Bijušā Uzbekistānas līdera Islama Karimova vēl sava tēva valdīšanas laikā nežēlastībā kritusī meita Guļnara Karimova, iespējams, esot izlaista no cietuma un patlaban atrodas mājas arestā, ziņo "Eurasia Net". Medijs atzīmē, ka ģenerālprokuratūras pārstāvji neskaidri noraidījuši, ka Karimova būtu atbrīvota, vienlaikus nenoliedzot, ka mainījusies apcietinājuma forma.
Guļnaras arests un apcietinājums bijis mīklains jau no sākta gala. Uzbekistānas amatpersonas tikai 2017. gadā apstiprināja, ka viņa vispār ir notiesāta, jo īsi pirms tam viņas advokāts atklāja medijiem, ka Karimovas drošības līdzeklis mainīts no mājas aresta uz cietumu. Līdz šim izskanējusi pretrunīga informācija, kurā cietumā viņa atradusies.
Spriežot pēc izskanējušās informācijas, Karimova, kura apcietinājumā atrodoties kopš 2015. gada, izcieš piecu gadu cietumsodu par korupciju, un soda atlikušo laiku izcietīšot mājās. Izskanējis, ka viņa apsūdzēta līdzekļu pieprasīšanā starptautiskām telekomunikāciju kompānijām aptuveni miljarda eiro apmērā, lai tās varētu ienākt Uzbekistānas tirgū. Šogad izskanējis, ka Uzbekistānas izmeklētāji cenšas no Šveices atgūt līdzekļus aptuveni 700 miljonu eiro apmērā, kurus šīs valsts finanšu institūcijās noguldījusi Karimova.
Pirmā spekulācijas par nelaiķa prezidenta meitas atgriešanos mājās aizsākusi viņas divdesmit gadus vecā meita Imana. Pēc tam, kad jauniete, kurai esot liegts pamest valsti, ieradusies Londonā. Viņa apgalvoja, ka Taškentas lidostā inscenētā kautiņā mēģināts iegūt vai iznīcināt ko svarīgu, kas esot viņas datorā. To viņa pamatoja ar faktu, ka "mamma ir mājās".
Drošības līdzekļa maiņu panācis advokāts, ziņo medijs "Ozodlik". "Viņi piekrituši ar noteikumu, ka Karimova paliks klusa," norādījis kāds anonīms avots.
Guļnaras karjera bijusi raiba – Karimovai ir apliecība par iegūtu juveliera dizainera profesiju, kā arī doktora grāds politikas zinātnē, kas ļāvis viņai strādāt par padomnieci Uzbekistānas pārstāvniecībā ANO, vēstniecībā Maskavā, kā arī ieņem ārlietu ministra padomnieces amatu. Savulaik viņa dibinājusi arī Uzbekistānas Kultūras un mākslas fondu, vadījusi Politisko pētījumu centru un ar pseidonīmu GooGoosha pat guvusi vietēju ievērību kā estrādes dziedātāja.
Par spīti tam, ka viņa pirms aizturēšanas tika uzskatīta par ticamāko sava tēva pēcteci valsts galvas amatā, viņa krita nežēlastībā vēl labu laiku pirms Islama Karimova nāves 2016. gada septembrī.
Savulaik "Delfi" rakstīja, ka pētnieciskās žurnālistikas organizācija OCCRP (Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekts) 2015. gadā nāca klajā ar detalizētu ziņojumu par Karimovas noziegumiem.
Tajā atklāts, ka Karimova 2001. gadā pieprasījusi 20% akciju mobilo sakaru kompānijā "Uzdunrobita", ļaujot noprast, ka bez viņas atbalsta uzņēmums tiks "iznīcināts". Ar līdzīgu shēmu palīdzību Karimova ieguvusi simtiem miljonus dolāru, apgalvo pētnieki. Savukārt "Uzdunrobita" gadījumā Karimova pārņēmusi arī 31% valstij piederošo akciju, iegūstot kontroli pār uzņēmumu, neizdevusi par to ne graša. Vēlāk lielāko daļu no "Uzdunrobita" akcijām Karimova par vairāk nekā 100 miljoniem dolāru pārdevusi Krievijas kompānijai MTS.
"Maksājumu dati liecina, ka, līdzīgi kā šantažētājs, viņa neaiziet, bet atkal un atkal atgriežas, nolaižot asinis kompānijām katru reizi, kad ir nepieciešama jauna licence," teikts ziņojumā.
Daļu no naudas Karimova tērējusi smalkos nekustamajos īpašumos visā pasaulē, tai skaitā viņa nopirkusi pili Francijā un penthausu Honkongā, kamēr nabadzīgās valsts iedzīvotāji par mobilajiem sakariem maksā vienas no augstākajām cenām pasaulē, teikts ziņojumā. Kādā tīmekļa vietnes "Wikileaks" nopludinātā ASV vēstniecības sarakstē Gulnara Karimova raksturota kā "visienīstākā persona Uzbekistānā".
Karimovas nelegāli iegūtā nauda no telefonsakaru biznesa ir tikai "aisberga redzamā daļa", ziņojuma uzsvēra pētnieki. Prezidenta meitas biznesa impērijā ietilpa arī aviāciju, modi, cementa ražošanu, farmāciju un citas industrijas pārstāvoši uzņēmumi, teikts ziņojumā.
Karimovas telekomunikāciju kompāniju darījumi pirmo reizi nāca gaismā 2012. gadā, kad Zviedrijas mediji ziņoja pat to, ka Zviedrijas-Somijas operators "TeliaSonera" un Krievijas-Norvēģijas "VimpelCom" Karimovai maksājušas miljoniem dolāru par licences iegūšanu.
