Foto: AFP/Scanpix/LETA
Bijušā Krievijas spiega Sergeja Skripaļa saindēšana Lielbritānijā ir daļa no Krievijas stratēģijas veikt operācijas un pēc tam noliegt atbildību par tām, un šī stratēģija ir paredzēta Rietumu sašķelšanai, otrdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss.

Skripaļs un viņa meita Jūlija 4. martā Solsberi, Anglijas dienvidrietumos, tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Abi joprojām atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu "Novičok".

Dienu pēc tam, kad ASV paziņoja par 60 Krievijas pilsoņu izraidīšanu, atbalstot Lielbritāniju Skripaļa lietā, Matiss sacīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina liegšanās atzīt atbildību par Skripaļa saindēšanu nav uztverama nopietni.

Ministrs arī sacīja, ka šī liegšanās atgādina 2014. gadā notikušo Krievijas iebrukumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā un tam sekojošo Krimas aneksiju. Šo iebrukumu īstenoja bruņoti vīri armijas uniformās bez zīmotnēm.

"Viņi dara lietas, kuras, kā viņi uzskata, ir noliedzamas," Matiss sacīja reportieriem. "Un tā viņi mēģina salauzt Rietumu alianses, NATO vienotību," teica Matiss.

"Viņi noņem zīmotnes no karavīru uniformām un ieiet Krimā. Viņi saka, ka viņiem nav nekāda sakara ar to, kas notiek ar separātistiem Ukrainas austrumos," piebilda Matiss. "Es neesmu pārliecināts, kā viņi var to pateikt ar nopietnu seju."

Lai gan vairums Rietumvalstu vaino Krieviju uzbrukumā Skripaļam, Lielbritānijas opozīcijas līderis Džeremijs Korbins ir apšaubījis, ka to organizēja Putins, un izteicis pieņēmumu, ka tas var būt sarīkojuši "mafijai līdzīgi grupējumi" Krievijā.

ASV prezidenta Donalda Trampa pretinieki ir viņu apsūdzējuši pārāk draudzīgā attieksmē pret Putinu, kritizējot Trampu par izvairīšanos no konfrontācijas ar Putinu Skripaļa saindēšanas jautājumā, kad Tramps pagājušonedēļ telefonsarunā apsveica Putinu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās.

60 Krievijas pilsoņu izraidīšana tomēr ir lielākā masu izraidīšana, ko likusi īstenot Vašingtonas administrācija.

Turklāt Baltais nams arī brīdinājis, ka attiecības starp Vašingtonu un Maskavu var uzlaboties tikai tad, ja notiks "pārmaiņa Krievijas valdības uzvedībā".

Savukārt Lielbritānija otrdien paziņojusi, ka Solsberi uzbrukuma lietā partnervalstīm izlūkinformāciju sniegusi "bezprecedenta līmenī", kas novedis pie tā, ka Krievijas diplomātus izraida vismaz 25 valstis.

Londona kopš uzbrukuma Anglijas dienvidrietumu pilsētā bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai sniegusi "partneriem izlūkinformāciju bezprecedenta līmenī", sacīja amatpersona.

Solidarizējoties ar Lielbritāniju pēc Solsberi uzbrukuma, Krievijas diplomātus izraidījušas vismaz 25 valstis. Kopumā izraidīti 150 cilvēki, par kuriem pastāv aizdomas, ka viņi ir Krievijas spiegi.

Masveida izraidīšana "Krievijas izlūkdienestam būs trieciens, no kā tas nespēs atgūties daudzus gadus", pieļāva Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Tas "var kļūt par pagrieziena punktu", viņš uzsvēra laikrakstā "The Times". "Rietumu alianse spēra apņēmīgu soli, un Lielbritānijas partneri apvienojās pret Kremļa pārgalvīgajām ambīcijām."

"Tas Krievijai dos skaidru signālu, ka tās nepieņemamās uzvedības modelim ir sekas," norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!