Pasaules notikumu virpulī ir viegli apmaldīties. Šonedēļ Eiropas un arī pārējās pasaules sabiedrības lielākā uzmanība tika veltīta konservatīvo spēku uzvarai Itālijas vēlēšanās, Vācijas valdības izveidei pēc mēnešiem ilgām debatēm un ASV prezidenta Donalda Trampa vēlmei uzsākt tirdzniecības karus, par kuru briešanu brīdinājām jau gada sākumā. Lielbritānijā sabiedrību šokēja krievu spiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas slepkavības mēģinājums, kas ir aizdomīgi līdzīgs 2006. gadā pieredzētajam uzbrukumam Aleksandram Ļitviņenko. Savukārt Sīrijā aktīvākās kaujas turpinājās divos īpaši karstos punktos - Turcija turpināja ieņemt kurdu vēsturiski apdzīvoto Afrīnas reģionu, bet valdības spēki ar savu atbalstītāju palīdzību ieņēma plašus opozīcijas kontrolētus apgabalus tā dēvētajā Austrumgutā, galvaspilsētas Damaskas pievārtē.
Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:
Austrālija otrdien tika oficiāli pasludināta par pirmo valsti, kas drīzumā būs pilnībā brīva no dzemdes kakla vēža, raksta "The Australian".
Šo vēža jeb ļaundabīga audzēja formu 99% gadījumu izraisa cilvēka papillomas vīruss. Par īstu veiksmes stāstu kļuvusi bezmaksas dzemdes kakla vēža vakcīna, kas iznīcina šo seksuālu kontaktu ceļā pārnēsājamo vīrusu. Eksperiments, piedāvājot 12 un 13 gadus vecām meitenēm vakcīnu bez maksas, tika uzsākts 2007. gadā, bet vēlāk programmā tika iekļauti arī zēni. Pirms desmit gadiem gandrīz katra ceturtā jeb 22,7% sieviešu bija vīrusa nēsētājas, bet jau līdz 2015. gadam šis skaitlis bija nokrities līdz 1,1%.
Savukārt pērnā gada nogalē vēža pārbaudes atklāja, ka Austrālija pavisam drīz kļūs par pirmo valsti pasaulē, kurā dzemdes kakla vēzis būs pagātne. Zinātnieki pieļauj, ka nākamo desmit līdz divdesmit gadu laikā Austrālijā tiks apkaroti pēdējie šī vēža tipa gadījumi.
Šrilankā pagājušajā nedēļā spēkā pieauga sadursmes starp budistu nacionālistiem un musulmaņiem. Asiņainie uzbrukumi musulmaņu kopienai Kandi provincē likuši valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli.
Budistu nemieri valsts centrālajā daļā sākās pēc tam, kad izplatījās līdz šim brīdim neapstiprinātas baumas par musulmaņa nogalinātu budistu. Līdzīgi kā Mjanmā, kur pērnvasar budisti izvērsa asiņainu genocīdu pret islāmticīgajiem rohindžiem, arī Šrilankā pēdējo gadu laikā budistu vidū strauji audzis budistu nacionālisms, raksta "Reuters".
Pēdējoreiz ārkārtas stāvoklis valstī pastāvēja nepilnas trīs desmitgades ilgā pilsoņkara laikā, kas noslēdzās vien 2009. gadā ar tamilu separātistu sakāvi. Pilsoņkarā starp tamiliem un vadības spēkiem bojā gāja vismaz 100 000 cilvēku. Šoreiz tamili, kas ir hinduisti, konfliktā vismaz pagaidām nav iesaistīti. Tomēr, baidoties no vispārēja etniska konflikta valsts prezidents Maithripala Sirisena izsludinājis vispārēju ārkārtas stāvokli.
Iepriekšējā nedēļas nogalē Balkānu valstu samitā Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers Serbijai norādīja, ka valsts uzņemšana blokā nav tāls sapnis, bet realitāte.
Eksperti pēc viņa runas uzsver, ka tajā ietvertais vēstījums varētu iezīmēt lielākās pārmaiņas Eiropas politikā kopš "Brexit", atzīmē "Politico". Paredzams, ka līdz 2025. gadam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi vienosies par nākamo ES paplašināšanas kārtu.
