62 gadu vecumā miris Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) vadītājs ģenerālis Igors Korobovs, raksta raidsabiedrība BBC.
"Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes priekšnieks – Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks ģenerālpulkvedis Igors Korobovs miris no smagas slimības 21 novembrī," Krievijas aģentūra TASS citē savu avotu Aizsardzības ministrijā.
GRU pēc Krimas aneksijas iesaistīta slepenās operācijās Ukrainā. Tāpat pārvaldes darbinieki apsūdzēti par kiberuzbrukumu īstenošanu 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu periodā. GRU vārds skaļi izskanējis arī saistībā ar bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu – britu varasiestādes abus aizdomās turamos identificējušas kā GRU aģentus.
Aprīlī Nīderlandei izdevās novērst Krievijas kiberuzbrukumu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW). Četri krievu aģenti tika izraidīti no valsts. Nīderlande ziņoja, ka kiberuzbrukumu mēģinājuši īstenot GRU aģenti.
Korobovs par GRU vaditāju kļuva, kad negaidīti 58 gadu vecumā mira viņa priekštecis šajā amatā ģenerālpulkvedis Igors Serguns. Sergunam bija nozīmīga loma Krimas aneksijā un Krievijas iesaistē karadarbībā Ukrainā un Sīrijā, norāda ārzemju mediji. Serguna militārā karjera joprojām ir valsts noslēpums, bet zināms, ka viņš dienēja Albānijā un bijušajā Dienvidslāvijā. Miglā tīta ir arī viņa nāves vieta un laiks – oficiālā informācija vēsta, ka Serguns miris 2016. gada 3. janvārī atpūtas namā Maskavas apgabalā no akūtas sirds mazspējas, bet "Stratfor" avots vēsta, ka ģenerālpulkvedis patiesībā miris Jaungada dienā Libānā.
Jāatzīmē, ka 2015. gada decembra izskaņā un 2016. gada sākumā, ap laiku, kad mira Serguns, mūžībā aizgāja vēl trīs citas augsta ranga militārpersonas, tostarp ģenerālis Aleksandrs Šušukins, kurš 2014. gadā vadīja Krievijas gaisa spēku iebrukumu Krimā.
