2017. gadā par aptuveni piektdaļu ir samazinājušies Krievijas militārie izdevumi, atsaucoties uz domnīcas SIPRI datiem, ziņo “Reuters”. Kritums militārajos izdevumos Krievijā ir novērojams pirmoreiz kopš 1998. gada.
Aizsardzības izdevumu samazināšana, galvenokārt, tiek saistīta ar Krievijas ekonomiskajām problēmām, kā arī Rietumu ieviestajām sankcijām, kas stājās spēkā 2014. gadā – pēc Krimas aneksijas, vēsta RFE/RL. Militāro izdevumu kategorijā Krievija šobrīd ierindojas ceturtajā vietā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir norādījis uz nepieciešamību paaugstināt dzīves līmeni un lielāku finansējumu veltīt veselības aprūpei un izglītībai. Daži no Krievijas valdības pārstāvjiem ir ieteikuši aizsardzības izdevumu samazināšanu, kas ļautu palielināt līdzekļus tieši šīm nozarēm, raksta “Reuters”.
Kritums Krievijas aizsardzības izdevumos ir novērojams laikā, kad globālie militārie izdevumi ir pieauguši par aptuveni 1,1%. Amerikas Savienotās Valstis ierindojas pirmajā vietā, veidojot 35% no globālajiem militārajiem izdevumiem 2017. gadā. Savukārt Ķīna ir veltījusi 13% no kopējiem pasaules aizsardzības izdevumiem.
SIPRI vēsta, ka militāros izdevumus ir palielinājušas Centrāleiropas un Rietumeiropas valstis. Centrāleiropā aizsardzības izdevumi ir pieauguši par 12%, bet Rietumeiropā pieaugums ir novērots 1,7% apmērā. Liels skaits Eiropas valstu ir arī NATO dalībvalstis. NATO valstu bloks 2017. gadā ir sasniedzis 52% no kopējiem pasaules militārajiem izdevumiem.
