Foto: LETA
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēc TV3 raidījuma "Nekā personīga" intereses vēlreiz veicis pārbaudi un vairākus Latvijas Sporta federācijas padomes (LSFP) locekļus atzinis par valsts amatpersonām, tāpēc viņiem turpmāk būs būs jādeklarē savi ieņēmumi un uz viņiem attieksies arī interešu konflikta novēršanas likuma ierobežojumi.

Kā situāciju ieskicē raidījums "Nekā personīga", valsts ik gadu sportam tērē miljoniem eiro. Lielāko daļu no šīs naudas apsaimnieko Latvijas Olimpiskā komiteja un Sporta federāciju padome. Tās ir sabiedriskās organizācijas, kuru vadībā jau daudzus gadus ir vieni un tie paši cilvēki, kas ik pa laikam samainās amatiem, bet no šī loka neizkrīt. Nauda ir liela, un organizāciju vadītājiem būtu jābūt tādam pašam statusam, kā valsts amatpersonām. Ne LOK, ne LSFP to nevēlas, tāpēc budžeta naudas piešķiršanas shēmas izveidotas tā, lai amatpersonas statusu nevarētu piemērot.

Šobrīd par amatpersonām atzīti Einars Fogelis (attēlā), Atis Sausnītis, Jānis Naglis, Pēteris Apinis un vairākas citas personas.

Latvijas sporta federāciju padome izveidota 1993.gadā un pārstāv 88 sporta veidu federācijas. Tās uzdevums ir rūpēties par sporta nozares attīstību un pārstāvēt savu biedru kopīgās intereses. Padome no valsts saņem 2,6 miljonus eiro, ko sadala saviem biedriem.

Latvijas sporta federāciju padomei ir tiesības lemt, kura sporta organizācija iegūs federācijas statusu un kura ne. Tā ir valsts deleģēta funkcija. Tāpēc padomes amatpersonas ir pielīdzināmas valsts amatpersonām un tām būtu jādeklarē savi ienākumi.

"Es esmu biznesa cilvēks un nodarbojos ne tikai ar šo sporta federāciju padomi, tā ka tie ir ierobežojumi [..]" raidījumam saka LSFP viceprezidents Atis Sausnītis. Viņš atklāj, ka ir sasaukta ārkārtas valdes sēde, lai spriestu šo jautājumu, ņemot vēra, ka daudzi no valdes locekļiem darbojas arī citos biznesos.

Atzinīgi VID lēmumu vērtē KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča. Birojs jau no 2009. gada centās panākt, ka Sporta federāciju padomes un Latvijas olimpiskā komitejas vadībām piemēro amatpersonu statusu, jo viņiem uzticēta valsts naudas dalīšana. Taču līdz šim visi centieni ir bijuši veltīgi. Likuma norma par publiskās naudas dalītāju ieskaitīšanu amatpersonu kārtā ir interpretējama, un ieņēmumu dienests neesot gribējis iesaistīties strīdos ar Latvijas Olimpisko komiteju un Sporta federāciju padomi.

"Mēs aktīvi cīnījāmies gan sarakstoties ar sporta departamentu Izglītības un zinātnes ministrijā, gan sarakstoties pat ar premjeru, sarakstoties ar ministriem, mēs izvērtām plašu darbību, lai panāktu, ka šīs amatpersonas ir iekļautas valsts amatpersonu sarakstos un attiecīgi ievēro interešu konflikta likumu," stāsta Jurča. Toreiz tas nav izdevies un arī šobrīd bijušas grūtības, jo šīm organizācijām ir ļoti spēcīgs lobijs un viņu interešu pārstāvniecība tiek nodrošināta ļoti augstā līmenī.

Gan Sporta federāciju padomei, gan Latvijas Olimpiskajai komitejai budžeta dotācijas un valsts uzņēmumu ziedojumi ir galvenie ienākumi. No budžeta tās kopā šogad saņem 4,6 miljonus. Pērn no Latvijas Valsts mežiem ziedojumos tās saņēma miljonu.

Savukārt Olimpiskā komiteja (LOK) pagaidām no valsts amatpersonu statusa un ierobežojumiem ir pasargāti. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis neredz pamatu mainīt pastāvošos sistēmu, kas jau vairāk nekā desmit gadus Olimpiskajai komitejai un Sporta federāciju padomei ir ļāvusi dalīt valsts naudu, taču izvairīties no valsts amatpersonu ierobežojumiem.

"Tie, kuri rīkojas ar valsts mantu, ir amatpersonas. Bet protams, šeit ir nianses. LOK kā nodibinājums saņem valsts finansējumu pastarpināti, tātad valsts budžeta likumā tas ir nodots sporta budžetā atbilstošajās apakšprogrammās, un tālāk caur sporta federāciju padomi viņš nonāk LOK un tad tiek dalīts pēc ārējiem normatīviem kādā veidā tas ir. Protams tur ir arī zināma lēmumu pieņemšana no LOK puses un saprast, cik dziļa ir šī.. nu, kur ir šī robežšķirtne es domāju, ka tas ir jāprasa VID, jo ta ir institūcija, kas skaidri un gaiši pasaka bez interpretācijām jā vai nē," raidījumam pauda Šadurskis.

Latvijas sporta federāciju padomes valdes ārkārtas sēde, lai lemtu, kā rīkoties, lai izvairītos no valsts amatpersonu statusa notiks pirmdien, 29. maijā. Viens no variantiem ir atteikšanās no deleģētajām tiesībām lemt par sporta organizāciju atzīšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!