Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons Rīgā ieradās pagājušā gada jūnija sākumā, nepilnu gadu pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Portāls "Delfi" aicināja pastāstīt par to, kā mainījies vēstniecības darbs, prioritātes un vai gaidāmas pārmaiņas abu valstu attiecībās.
Lai gan viņa dienests Latvijā sakrīt ar smagajām "Brexit" sarunām, vēstnieks atkārto jau vairākkārt izskanējušo frāzi: "Mēs pametam ES, bet ne Eiropu". Šenons ar vēsturnieka lepnumu norāda uz vēstniecības kāpņutelpā pie sienas piestiprināto sūtniecības plāksni, atgādinot, ka abu valstu attiecības nesākās ar ES, bet gan pirms simt gadiem, kad Apvienotā Karaliste kļuva par pirmo valsti, kas atzina Latviju nedēļu pirms tās proklamēšanas.
Ārlietu dienests Šenonu aizvedis uz dažādām pasaules vietām, tomēr visvairāk laika viņš pavadījis tieši mūsu reģionā. Beidzis vēstures studijas, viņš 80. gadu beigās pameta dzimto Skotiju un pievienojās ārlietu dienestam. Pirmoreiz Rīgā viņš nonāca jau 2004. gadā, kad strādāja vēstniecībā Viļņā, un tolaik te bieži viesojies darba darīšanās. Vēlāk jau kā vēstnieks strādāja Moldovā, bet pēc tam ārlietu dienestā ar Austrumu kaimiņvalstu jautājumiem, kā laikā arī ne reizi vien apmeklējis Latvijas galvaspilsētu. Nu jau pusgadu viņš ir pastāvīgais vēsturiskā vēstniecības nama iemītnieks.
Pirms desmit gadiem jūs strādājāt Viļņā. Kā šo gadu laikā mainījušās vēstniecību prioritātes Baltijā?
Tās noteikti ir mainījušās. Kad nonācu Viļņā, valstis bija tikko pievienojušās ES, un mēs bijām aktīvi iesaistīti šajā procesā, tostarp nodrošinot tehnisko atbalstu. Tāpēc jo īpaši patīkami redzēt, ka Baltijas valstis tādu pašu atbalstu tagad sniedz austrumu kaimiņvalstīm. Kad biju Moldovā, īpaši pieredzēju Lietuvas ekspertu vizītes, kuri brauca, lai dalītos ar administratīvo reformu pieredzi.
Šobrīd, manuprāt, ir mainījusies ārējā vide, pat neņemot vērā pašu britu skatpunktu. Pirmkārt, ārējo vidi mainījuši 2008. gada notikumi Gruzijā un 2014. gada notikumi Ukrainā. Mēs visi esam spiesti ar to rēķināties, kā dēļ šeit ir lielāka NATO klātbūtne, un tiek darīts patiešām liels darbs.
Savukārt attiecībā uz Lielbritāniju, protams, dinamiku ir mainījis "Brexit". Iespējams, uzreiz nemaz nevar pamanīt, ka, vienlaikus diskutējot par savu izstāšanos no ES, mēs gatavojamies tam, ka pēc ES pamešanas mums daudz kas būs jādara citādi. Mēs vairs nevarēsim daudz ko darīt caur Briseli, bet būs jāatgriežas atpakaļ pie divpusēju attiecību veidošanas.
Tā dēļ viena būtiska pārmaiņa jau ir notikusi – vēstniecībā ir vairāk darbinieku. Man ir vairāk cilvēku gan darbam ar aizsardzības un drošības jautājumiem, gan patlaban meklējam cilvēku darbam ar zinātnes nozari. Daļēji tas ir tāpēc, ka mēs pametam ES un lietas būs jādara citādi, bet daļēji tāpēc, ka apzināmies, cik ļoti pieaug zinātnes un izglītības nozīme un cik ļoti svarīgs šajā pasaules daļā ir drošības jautājums. Mums jābūt ļoti elastīgiem savā darbībā.
Vai ir kaut kādas atšķirības Lielbritānijas attiecībās ar katru no Baltijas valstīm.
Vēsturisko attiecību sākums un valstu neatkarības iegūšana 1918. gadā viegli atšķiras, jo, piemēram, Viļņa tolaik bija daļa no Polijas.
