"Diemžēl Minskas vienošanās netiek ievērotas, un, ja mēs virzāmies uz priekšu, tad tie vienā reizē ir tikai daži milimetri, dažkārt mēs virzāmies atpakaļ," sacīja kanclere, atgādinot par 2015. gada vienošanos, kas bija iecerēta, lai izbeigtu konfliktu. "Tāpēc Vācija iestāsies par to, lai šīs sankcijas paliktu spēkā," ar Ukrainas prezidentu Pertro Porošenko kopīgajā preses konferencē sacīja Merkele.

"Krievijai ir jādara kas pavisam vienkāršs - jāpamet Ukraina, jāizvāc savs karaspēks, jāatvelk bruņojums un jāatjauno valsts teritoriālā vienotība," Porošenko sacīja žurnālistiem.

Viņš nosodīja vēlēšanas, kas 11. novembrī iecerētas ārpus Kijevas kontroles esošajos valsts austrumu reģionos. "Mēs esam nosodījuši to, ka Krievijas Federācija rīko šīs viltus vēlēšanas," sacīja Porošenko. "Tā ir skaidra zīme, ka Kremlis negrib miermīlīgu atrisinājumu."

Kopš Minskas vienošanās noslēgšanas šī ir pirmā reize, kad Merkele apmeklē Kijevu.

Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši aptuveni 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.