Vēbers jau septembra sākumā oficiāli paziņoja par kandidēšanu uz EK prezidenta amatu. "Mēs nevaram turpināt tā, kā mēs šobrīd esam Eiropas Savienībā (ES)," tviterī rakstīja Vēbers. "Es palīdzēšu Eiropu atdot atpakaļ cilvēkiem un atjaunot saikni starp pilsoņiem un ES. Es vēlos iedarbināt jaunu nodaļu ES."

ETP grupas Latvijas delegācijas vadītājs Krišjānis Kariņš (V) skaidroja, ka Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvētie Latvijas deputāti arī balsojuši par Vēberu.

Kopumā par Vēberu atdotas 492 balsis, bet par bijušo Somijas premjerministru Aleksandru Stubu - 127 balsis. Vēbers balsojumā saņēmis 79,2% delegātu balsu.

EP deputāte, ETP grupas viceprezidente Sandra Kalniete (V) iepriekš norādīja, ka strādāt Vēbera vadītajā ETP grupas prezidentūrā ir komandas darbs. "Manfrēds ir īsts mūsu komandas kapteinis. Viņam piemīt vairākas īpašības, kas nepieciešamas veiksmīgam EK vadītājam, proti, spēja novērtēt visu spēles laukumu un spēlētāju stiprās un vājās puses, domāt ilglaicīgās kategorijās un atrast labāko iespējamo risinājumu," sacīja deputāte.

Viņasprāt, arī EK ir komanda, koleģiāls veidojums, kuras priekšsēdētājam jāprot saliedēt vienotam mērķim, saskaņojot dažādus viedokļus, reizēm arī pretējus. Viņa pauda pārliecību, ka Vēberam arī izdotos saņemt politisku atbalstu jaunievēlētajā EP, kura sastāvs solās būt ļoti raibs. Tieši darbā ar EP un politisko koalīciju veidošanā noderēs Vēbera lielā pieredze tajā, uzskata Kalniete.

Tikmēr Kariņš pauda viedokli, ka Vēbera līdera spējas, inteliģence un kompetence ir "izcili priekšnosacījumi" viņa kandidatūrai uz nākamā EK prezidenta amatu. "Strādājot kopā ar viņu ikdienā, varu apgalvot, ka viņš apzinās, cik lielā mērā ES ir arī Latvijas miera un labklājības simbols. Savos darbos viņš ir kaismīgs vienotas Eiropas idejas atbalstītājs un cīnītājs pret arvien skaļāk kliedzošiem populistiskajiem spēkiem, ar viņu vadībā ES būtu drošās rokās. Publiski skaidri un nerimstoši iestājies pret "Nord Stream 2" celtniecību, kas Latvijai ir ļoti nozīmīgs atbalsts," teica Kariņš.

Savukārt EP deputāte, ETP grupas deputāte Inese Vaidere vērsa uzmanību, ka Vēbers ir demonstrējis savas spējas vadīt, izvirzīt prioritātes un pārliecināt par tām. Tāpat Vēbers ir pierādījis, ka labi izprot Latvijas vēsturi un Latvijai svarīgos jautājumus, uzskata politiķe, piebilstot, ka viņš ir vairākkārt paudis pārliecību, ka ir nepieciešams mazināt Krievijas politisko un ekonomisko ietekmi Eiropā, kā arī ir skaidri iestājies pret gāzes vada "Nord Stream 2" izbūvi.

"Mans kolēģis labi izprot okupācijas atstātās brūces mūsu latviešu tautai, tai skaitā - komunistiskā terora noziegumus. Viņš iestājas par drošu Eiropu, nostiprinātām ES ārējām robežām, kā arī par to, ka jāaptur nelegālā migrācija. Uzskatu, ka Vēbers noteikti ir visspēcīgākais kandidāts šim augstajam amatam," pauda Vaidere.

Stubs par savu kandidatūru uz EK prezidenta amatu no ETP saraksta paziņoja oktobra sākumā. Stubs sacīja, ka Eiropas vērtības, tostarp likuma vara un liberālā demokrātija, tiek apdraudētas gan no ārpuses, gan iekšpuses.

Par savu kandidatūru uz EK amatu paziņojis arī EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss, kurš kļuvis par sociālistu vadošo kandidātu pēc slovāku diplomāta un pašreizējā EK viceprezidenta enerģētikas jautājumos Maroša Šefčoviča lēmuma pirmdien atsaukt savu kandidatūru.

Izskanējis, ka uz šo amatu varētu kandidēt arī Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni, kas vada pret imigrāciju noskaņoto labējo partiju "Līga".

Saskaņā ar tā dēvēto vadošo kandidātu sistēmu vislielākās izredzes ieņemt EK prezidenta amatu ir tās frakcijas kandidātam, kas EP vēlēšanās iegūs visvairāk balsu.

Tomēr viņam jāspēj panākt arī ES dalībvalstu līderu atbalstu.

Galīgais lēmums par nākamo EK prezidentu jāpieņem Eiropas Parlamentam (EP).

EP vēlēšanas notiks 2019. gada maijā.