Foto: RIA Novosti/AP/akg-images/AFP/Scanpix/LETA/DELFI kolāža
Šī gada decembrī aprit 100 gadi kopš Dienvidslāvijas izveidošanas. Dienvidslāvijas vārds nereti asociējas ar etniskajiem nemieriem un bruņoto konfliktu 20. gadsimta 90. gados, tomēr arī iepriekš valsts vēsturē etniskajiem jautājumiem bija būtiska loma un tie ietekmēja politiskās norises. Piedāvājam ieskatu Dienvidslāvijas vēstures galvenajos posmos un dažādu etnisko grupu attiecībās katrā no tiem.

Serbu, horvātu un slovēņu karaliste

1918. gada 1. decembrī oficiāli proklamēja Serbu, horvātu un slovēņu karalisti. Vara jaunizveidotajā valstī nonāca Karadžordževiču dinastijas rokās. Par valsts karali kļuva Pēteris I, kurš iepriekš bija Serbijas karalistes galva. Līdz ar Serbu, horvātu un slovēņu karalistes izveidošanu tika realizēts plāns par vienotas valsts dibināšanu, kurā dzīvotu dienvidslāvu tautas, taču manieri, kādā izveidoja šo karalisti, joprojām vērtē pretrunīgi.

Īpaši jūtīgi 1918. gada novembra un decembra notikumus uztver Melnkalnē. Vien dažas dienas pirms jaunās valsts izveides Podgoricas asamblejā pieņēma lēmumu par Serbijas un Melnkalnesapvienošanu. Melnkalnē Podgoricas asambleja simbolizē valstiskuma zaudēšanu. Asamblejas deputāti pieņēma rezolūciju, kurā lēma no troņa gāzt Melnkalnes līdzšinējo vadītāju – karali Nikolasu I, kā arī apvienot Melnkalni ar Serbiju vienā valstī. Serbijas un Melnkalnes apvienošana pirms 100 gadiem joprojām ir notikums, kas abu valstu starpā veicina šķelšanos.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!