Foto: AP/Scanpix/LETA

Kopš 2014. gadā Ukrainas austrumos sākās bruņots konflikts starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem, nav bijis nevienas dienas, kad karadarbības zonā patiesi būtu ievērots ugunspārtraukšanas režīms, intervijā portālam "Delfi" pastāstīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Īpašās novērošanas misijas Ukrainā priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Hugs (attēlā centrā).

Pēc Minskas vienošanās parakstīšanas 2015. gadā tika iezīmēta saskarsmes līnija un konflikts kļuva statisks ar tranšejām un pozīcijām. "Tas atsauc atmiņā attēlus no vēstures grāmatām par Pirmo pasaules karu. Puses ir ierakušās un karo viena pret otru no šim pozīcijām," "Rīgas konferences 2018" laikā notikušajā intervijā portālam "Delfi" stāstīja Hugs.

Taču konflikts joprojām ir ļoti aktīvs, viņš uzsver. Uguns pārtraukšanas vienošanās pārkāpumu skaits variē no divciparu līdz trīsciparu skaitlim katru dienu, uzsver Hugs, kura pilnvaru termiņš EDSO noslēgsies oktobra beigās.

"Piemēram, 21. septembrī bija gandrīz 500 pārkāpumu, 17. septembrī 750 un 15. septembrī 1236," EDSO pārstāvis pamato, kāpēc Ukrainā notiekošo nevar uzskatīt par "neaktīvu karu".

Foto: Reuters/Scanpix

"Nav nevienas dienas kopš konflikta sākuma, kad būtu bijis klusums, – četru gadu laikā," viņš akcentē.

Iespējams, pati svarīgākā lieta, ko nedrīkst aizmirst, ir civiliedzīvotāju ciešanas visu šo laiku, izceļ Hugs. "Viņi nav ierakumos un ir neaizsargāti, bieži neinformēti par kaujas darbībām un citiem riskiem, tostarp mīnu un nesprāgušu lādiņu radītiem," norāda EDSO pārstāvis.

Mandāts dokumentēt, ne secināt

EDSO novērošanas misijas uzdevums ir dokumentēt notiekošo un atvieglot dialogu, kad tas ir nepieciešams, novērotāju mandātu skaidro Hugs. Pārtraukt kaujas, ko gaida civiliedzīvotāji, nav ne misijas uzdevums, ne arī tai ir tādas iespējas.

Publiski pieejamos misijas ziņojumos ir fakti, nevis baumas vai pieņēmumi, netiek izdarīti secinājumi, skaidro Hugs. Pat ja tiek novērots, no kuras puses nāk uguns, ar to nepietiek, lai norādītu, kurš tieši ir šāvis, ja nav skaidri redzams, kas tieši atrodas pozīcijās. "Viss ir izplūdis, pozīcijas var būt aiz meža, mājām. Kaujas notiek vairākos slāņos, ir ļoti grūti noteikt atšķirību, bet katru faktu, ko objektīvi varam apstiprināt, mēs fiksējam. Taču mēs neizdarām spekulatīvus minējumus, ja tas nav pierādāms fakts. Mums nav tāda mandāta," skaidro EDSO pārstāvis.

Foto: AFP/Scanpix

Pamiera pārkāpums ir jebkura ieroča pielietošana. To novērotāji fiksē gan pēc skaņas, gan redzētā. Tāpat gar kontakta līniju ir izvietotas 22 kameras, kas īpaši noder novērošanai naktī, – caur satelītu to signāls tiek nosūtīts uz biroju Kijevā. Tāpat tiek izmantoti bezpilota lidaparāti.

Novērotāji atrodas un dodas patruļās abu karojošo pušu teritorijās. Tie fiksē gan uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumus, gan ieročus, kuriem nebūtu jāatrodas karadarbības zonā. "Un viņi dokumentē, iespējams, vissvarīgāko un maz izcelto jautājumu par civiliedzīvotāju ciešanām kauju dēļ," piebilst Hugs.

Misija uzskaita nogalinātos un ievainotos civiliedzīvotājus, taču fiksēt karavīru un kaujinieku zaudējumus ir pārāk sarežģīti, jo tos parasti ātri aiztransportē prom no bojāejas vietas un ir gandrīz neiespējami iegūt piekļuvi tiem, skaidro Hugs.

Prokremlisko kaujinieku puse atšķirībā no Ukrainas spēku vadības, cik zināms, vispār neatklāj savu kaujinieku zaudējumus. Taču, pat ja tāda statistika būtu, EDSO to neizmantotu, jo tā nav pārbaudāma informācija, paskaidro EDSO pārstāvis. Atskaitēs tiek fiksēti dati par novērotāju fiziski redzētiem cilvēkiem.

Ne visur var piekļūt

Novērotāju darbu traucē dažādi apstākļi, piemēram, mīnu lauki vai citi šķēršļi uz ceļa. Taču ir arī aktīva iejaukšanās, kad bruņoti ļaudis nelaiž novērotājus tālāk. Daudz aktīvāk šāda iejaukšanās misijas darbā notiek prokremlisko kaujinieku kontrolētajā saskarsmes līnijas pusē, atzīst Hugs.

Lai arī tieša uguns pa novērotājiem nav bieža parādība, bīstamību rada arī šaušana, kad līdzās ir patruļa. Lielākais risks te ir iespējamā pretinieka atbildes uguns, kas var skart novērotājus, viņš skaidro.

"Tas ir liels risks un aktīva iejaukšanās mūsu mandātā, nemaz nerunājot par pamiera pārkāpumu," secina misijas vadītāja vietnieks.

