Tālajā 1919. gada 16. janvārī ASV tika pieņemts Konstitūcijas 18. labojums, kas līdz pat mūsdienām pazīstams kā "sausais likums". Tas uz 13 gadiem liedza ASV ražot, ievest, transportēt un pārdot alkoholu.
Šajā dienā Nebraskas štats pievienojās tiem jau 35 štatiem, kuri bija lieguši alkohola komerciālu izplatīšanu iepriekš un bija panākuši 18. labojuma tapšanu. Līdz ar to papildinājumu atbalstīja trīs ceturtdaļas ASV štatu, padarot to par likumu.
Lai gan par oficiālu likumu jaunais pants tika pasludināts vien oktobrī, un stājās spēkā 1920. gada janvārī, pa šo laiku alkohola izplatības liegumam pievienojās vēl Viskonsīnas un Minesotas štati. Līdz ar to faktiski "sausais likums" vairumā ASV tika ievērots vēl pirms tā stāšanās spēkā.
Par aktīvākajiem likuma sludinātājiem kļuva citādi savstarpēji pavisam nesaistītas grupas – evaņģēlisti, sieviešu tiesību aizstāvji un cīnītāji pret kapitālismu. Turklāt viņu galvenais mērķis pretēji bieži izskanējušajiem uzskatiem nebūt nebija cīņa ar alkohola atkarību, bet gan ar alkohola ražotājiem. Tādējādi aktīvisti vērsās pret kapitālistiem, kuri, izmantojot cilvēku vājības un valsts vēlmi nopelnīt uz akcīzes nodokļu rēķina, iedzīvojās turībā, raksta "The Washington Post".
Pretēji 18. grozījuma atbalstītāju cerībām alkohola ražošanas un izplatīšanas bizness netika iznīdēts, tas tikai mainījās. Kamēr vairums līdzšinējo ražotāju piedzīvoja bankrotu vai gluži vienkārši aizvēra durvis, visā valstī parādījās jaunas nelegālās ražotnes, un kaimiņvalstu, īpaši Meksikas un Kanādas spirtoto dzērienu ražotāji baudīja ziedu laikus.
Turklāt likums neaizliedza turpināt patērēt jau iepriekš iepirktus krājumus privātām vajadzībām, un turīgākie amerikāņi, tostarp daudzi politiķi bija iekārtojuši pamatīgas dzērienu glabātavas, atzīmē "Hour Detroit".
Striktais aizliegums nemazināja cilvēku vēlmi iereibt, un lielais pieprasījums radīja piedāvājumu. Alkohols īsā laikā kļuva par vienu no populārākajām ārstu izrakstītajām zālēm, un pieaugusi vajadzība pēc grādīgo dzērienu patēriņa reliģiskās ceremonijās.
Tomēr par galvenajām tā izplatīšanas vietām kļuva tūkstoši slepenu bāru un izklaides namu. To uzturēšanai bija nepieciešama tiesībsargu klusēšana, kas bija panākama ar uzpirkšanu, kas savukārt radīja priekšnosacījumus organizētai korupcijai visos varas līmeņos. Zeļošais bizness savukārt radīja sīvu nelegālo darboņu konkurenci, un ar laiku rūpalu pārņēma veiklākie, organizētākie un labākos kontaktus nodibinājušie jeb mafija.
Par spīti vērienīgajam korupcijas un noziedzības uzplaukumam pagāja 13 gadi līdz likumdevēju vairākums nonāca pie vienota secinājuma, ka "sausais likums" savu pamatmērķi nav panācis, turklāt radījis valstij milzu zaudējumus gan noziedzības, gan potenciāli zaudēto nodokļu ieņēmumu dēļ. Visbeidzot 1933. gada 5. decembrī tika ratificēts konstitūcijas 21. labojums, kas atcēla 18. labojumu, raksta vēsturei veltītais portāls "History". Daudzviet tas atzīmēts ar glāzīšu pacelšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
