Laikā, kad pasaules uzmanības centrā ir ASV prezidenta Donalda Trampa centieni panākt Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos, analītiķi brīdina, ka daudz lielākus un tuvākus draudus par kodolprogrammu varētu radīt totalitārās valsts pētījumi bioloģisko ieroču jomā, vēsta laikraksts "The New York Times".
Monterrejā bāzētais Midlburijas Starptautisko pētījumu institūts decembrī publicētā pētījumā norāda, ka Ziemeļkoreja sadarbībā ar ārvalstu pētniekiem apgūst biotehnoloģiju prasmes un būvē iekārtas. Tas nozīmē, ka valsts spējas šajā jomā strauji pieaug.
"Daudz ticamāk, ka Ziemeļkoreja izmantos bioloģiskos, nevis kodolieročus. Programma ir attīstīta, nepietiekami novērtēta un ļoti nāvējoša," uzskata prezidenta Baraka Obamas laika par kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko draudu aizsardzību atbildīgā Pentagona amatpersona Endrjū Vēbers.
Eksperti ir nobažījušies, ka Ziemeļkoreja konflikta gadījumā varētu likt lietā nāvējošas baktērijas. Specālistus satrauc aizdomas, ka Ziemeļkoreja kultivē baku vīrusu, ko pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados pasaulē pasludināja par iznīcinātu.
Bakas, kas savulaik ir laupījušas līdz 500 miljoniem dzīvību, izplatās no cilvēka uz cilvēku un nogalina trešo daļu inficēto. Pēc baku izplatības apturēšanas mūsdienās tikai neliela daļa iedzīvotāju ir potēti pret šo slimību.
Vairākiem Ziemeļkorejas pārbēdzējiem ķermenī ir konstatētas baku antivielas, kas liecina, ka viņi ir bijuši vai nu inficēti, vai potēti pret šo slimību, liecina Hārvardas Kenedija skolas Belfera Starptautisko attiecību un zinātnes centra ziņojums.
Saskaņā ar šo dokumentu Dienvidkorejā izvietotie ASV karavīri kopš 2004. gada tiek potēti pret bakām un Sibīrijas mēri.
Satelīta attēli un tīklā pieejamās informācijas izpēte pētniekiem liek domāt, ka Ziemeļkoreja arvien vairāk ir ieinteresējusies par biotehnoloģijām un baktēriju radīšanu, skaidro medijs.
Baktēriju kultivēšana ir daudz lētāka un mazāk pamanāma nekā kodolieroču ražošana. Nāvējoši mikrobi var izskatīties kā nekaitīga komponente vakcīnu ražošanai vai lauksaimniecībai. Bioloģiskos ieročus ir grūti atklāt, izsekot un savākt.
Totalitārās valsts lielā slepenība neļauj ticami novērtēt Ziemeļkorejas attīstības pakāpi bioloģisko ieroču jomā un draudu apmērus. Iespējams, šo ieroču var nebūt vispār – tikai prototipi, izmēģinājumi uz cilvēkiem un spēja tos ātri palaist industriāla mēroga ražošanā, analizē laikraksts.
Taču bijusī Pentagona izlūkošanas amatpersona Antonijs Kordesmans norāda, ka Ziemeļkoreja ir "guvusi ievērojamus panākumus" visās tehniskajās jomās, kas nepieciešamas baktēriju ražošanai. Ziemeļkorejas bioloģisko ieroču programma neskaidri ir pieminēta arī neklasificētos Trampa administrācijas ziņojumos.
Vēl 2002. gadā tagadējais Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, kurš tolaik bija valsts sekretāra palīgs ieroču kontroles un starptautiskās drošības jautājumos, paziņoja, ka Ziemeļkorejai ir viena no spēcīgākajām uzbrukuma bioloģisko ieroču programmām pasaulē.
Lielākā daļa valstu, kas ražoja bioloģiskos ieročus, no tiem atteicās pagājušajā gadsimtā, atzīstot tos par pārāk nepraktiskiem. Vējš nāvējošās vielas var atnest atpakaļ pie to pielietotājiem, inficējot karavīrus un civiliedzīvotājus. ASV no sava bioloģiskā arsenāla atteicās 1969. gadā.
