Kopš 25. novembra incidenta, kad Krievijas specvienības uzbruka Ukrainas kuģiem, saņemot gūstā 24 cilvēkus un bloķējot Kerčas šaurumu kuģiem, kas caur to devās uz un no Ukrainas ostām, faktiski Azovas jūra bija pieejama vienīgi tiem kuģiem, kas devās uz un no Krievijas ostām.
Omeļjana paziņojums seko dienu iepriekš izskanējušajam NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pieprasījumam Krievijai "ļaut navigācijas brīvību un netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā". Stoltenbergs uzsvēra, ka ukraiņu civilajiem un militārajiem kuģiem ir tiesības doties cauri Kerčas šaurumam un šķērsot Azovas jūru.
Pagaidām netiek sniegta konkrētāka informācija, ko nozīmē daļēja satiksmes atjaunošana – kam ir un kam nav ļauts šķērsot Kerču un ar kādiem noteikumiem.
Konfrontācija par piekļuvi Azovas jūrā starp Ukrainu un Krieviju ir viens no galvenajiem jautājumiem NATO dalībvalstu ārietu ministru tikšanās laikā otrdien Briselē. Par spīti NATO pieprasījumam, visi aizturētie ukraiņu jūrnieki joprojām atrodas aizturēšanas centros.
Incidents un konfrontācija tikai padziļinājusi krīzi starp Ukrainu un Krieviju, kura ar regulārās armijas un pašas finansētu un bruņotu kaujinieku vienībām 2014. gadā iebruka tās austrumu reģionos un okupēja Krimu. Karā dzīvību zaudējuši jau vismaz 10 300 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