Turklāt par spīti Serbijas dažkārt Krievijai draudzīgajai polemikai, tieši Belgradas Nacionālās Asamblejas 1. martā pieņemtais plāns sakārtot likumdošanu atbilstoši ES prasībām ir uzsācis raitāku valsts virzību ES dalībvalsts statusa virzienā.
Šobrīd aug arī bijušās Dienvidslāvijas politiskā centra ekonomika, kas varētu nozīmēt, ka Serbija pievienojas jau kā spēcīgs spēlētājs savienības austrumu flangā. Par lielāko problēmu un šķērsli uzņemšanai gan kļuvusi ES un Serbijas dažādā attieksme pret Kosovu, kuras neatkarīgas valsts statusu Serbija līdz šim tā arī nav atzinusi, atzīmē "Radio Brīvā Eiropa".
Pagājušajā nedēļā ASV Rodailendas štata senātā virzību uzsāka likumprojekts, kura pieņemšanas gadījumā interneta servisa nodrošinātājiem būs jābloķē visa veida pornogrāfija un cits "aizskarošs materiāls" vai arī jāmaksā 500 ASV dolāru liels sods, bet jebkuram pilsonim, kurš vēlas lietot pornogrāfisku saturu, jāmaksā štatam 20 ASV dolāru.
Lai gan šajā gadījumā runa ir tikai par likumprojektu, un pat tā pieņemšanas gadījumā likums skars tikai salīdzinoši nelielu ASV štatu, tas izsaucis asu reakciju daudzviet rietumvalstīs. Portāls "The Hill" to skaidro ar to, ka likumprojekts liecina par kādu aizvien pieaugošu tendenci – seksa un seksualizācijas dēmonizēšanu mūsdienu kultūrā.
Likumprojekts savā ziņā pielīdzina pornogrāfijas skatīšanos cilvēktirdzniecībai, jo par to iekasēto naudu rosināts piešķirt cīņai ar cilvēktirdzniecības apkarošanu. Turklāt likumprojekts netieši paredz kaunināt cilvēkus, kuri pēc likumprojekta autoru domām pārkāpj "morāles principus" – maksas ieviešana nozīmēs datubāzes izveidi, kurā tiks uzskaitīti visi, kas lieto pornogrāfiju, gluži kā daudzviet ASV jau gadiem ilgi daļēji publiskos reģistros tiek iekļauti marihuānas pīpētāji, kuri to iegādājas oficiāli.
Hondurasa ir viena no tām Centrālamerikas valstīm, kurā likuma vara ir visai ierobežota. Lai gan aptuveni desmit gadu laikā valstī nogalināti vairāk nekā 100 aktīvisti, kuri iestājušies par dabas aizsardzību un iezemiešu tiesībām, šajās lietās aizturēti un tiesāti ir vien neliels skaits zemākā ranga noziedznieku.
Pagājušajā nedēļā tas mainījās, policijai arestējot enerģētikas kompānijas "Desa" izpilddirektoru Roberto Deividu Kastilo, vēstīja BBC. Viņš apsūdzēts aktīvistes Berta Kaseres slepkavības pasūtīšanā 2016. gadā.
Kasere iestājās pret "Desa" būvētu aizsprostu. Viņa ilgstoši saņēmusi draudus no Kastilo pakļautiem kompānijas darbiniekiem, dambja būvniekiem un dažādu privātu drošības kompāniju darbiniekiem un tika nošauta savās mājās. Aktīvistes nāve izsauca Hondurasā nepieredzēti plašus sabiedrības protestus, kuru dēļ slepkavības izmeklēšanas process guvis lielu ievērību.
Tā laikā konstatēts, ka slepkavībā varētu būt iesaistītas arī dažādas valsts amatpersonas. Vairākas no tām jau ir aizturētas. Tomēr šajā lietā visaugstākstāvošā līdz šim apcietinātā persona ir Kastilo, kura saslēgšana rokudzelžos, iespējams, iezīmē valsts beztiesiskuma ēras galu.
