Trešdien, 4. jūlijā, parlamentāro debašu ciklā par Eiropas Savienības (ES) nākotni, Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā viesojas Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Moraveckis par Polijas valdības vadītāju kļuva šā gada janvārī. Viņš pārstāv konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS). Premjers uzstāsies ar uzrunu, pēc kuras sekos diskusijas ar politisko grupu līderiem un citiem deputātiem. Debatēs Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru aizstās EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Moraveckis uzrunu parlamentā sāka ar atgādinājumu, ka aprit 550 gadu kopš pirmā parlamenta izveides Polijā un uzsvēra – parlaments ir demokrātijas izpausme. Savā runā viņš izcēla trīs būtiskākos ES nākotnes aspektus, proti, spēcīgu ekonomiku, ģeopolitisko izaicinājumu risināšanu un savienību, kas strādā iedzīvotāju labā.
Šobrīd viskarstāko jautājumu ES un Polijas attiecībās – Polijas tiesu sistēmas reformu – Moraveckis gan uzrunā neiztirzāja.
Pēcāk debatēs tieslietu sistēmu pieminēja teju visi lielāko EP politisko grupu pārstāvji, pārmetot Polijai demokrātijas pamatu šūpošanu. Arī Dombrovskis norādīja, ka gadījumā, ja tiesiskums tiek apdraudēts, uz to nav iespējams pievērt acis un teikt, ka tas ir tikai nacionāls jautājums.
"Ja kādā valstī tiek vājināta varu nošķirtība vai kādā citā tiek apdraudēta tiesu varas neatkarība, tā kļūst par visas Eiropas problēmu, kas ietekmē visu sabiedrību," teica Dombrovskis, piebilstot, ka EK cieši sadarbojas ar Polijas valdību, lai risinātu vairāku jauno likumu problēmas, kas var apdraudēt tiesiskumu.
Pēcāk, atbildot uz parlamentāriešu jautājumiem un komentāriem, Moraveckis noraidīja bažas par to, ka tiesu sistēmas reforma un tiesnešu pensionēšanās vecuma pazemināšana ietekmētu tiesiskumu Polijā. Viņš norādīja, ka liela daļa gados vecāko tiesnešu esot darbojušies arī Padomju savienības laikos un pašreiz Polijas valdība "mēģina nomest komunisma atliekas", lai turpinātu attīstīties.
Jau ziņots, ka EK pagājušā gada nogalē spēra bezprecedenta soli, iedarbinot ES līguma 7. pantu, cenšoties pastiprināt spiedienu uz Poliju atteikties no tās tiesu sistēmas reformām. Šīs nedēļas otrdienā spēkā stājās likums, kā dēļ gandrīz 40% Augstākās tiesas tiesnešu piespiedu kārtā dosies pensijā.
Tāpat debatēs ne reizi vien izskanēja Krievijas vārds. Moraveckis norādīja, ka Polija vēlas sadarboties ar savu austrumu kaimiņu, bet tikai tad, ja tas nav agresīvs. "Krievijas rīcība nav nekā nejauša, tur ir ļoti mērķtiecīgas darbības. Nepieciešams atcerēties, kādi ir mūsu kaimiņi. Mēs vēlamies, lai robežas būtu stabilas," teica Polijas premjers, vairākkārt uzrunas laikā uzsverot, ka ES aizsardzības politikas veidošanai nepieciešams lielāks finansējums.
Runājot par ekonomiku, Polijas premjerministrs īpaši uzsvēra nepieciešamību cīnīties pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpējiem, nodokļu nemaksātājiem un iespējām slēpt finanses nodokļu paradīzes. Kā vienu no lielākajiem nākotnes uzdevumiem, Moraveckis minēja ES iekšējā tirgus stiprināšanu.
Savukārt Dombrovskis norādīja, ka Eiropa turpinās izrādīt solidaritāti un atbalstīt Poliju arī turpmāk. Viņš atgādināja, ka EK priekšlikumos nākamajam ilgtermiņa budžetam paredzēts, ka Polija turpinās saņemt vislielāko kohēzijas finansējumu.
Parlamentāro debašu ciklā reizi mēnesī plenārsesijās viesojas viens vai divi ES dalībvalstu premjeri, lai diskutēti par politiskā un ekonomiskā bloka nākotni. Līdz šim parlamentā viesojušies un par ES nākotni debatējuši: Īrijas, Horvātijas, Portugāles, Francijas, Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes valdību vadītāji.
