Bez Kallas šos pienākumus dažādos pasākumos un valstīs pildīs arī bijusī biatloniste Magdalēna Forsberga, kalnu slēpotāja Frīda Hansdotera, divkārtējais olimpiskais čempions biatlonā biatlonists Sebastjans Samuelsons un vieglatlētikas zvaigzne Karolīna Klufta, kopumā sūtņa statuss būs 22 Zviedrijas olimpiešiem un paralimpiešiem.
"Kad uzzināju, ka Zviedrija varētu pieteikties uz 2026. gada olimpisko spēļu rīkošanu, ļoti nopriecājos," Kallu citē specializētais portāls "insidethegames.biz". "Ziemas olimpiskās spēles ir liels notikums un Zviedrijas Olimpiskās komitejas atbalsts tajās ir ļoti jūtams. Ceļot kopā kā komandai, atbalstīt vienam otru un pieredzē olimpisko spēļu kulmināciju — tās ir ļoti īpašas emocijas, kas rada vienotības sajūtu."
Kā zināms, Zviedrijas olimpiskajā pieteikuma iekļauta arī Latvija, kurā Siguldas trasē notiktu renes sporta veidu sacensības.
"Domāju, ka izceļams ir Zviedrijas Olimpiskās komitejas plāns par ilgtspējību — lielākā daļa no sporta bāzēm jau pastāv, līdz ar to mums nevajadzēs daudz jaunu arēnu, lai uzņemtu olimpiādi," uzsver Kalla.
"Olimpiskās spēles kaldina sabiedrību, rada paraugus un olimpiāde Zviedijā, manuprāt, izceltu sporta nozīmību, īpaši jaunatnes vidū," uzskata viens no vēstnešiem, divkārtējais olimpiskais čempions slēpošanā Johans Olsons.
Kā zināms, pēc Kanādas pilsētas Kalgari izstāšanās no olimpiskā pieteikuma, uz 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu pretendē Stokholma un divu Itālijas pilsētu — Milānas un Kortīnas d'Ampeco — apvienotais pieteikums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