Taču mūsdienu sasniegumi gēnu inženierijas jomā bakteriālo ieroču radīšanu padara daudz pievilcīgāku, norāda analītiķi. Pastāv iespēja radīt patogēnus, kas izplatās ātrāk un inficē vairāk cilvēku, nepakļaujas ārstēšanai, un ir precīzāk pielietojami.
Dienvidkorejas militārā izlūkošana ir identificējusi vismaz desmit objektus Ziemeļkorejā, kas varētu būt saistīti ar desmitiem bioloģisko aģentu izpēti un ražošanu.
ASV izlūkdienesti nav publiski komentējuši šos atklājumus, bet daudzi eksperti uzsver, ka vairs nepastāv tehniski šķēršļi, lai šāds progress nebūtu iespējams. Ziemeļkorejiešu speciālisti, piemēram, ir apguvuši mikrobioloģiskas zinības Āzijā un Eiropā, skaidro medijs. Savukārt Ziemeļkorejas pārbēdzēji ir stāstījuši par redzētiem bioloģisko ieroču izmēģinājumiem uz politieslodzītajiem.
Pirms trijiem gadiem stratēģiskās izlūkošanas uzņēmums "Amplyfi" sāka konstatēt dramatisku pieaugumu interneta meklējumu pieprasījumiem no Ziemeļkorejas tādiem atslēgas vārdiem kā "antibiotiku rezistence", "mikrobu tumšā viela" un citus terminus, kas norāda uz interesi gēnu un baktēriju pētījumos.
Saskaņā ar Midlburijas institūta pētījumu, vizmas 100 zinātniskajās publikācijās, ko kopīgi uzrakstījuši ziemeļkorejiešu un ārzemju speciālisti, atrodama ietekme uz militāro jomu, piemēram, masu iznīcināšanas ieroču radīšanā. Šāda zinātnieku sadarbība varētu būt starptautisko sankciju pārkāpums.
Rietumu bažas par Ziemeļkorejas iespējamo bioloģisko ieroču programmu pieauga, kad Kims Čenuns 2015. gadā medijos bija redzams baltā ķitelī kopā ar armijniekiem un zinātniekiem, inspicējot pesticīdu ražotni sauktu par Biotehnoloģisko institūtu.
Attēlos bija redzami milzīgi fermentatori mikrobu audzēšanai, kā arī žāvētāji, kas baktēriju sporas var pārvērst smalkā, ieelpojamā pulverī.
Pētniece Melisa Hanhama, kura pirmā pamanīja iekārtu draudīgo potenciālu, norādīja, ka Ziemeļkoreja tās varēja iegūt, apejot sankcijas. Viņa uzsvēra, ka šāda šķietami nekaitīga lauksaimnieciskā ražotne var tikt ātri pielāgota sauso Sibīrijas mēra sporu ražošanai.
Lai par to pārliecinātos, būtu nepieciešama objekta apskate klātienē, norāda speciālisti. Atšķirībā no kodolobjektiem, kuri ir viegli atpazīstami pēc to pazīmēm, bioloģisko ieroču ražotnes var būt identiskas tām, kas paredzētas pētījumiem cilvēku veselības aizsardzības jomā.
Nesen ASV armijas inženieri ir uzlabojuši ātrumu, kādā tiek konstatēta bioloģisko ieroču pielietošana, no dienām uz stundām, skaidro "The New York Times".
Savukārt parlamenta Bruņoto spēku komisija pašlaik novērtē armijas gatavību bakteriālam uzbrukumam.
Valstij, kas ir atpalikusi konvenciālo ieroču ziņā, nāvējošu mikrobu radīšana varētu šķist laba ideja nenovēršama kaitējuma radīšanai, uzskata Hanhama.
Tāds uzbrukums maksimizētu pretinieka zaudējumus, vienlaikus terorizējot mierīgos iedzīvotājus. Tas Ziemeļkorejai būtu "divkāršs trāpījums", viņa spriež.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
