Eiropas Cilvēktiesību tiesa secinājusi, ka Lietuva nepamatoti ierobežojusi apģērbu reklāmas kampaņu, kurā izmantoti modeļi un saukļi ar atsauci uz "Jēzu" un "Mariju".
Strasbūras tiesa norādījusi, ka Lietuvas varasiestādes izvirzījušas par prioritāti aizsargāt reliģiozu cilvēku jūtas, pienācīgi neņemot vērā tiesības uz vārda brīvību.
Dizainera Roberta Kaļinkina modelēto apģērbu reklāmās, kas nāca klajā 2012. gada rudenī, bija redzams jauns vīrietis gariem matiem un sieviete baltā kleitā. Reklāmas fotogrāfijās modeļu galvas apspīdēja oreols un paraksti zem bildēm vēstīja "Jēzus, kas par biksēm!", "Dārgā Marija, kas par kleitu!" un "Jēzus un Marija, kas jums mugurā!"
Lietuvas Valsts nepārtikas preču inspekcija saņēma sūdzības par šīm reklāmām un noteica naudassodu reklāmas izvietotājam. Lietuvas tiesa secināja, ka reklāmas ir pretrunā sabiedrības morālei.
Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka reklāmas nav "nepelnīti aizskarošas vai zaimojošas" un nekūda uz naidu vai uzbrukumiem reliģijai.
Lietuvas varasiestādes uzskatīja, ka reklāmas ir pretrunā sabiedrības morālei, jo reliģiski simboli tajās izmantoti virspusējā veidā, izkropļojot to galveno mērķi, un tādēļ ir nepiemērotas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumā šāds paziņojums ir pārāk plašs un deklaratīvs un pienācīgi neizskaidro, kādēļ atsauce uz reliģiskiem simboliem reklāmās ir apvainojoša, izņemot pašu faktu, ka tie izmantoti nereliģiskiem mērķiem.
Tiesa norādījusi, ka nevar pieņemt, ka visi cilvēki, kas uzskata sevi par kristiešiem, saskatīs šajās reklāmās apvainojumu, un Lietuvas valdība nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas liecinātu par pretējo.
Pat gadījumā, ja vairākums Lietuvas iedzīvotāju uzskatītu šīs reklāmas par apvainojošām, tiesa uzsvērusi, ka būtu pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pamata vērtībām, ja konvencijā paredzētās mazākuma tiesības būtu atkarīgas no nosacījuma, ka tās ir pieņemamas vairākumam.
Kaļinkins pauda prieku par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, uzsverot, ka reklāmu mērķis nav bijis aizskart ticīgo jūtas.
Advokāts Zigms Garalevičs, kurš šai lietā Lietuvas tiesās iepriekš pārstāvējis Lietuvas Bīskapu konferenci, uzskata, ka Lietuvas institūcijām turpmāk būs skaidrāk jāpamato, kādēļ reliģisko simbolu aizskaršana Lietuvā nav pieņemama. Pēc Garaleviča teiktā, šis atzinums nebūt nenozīmē, ka turpmāk "reliģiskos simbolus varēs izmantot kā vien tīk un jebkādos kontekstos".
Kā norādījis Garalevičs, pēc šā Strasbūras tiesas atzinuma Lietuvas institūcijām turpmāk būs jāsniedz skaidrāks pamatojums, kādēļ reliģisko simbolu aizskaršana Lietuvā nav pieņemama, "kādēļ Lietuvā tas ir svarīgi un kādēļ cilvēki ir neapmierināti".
Lietuvā aptuveni 77% iedzīvotāju uzskata sevi par katoļticīgajiem, liecina 2011. gada tautas skaitīšanas dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
