Foto: Reuters/Scanpix/LETA
"Ikreiz, kad Krievijas tautai bijusi iespēja izvēlēties starp diktatūru un demokrātiju, tā vienmēr izvēlējusies demokrātiju," Gaismas pilī notiekošajā prestižajā drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas Konference 2018" norādīja prominentais Vladimira Putina opozicionārs Vladimirs Kara-Murza.

Mihaila Hodorkovska kolēģis kustībā "Atvērtā Krievija", kurš ir arī vēsturnieks, atzīmēja, ka 1906. gadā, kad tolaik vēl cariskajā Krievijā notika pirmās vēlēšanas, tajās uzvarēja konstitucionālie demokrāti. "Cara autoritārā režīma aizstāvji tolaik neieguva nevienu vietu. Nulli," atgādināja Kara-Murza.

Viņš uzsvēra, ka arī 1917. gadā vēlēšanās, kas notika dažas nedēļas pēc tam, kad boļševiki bija pārņēmuši varu ar spēku, viņi apkaunojoši zaudēja Sociālistu revolucionāru partijai jeb eseriem – citai kreisai, bet demokrātiskai partijai, kas iestājās par parlamentāru republiku. Tolaik boļševikus atbalstīja tikai 24% iepretim eseru 40,4% lielajam atbalstam.

Kara-Murza stāstīja, ka līdzīgu iznākumu atceras 1991. gada jūnijā notikušajās vēlēšanās, kad demokrātiskās opozīcijas kandidāts Boriss Jeļcins sakāva Komunistu partijas kandidātu ar 57% pret 17%. "Tie ir fakti, ne stereotipi," uzsvēra opozīcijas politiķis.

"Ikreiz, kad runājam par [krievu] imperiālistisko mentalitāti, mums jāatceras, ka ikreiz, kad Kremlis nosūta tankus uz citām zemēm, lai pakļautu citas valstis, vienmēr ir cilvēki, kuri pieceļas kājās un paziņo: "Tas nenotiek manā vārdā!" Dažreiz viņu ir tikai septiņi (pēc citiem avotiem astoņi - red.), kā tas bija 1968. manā mīļākajā Sarkanā laukuma demonstrācijā pret padomju spēku invāziju Čehoslovākijā. Un dažkārt tie ir pusmiljons, kā tas bij 1991. gada janvārī, protestējot pret agresiju Lietuvā," skaidroja Kara-Murza.

Opozicionārs norādīja, ka nav vienas atbildes tam, ko domā krievi, gluži kā nav vienas atbildes ko domā kāda cita tauta, jo sabiedrību veido pārāk dažādi cilvēki ar pārāk dažādiem uzskatiem. Tomēr viņš aicināja Rietumus neiekrist Kremļa propagandas lamatās – neticēt idejai, ka "nav Krievijas bez Putina". "Tā ir viena no aizvainojošākajām lietām par Krieviju," norādīja "Open Russia" pārstāvis. Viņš atzīmēja, ka kopš pērnā gada līdz šim brīdim visā Krievijā regulāri notiek vērienīgi protesti.

"Ir ļoti svarīgi paturēt prātā, ka šie cilvēku tūkstoši, pārsvarā jauni cilvēki, kuri iznākuši protestēt laukumos un ielās pret šī režīma nesodāmību un augstprātību par spīti briesmām un draudiem, šie jaunu cilvēku tūkstoši labāk pazīst Krieviju nekā tie, kuri patlaban atrodas parlamentā. Ir svarīgi saprast, ka Krievija ir kas vairāk un ir daudz labāka par pašreizējo režīmu. Domāju, ka tiem cilvēkiem, kuri iet ielās, lai panāktu pārmaiņas, lai protestētu, nākotnē būs lielāka ietekme nekā tiem, kuri patlaban vada mūsu valsti," paziņoja Kara-Murza.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!