Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Laikā, kad Krievijas valdība un tai pakļautie mediji regulāri izplata propagandu par "šausmām" un "grūto dzīvi" Rietumos, pretstatā Krievijas "vērtībām" un "garīgumam", Federālais statistikas dienests ("Rosstat") oficiālajos datos ievērojami samazinājis patieso no valsts emigrējošo iedzīvotāju skaitu, liecina portāla "Projekts" pētījums.

Jaunākajos publiskotajos datos – par 2017. gadu – "Rosstat" uzskaita 377 tūkstošus no Krievijas aizbraukušo, kas ir pēdējo piecu gadu rekords.

Kopš 2012. gada emigrējošo skaits pieaudzis vairāk nekā trīs reizes, bet pavisam Vladimira Putina trešā prezidentūras termiņa laikā valsti pametuši 1,7 miljoni iedzīvotāju.

Portāls "Projekts" sava pētījuma ietvaros "Rosstat" sniegtos datus salīdzināja ar emigrantus uzņemošo valstu statistiku, atklājot būtisku atšķirību skaitļos. Piemēram, pēc "Rosstat" datiem uz Vāciju izceļoja 4694 cilvēki, bet Vācijas statistika uzrāda 24 983 uzņemtus Krievijas pilsoņus.

Vislielākā atšķirība bija par izceļotājiem uz ASV, Čehiju un Ungāriju – attiecīgi 9, 12 un 14 reizes vairāk nekā "Rosstat" sniegtajā statistikā. Kopumā uz 24 valstīm, kas ietilpst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), no Krievijas aizceļojuši sešas reizes vairāk cilvēku, nekā uzrāda "Rosstat".

Tāpat pētījumā secināts, ka Krievija ieņem trešo vietu pasaulē kopējo emigrējušo skaita ziņā: uz 2017. gadu fiksēti 10,6 miljoni valsti pametušu cilvēku, kas ir 7% no kopējā iedzīvotāju skaita. Krieviju šajā ziņā apsteidz tikai Indija un Meksika, norāda autori.

Vairums 2017. gadā emigrējošo krievu ir darbspējīgā vecumā līdz 34 gadiem. Strauji pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo izceļotāju skaits: salīdzinot ar 2012. gadu – vairāk nekā četras reizes. Zinātnisko grādu ieguvušo emigrantu skaits pieaudzis divas reizes.

Vairāk nekā 40% Krievijas iedzīvotāju par iemesliem, kas liek domāt par emigrāciju, min labākus dzīves apstākļus ārzemēs un nestabilo ekonomisko situāciju Krievijā. Gandrīz katrs astotais kā iemeslu nosauc neaizsargātību pret Krievijas varas pārstāvju un ierēdņu patvaļu.

Medijs arī izpētījis meklējumu statistiku par emigrāciju no Krievijas interneta meklēšanas sistēmās. Atklājās, ka šie pieprasījumu pīķi fiksēti 2014. gada sākumā, kad Krievija okupēja Krimu un sāka karu Ukrainas austrumos, kā arī 2018. gada martā, kad Putins jau ceturto reizi saglabāja prezidenta amatu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!