pilsētas Kalgari iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret ieceri uzņemt četrgades nozīmīgāko forumu, un pēcāk šī kandidatūra tika atsaukta.
Vēl oktobrī Zviedrijas mediji vēstīja, ka pēc septembrī notikušajām vēlēšanām par Stokholmas vadīšanu vienojušās Zaļā partija un centriski labējā partiju apvienība "Alliance" — abas uzskata, ka pilsētai nevajadzētu uzņemties 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu.
Iepriekš gan Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis izteicās, ka Stokholmas domes atbalsts nav noteicošs, lai izlemtu nekandidēt spēļu rīkošanai.
Līdz 11. janvārim 2026. gada olimpisko spēļu rīkošanas kandidātēm jāiesniedz pilnībā aizpildīts pieteikums, bet līdz 12. aprīlim jābūt iesniegtam pēdējām pašvaldību un valsts garantijām par drošību un vīzām. Vrubļevskis jau iepriekš pauda pārliecību, ka Latvijas puse kandidatūru noteikti atbalstīts un dos savas garantijas.
Olimpisko spēļu mājvieta 2026. gadam tiks izvēlēta nākamvasar jūnijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sesijā Šveices pilsētā Lozannā.
Šī gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022. gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.
