SOK izpildkomiteja 14 locekļu sastāvā otrdien, 5. decembrī, Lozannā pulcēsies uz trīs dienu sapulci, bet jau pirmajā dienā tiks skatīts ļoti svarīgais jautājums – būt vai nebūt Krievijas sportistiem Phjončahanā. Visticamāk, diskusijas risināsies visas dienas garumā, bet SOK par lēmumu paziņos vakarpusē pēc Latvijas laika, kad plānota SOK prezidenta Tomasa Baha preses konference.
Pirms SOK sēdes tiek mēļots par vairākiem iespējamiem soda mēriem Krievijai saistībā ar plašo dopinga skandālu, kuram saknes meklējamas vēl 2013. gadā. Liela daļa sporta sabiedrības un sporta žurnālistu norāda, ka Krievijai par dopinga pārkāpumiem būtu jāliedz dalība 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Šī lēmuma oponenti norāda, ka šis bargais, mūsdienu olimpiskās kustības vēsturē nebijušais lēmums var ietekmēt arī politisko situāciju pasaulē, jo asi pret SOK vēlmēm sodīt Krieviju ir iestājies Kremlis.
SOK kā vēl vienu variantu izskata daļēju Krievijas sodīšanu – ļaut "tīrajiem" Krievijas sportistiem piedalīties olimpiskajās spēlēs, tomēr viņu uzvaras gadījumā neatskaņot Krievijas valsts himnu un nepacelt mastā valsts karogu. Tā vietā tiktu pacelts Olimpiskais karogs un atskaņota olimpiskā himna. Tomēr arī šis lēmums, visticamāk, neapmierinās Maskavu, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau paziņojis, ka Krievijas sportisti olimpiskajās spēlēs startēs kā pilntiesīgi dalībnieki.
Pirms pusotra gada, lemjot par Krievijas dalību Rio vasaras olimpiskajās spēlēs, SOK izvairījās no barga lēmuma pieņemšanas, Krievijas sportistu likteni uzticot lemt attiecīgo sporta veidu federācijām. SOK arī šoreiz varētu pieņemt neitrālu lēmumu, visu atbildību uzticot septiņām ziemas sporta veidu federācijām, tomēr šajā gadījumā olimpiskās kustības vadībai jārēķinās ar plašu kritiku, kā arī tai būs kārtīgi jāpamato savs lēmums.
Pēdējās dienās ārzemju masu medijos izskanējis vēl viens iespējamais soda sankciju veids: SOK varētu finansiāli sodīt Krievijas Olimpisko komiteju (KOK) par valstī piekopto dopinga programmu, liekot novirzīt vairākus desmitus miljonus dolāru dažādām antidopinga programmām. Tomēr šīs idejas pretinieki norāda, ka tādējādi cilvēkiem no malas izskatīsies, ka Krievija "nopērk" savu dalību olimpiskajās spēlēs.
Jau vēstīts, ka līdz šim apjomīgākais dopinga skandāls sporta vēsturē iesākās 2014. gada nogalē, kad klajā nāca Vācijas televīzijas ARD dokumentālā filma par pārkāpumiem Krievijas vieglatlētikā, kas beigās noveda pie Krievijas Vieglatlētikas federācijas (KVF) pilnīgas diskvalifikācijas, kura nav atcelta joprojām.
Tik plaša un sistemātiska aizliegto preparātu lietošana Krievijas vieglatlētikā pamazām radīja aizdomas, ka tas varētu notikt arī citos sporta veidos, un Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) izveidoja neatkarīgu izmeklēšanas komisiju ar Kanādas juristu Ričardu Maklārenu priekšgalā. Izmeklēšanā klajā nāca šokējoši atklājumi, kas noveduši pie smagas un sarežģītas situācijas pasaules sportā. Pēc WADA izmeklēšanas komisijas ziņojuma tika sākta divu vasaras olimpisko spēļu – Londonas un Pekinas – dalībnieku analīžu atkārtota pārbaude, kas novedusi pie diskvalifikācijām un olimpisko medaļu pārdales. Īpaši smaga šī situācija ir vieglatlētikā un svarcelšanā, kur atsevišķās svara kategorijās "iekrita" pat viss goda pjedestāls. Tas savukārt noveda pie vairāku valstu diskvalifikācijas no svarcelšanas sacensībām.
Dopinga skandāli turpinājās arī gadu pēc 2014. gada Soču olimpiskajām spēlēm, kad Maskavas antidopinga laboratorijas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs atzinās laikrakstam "The New York Times", ka Soču spēļu laikā, dzenoties pēc medaļām, tika realizēta apjomīga, valsts atbalstīta, dopinga programma. Krievijas puse sāka apvainot "pārbēdzēju" Rodčenkovu apmelošanā, WADA uzsāka nākamo izmeklēšanu, ko vadīja tas pats Maklārens, un sāka pienākt ziņas par pozitīvām dopinga analīzēm no Pekinas un Londonas spēlēm. 2016. gada decembrī Maklarens publiskoja izmeklēšanas rezultātus, kas vēl vairāk pierādīja plašas, organizētas dopinga sistēmas pastāvēšanu Krievijā, kurā iesaistīti gan ziemas, gan vasaras, gan paralimpisko sporta veidu pārstāvji.
2017. gada nogalē diskvalifikācijas sāka piespriest arī Sočos medaļas izcīnījušajiem Krievijas olimpiešiem. Pēc šīm diskvalifikācijām zelta medaļas pienākas skeletonistam Martinam Dukuram un Oskara Melbārža bobsleja četriniekam, bet Tomass Dukurs varētu iegūt bronzas medaļu, bet šāda pati kaluma medaļa pienākas arī Melbārža divniekam ar stūmēju Daumantu Dreiškenu.
Šobrīd SOK ir diskvalificējusi 14 krievu sportistus uz mūžu no dalības olimpiskajās spēlēs jebkādā statusā
