Pret sarunu sākšanu par direktīvu balsoja 318 deputāti, to atbalstīja 278, bet 31 - balsojumā atturējās.
Kā informēja EP Informācijas birojā Latvijā, deputāti noraidīja Juridisko jautājumu komitejas 20. jūnijā apstiprināto pilnvaru projektu. Tas nozīmē, kas septembra plenārsēdē EP diskutēs un balsos par grozījumiem EP pozīcijā.
Pēc balsojuma EP ziņotājs Aksels Voss sacīja, ka deputātu vairākums diemžēl neatbalstīja viņa un Juridisko jautājumu komitejas nostāju, taču tā ir daļa no demokrātiskā procesa. "Mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies septembrī, kad mēģināsim kliedēt cilvēku bažas, vienlaikus pielāgojot autortiesību noteikumus digitālā laikmeta prasībām," uzsvēra politiķis.
Saskaņā ar EP reglamentu vismaz 10% deputātu (76) var iebilst pret komitejas apstiprināto sarunu mandātu un pieprasīt balsojumu plenārsēdē. Šajā gadījumā tika savākts nepieciešamais skaits deputātu parakstu.
Pret direktīvas projektu asi iebilst ASV tīmekļa lieluzņēmumi, kā arī interneta brīvības aizstāvji. Uz to norādīja arī Latvijas pārstāvji EP, kuri atzīmēja, ka pret direktīvu iestājas "interneta milži", kas nevēloties dalīties ienākumos ar satura autoriem. EP deputāti no Latvijas uzsvēra, ka topošās autortiesību direktīvas izmaiņas neapdraud interneta enciklopēdiju "Vikipēdija" un interneta patērētājus.
EP deputāts Artis Pabriks, skaidroja, ka diskusijās par autortiesību direktīvas izmaiņām manāmi daudz pārpratumi, jo no atbildīgo puses trūkst skaidrojuma par plānotajām izmaiņām un to ietekmi, savukārt no direktīvas kritiķu puses trūkst pietiekamas iedziļināšanās plānotajās izmaiņās. Deputātam arī neesot izdevies gūt apliecinājumu izskanējušai kritikai, jo dzirdētie direktīvas pretinieku argumenti vienkārši neesot pamatoti.
Tikmēr EP deputāte Sandra Kalniete (V) sacīja, ka ir izvērsta ļoti liela kampaņa, aiz kuras stāv lielie interneta milži, jo tiem ir izdevīgāk darboties tā, kā tie vēlas. "EP deputātu pasta kastītes ir pilnas ar "spamu" un arī presē ir ļoti daudz dezinformācijas. EP dokuments nekādā veidā neierobežo "Vikipēdijas" pieejamību internetā un neuzliek kaut kādas īpašas nodevas, kas patērētājiem būtu jāmaksā. Minēts arī, ka sevišķi smagi cietīs mazie un vidējie uzņēmēji, kas arī nav taisnība, jo ir paragrāfs, kas tiem pat dod priekšrocības šajā jomā," teica deputāte.
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (V) vērsa uzmanību, ka vienoti ES noteikumi par autortiesībām pastāv jau 17 gadus, taču līdz šim tie neaptver autortiesības interneta vidē. Viņa sacīja, ka direktīvā ir panākts labs līdzsvars un galvenās bažas ir ņemtas vērā. Vikipēdiju izmaiņas neskaršot, tāpat, digitālo mediju tiesības tiek pielīdzinātas drukātajiem izdevumiem, kā arī ar "memēm" dalīties varēs. Interneta lietotājus šīs izmaiņas vispār būtībā neskaršot, jo noteikumi ir vērsti tieši uz lielajām kompānijām, kas gūst lielu peļņu,
"Troksnis ir radies, jo lielās digitālās platformas no reklāmām gūst milzīgu peļņu, bet nedalās ar šo peļņu ar satura autoriem. Piemēram, video straumēšanas vietne "YouTube" ar reklāmām gadā pelna deviņus miljardus eiro," norādīja politiķe. Vaidere skaidroja, ka "YouTube" ir ļoti ieinteresēta publiskajā kampaņā pret šo direktīvu, jo interneta gigants "Google" šai kampaņai iztērējis jau 31 miljonus eiro, lai lobētu savas intereses EP. Tāpat "Google" lobē savas intereses ar 24 dažādu kompāniju palīdzību, kam tērē vēl 25 miljonus eiro, teica deputāte. "Skaidrs, ka "Google" nevēlēsies dalīt šos deviņus miljardus ar autoriem," piebilda deputāte.
Pirms balsojuma viņa piebilda, ka, ja balsojumā tiks nolemts direktīvu tālāk nevirzīt, tad "viltus ziņu kampaņa būs uzvarējusi".
Vislielākos strīdus izraisījuši direktīvas 11. pants un 13. pants, kuru mērķis ir palielināt ziņu autoru ienākumus un vērsties pret nelegālu ar autortiesībām aizsargātu materiālu izmantošanu tādās interneta platformās kā "Youtube" un "Facebook".
Direktīvas 11. pants paredz paredz 20 gadu publicētāja tiesības uz ziņu fragmentiem, kas tiek publicēti internetā. Tas dod publicētājam iespējas prasīt atlīdzību, kad interneta kompāniju meklēšanas rezultātos parādās ar autortiesībām aizsargāti ziņu fragmenti. Šo pantu aizstāv tradicionālās mediju kompānijas, kuras piedzīvo ienākumu sarukumu bezmaksas interneta ziņu dēļ. Tā oponenti to nodēvējuši par "saišu nodevu", kas ierobežos izteiksmes brīvību internetā.
Šī panta mērķis ir garantēt autoriem pienācīgu ieņēmumu daļu no ziņu publicēšanas internetā, bet tas neattiecas uz preses publikāciju privātu un nekomerciālu izmantošanu.
Īpaši asas diskusijas izvērtušās ap 13. pantu, kas interneta platformām, tādām kā "Youtube", nosaka atbildību par to lietotāju veiktiem autortiesību pārkāpumiem. Par šo pantu iestājas mūziķi, lielās filmu studijas un mūzikas kompānijas, bet tā kritiķi norāda, ka rezultātā platformas ieviesīs totālu cenzūru un iepriekšēju visu augšupielādēto materiālu filtrāciju, kas ir ilgs un dārgs process, turklāt fiziski nav iespējams pārbaudīt katru materiālu, lai pārliecinātos, vai tas nepārkāpj autortiesības. Kritiķi norāda, ka šis pants bremzēs radošumu internetā.