Kāda ir karojošo motivācija apturēt patruļas un nepielaist novērotājus noteiktai vietai, vai tā ir kaut kā slēpšana? "Mēs nevaram spekulēt par to, ko neredzam," atbild Hugs, "bet mēs, protams, zinām, ka vienīgais iemesls to darīt ir, lai mēs neredzētu kaut ko, kas atrodas tālāk."

Taču EDSO misija izmanto arī bezpilota lidaparātus, ar kuru palīdzību bieži tiek pamanīti konvoji, bruņoti ļaudis un ieroči, kuriem konkrētajā vietā nevajadzētu atrasties, viņš turpina. "To mēs varam atklāt, tikai pateicoties tehnoloģijām."

Foto: AP/Scanpix

Ar bezpilota lidaparātu, piemēram, tika novēroti kravas automašīnu konvoji, kas pāri Krievijas robežai iebrauca Ukrainā un ārā no tās. Tā bija pirmā reize, kad misijai bija izdevies ko tādu fiksēt, pirms tam pierobežā konstatēti tikai tehnikas riteņu nospiedumi, stāsta Hugs.

EDSO neizdara secinājumus par kolonnas piederību, "jo nezinām, kas atrodas mašīnās", viņš skaidro un piebilst, ka detalizēti fakti ziņojumos secinājumus atstāj pašu lasītāju ziņā.

Ukrainas valdības nekontrolētās robežas posms ar Krieviju ir vairāk nekā 400 kilometrus garš, misijai nepietiek resursu tās pastāvīgai novērošanai. Hugs stāsta, ka misija ir lūgusi bruņotajiem formējumiem ļaut izveidot novērošanas punktus gar robežu tādās pilsētās kā Novoazovska, Amrozivka, Antracita – pie satiksmes artērijām, kas savieno Ukrainu ar Krieviju. Kamēr šādu posteņu nav, līdz robežai jāšķērso lieli attālumi, piemēram, no Luhanskas un Doņeckas.

Kamēr patruļa ierodas, bruņotie formējumi jau sen ir informēti par tās tuvošanos. Turklāt mobilās patruļas pārvietojas tikai diennakts gaišajā laikā, tāpēc, lai paspētu atpakaļ, ilgu laiku pierobežā pavadīt nevar, atzīst Hugs.

Abas puses pilnībā kontrolē savus spēkus

Runājot par situāciju abās sadalošās līnijas pusēs, Hugs atzīst, ka spēki tiek kontrolēti un nav novērots disciplīnas trūkums.

"Skaidrs, ka abas puses 100% kontrolē savus bruņotos cilvēkus," viņš stāsta, pamatojot to ar novērojumiem, ka pamiera režīma pārkāpumu skaits abās pusēs var dažu stundu laikā nokristies līdz nullei, kad puses atkārtoti apņemas par tā ievērošanu.

Foto: Sputnik/Scanpix

"Fakti liecina, ka pavēles tiek nodotas un lielākoties tiek arī pildītas," atzīmē EDSO pārstāvis.

Jautāju Hugam par abu pušu uzticēšanos misijai – braucienos uz Ukrainu un tīmekļa vidē nācies dzirdēt, ka novērotājiem dažkārt neuzticas abās karojošajās pusēs.

No militārā skatpunkta negatīvie komentāri par misiju sakņojas apstāklī, ka nevienam nepatīk būt pieķertam pamiera pārkāpumos, uzskata Hugs. Daudz pozitīvāk novērotājus uztverot civiliedzīvotāji.

Vai izskan aizdomas, ka strādājat otras puses labā? "Jā, mēs dzirdam to no abām pusēm. Valdības nekontrolētajā pusē uzskata, ikviens no Rietumiem ir spiegs un kolaborants, bet valdības kontrolētajā pusē ikviens no bijušās PSRS sfēras ir iespējamais spiegs otrai pusei," stāsta Hugs, papildinot, ka organizācijā novērotāju rindās līdzās citām Eiropas tautām ir cilvēki ne vien no Krievijas, bet arī Baltkrievijas un Moldovas.

Ukrainas atgriešanās ziņu virsrakstos

Uz jautājumu, vai ANO miera uzturēšanas misija būtu risinājums Ukrainas konfliktam, Hugs atbild, ka to nevar komentēt, kamēr nav konkrēta piedāvājuma, piebilstot, ka Maskavas piedāvājums nav nekāda miera misija.

Foto: AP/Scanpix

"Bet skaidrs ir tas, ka diskusija par miera misiju ir laba, jo kopš tā sākuma pirms gada konflikts ir atgriezies ziņu virsrakstos. Un tas ir svarīgi, jo tas nav beidzies un joprojām ir ļoti aktīvs," stāsta EDSO pārstāvis, atzīstot, ka debates par miera nodrošināšanas veidiem Ukrainā ir ļoti svarīgas.

Pats Hugs oktobra beigās pametīs savu īpašās novērošanas misijas vadītāja vietnieka amatu un visu EDSO un sola meklēt jaunus izaicinājumus.

ESDO noteikumi paredz, ka organizācija drīkst strādāt tikai 10 gadus, jo tā nav karjeras organizācija. "Tāpēc es oktobra beigās beidzu savu darbu, jo esmu izmantojis šos desmit gadus. Vēl nezinu, kas būs tālāk, bet noteikti meklēšu nākamo lielo izaicinājumu. Šis darbs tāds bija," nobeidz šveicietis Aleksandrs Hugs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!