Tomēr attiecībā uz mūsu interesēm nedomāju, ka šobrīd ir lielas atšķirības. Tomēr ikdienā katrā valstī darbojamies citādi, kā dēļ arī mums ir vēstniecība katrā no tām. Domāju, ka galvenie jautājumi ir vienādi, ar lielāko atšķirību Igaunijā, kur šobrīd atrodas 800 britu karavīri, kas turienes vēstniecībai prasa vairāk darba. Rīgā un Viļņā vairāk darba ir attiecībā uz ekonomiku, ņemot vērā, ka šīs ir lielākas ekonomikas.
Tāpat Lielbritānijā ir vairāk latviešu un lietuviešu nekā igauņu, līdz ar to šīs vēstniecības aktīvāk strādā ar kopienām Lielbritānijā. Piemēram, nupat divas dienas Apvienotajā Karalistē pavadīju kopā ar [Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri] Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kur dažādos pasākumos tikāmies ar latviešiem Lielbritānijā, runājot par "Brexit" un skaidrojot viņu tiesības. Galvenajā abu valstu pasākumā [pagājušajā pirmdienā] stāstījām par vienošanos ar ES, kuras pirmā daļa tika panākta pirms Ziemassvētkiem un paredz, ka tiem, kuri jau šobrīd ir Lielbritānijā nebūs gandrīz nekādu izmaiņu.
Saprotu, ka Lielbritānijā jau mītošajiem būs divu gadu pārejas periods, kura laikā jāpiesakās kādam īpašam statusam?
Jā, tas varētu būt pat nedaudz elastīgāks. Šis statuss dos viņiem tādas pašas tiesības, kādas viņiem ir jau patlaban. Paredzēts, ka būs divas iedzīvotāju kategorijas. Pirmajā ir tie, kuri jau Lielbritānijā būs pavadījuši piecus gadus un automātiski kvalificēsies, bet pārējiem, kuri jau atrodas Apvienotajā Karalistē, būs gana laika statusu nokārtot bez konkrēta gala termiņa. Paredzēts, ka šim procesam jābūt ļoti plūstošam un statusu saņemt būs ļoti viegli.
Minētajā pasākumā dzirdēju konkrētus jautājumus, kas man bija ļoti interesanti, jo pirms Ziemassvētkiem šajā pašā telpā [Lielbritānijas vēstniecībā Rīgā] notika līdzīgs pasākums, kurā bijām aicinājuši Latvijā dzīvojošos britu kopienas pārstāvjus, lai runātu par "Brexit" procesu un pilsoņu tiesībām, un daudzi jautājumi bija tieši tādi paši. Kā vienus, tā otrus interesē izglītības pieejamība, iespēja saņemt pensijas, veselības aprūpes un pārvietošanās tiesības.
Pagaidām mēs vēl nevaram atbildēt par pārvietošanās brīvību nākotnē tiem, kuri vēlēsies mainīt dzīvesvietu nākotnē, jo to paredzēts lemt tikai nākamajās sarunu kārtās.
Lasīju, ka paredzēta īpaša sijāšana tiem, kuri līdz šim bijuši krimināli apsūdzēti?
Domāju, ka cilvēki, kuri legāli atrodas Lielbritānijā un atbilst statusa prasībām, ne ar kādām problēmām nesaskarsies. Par to, kādas konkrētas detaļas cilvēkiem būs jāuzrāda, pagaidām gan vēl tiek diskutēts. Jau šobrīd pret tiem, kuri pastrādājuši nopietnus pārkāpumus, tiek pieņemti dažādi mēri, un domāju, ka tas arī tiks ņemts vērā.
Kāda vispār ir vēstniecības loma "Brexit" procesa laikā. Skaidrošana?
Pirmkārt, mēs pārstāvam Apvienotās Karalistes pilsoņus Latvijā. Jā, mums ir jāskaidro, kā šis process ietekmēs viņus, bet mums arī jāpārstāv savi pilsoņi Latvijas institūcijās.
Attiecībā uz politiku mans uzdevums ir to skaidrot valdībai un plašākai Latvijas sabiedrībai gan medijos, gan lekcijās skolās, gan tiekoties ar uzņēmējiem, tirdzniecības organizācijām un akadēmiķiem atkarībā no tā, kāda ir mūsu pozīcija un ko mēs vēlamies panākt. Sarunas pašas notiek starp ES un Lielbritānijas pārstāvjiem - [Eiropas Komisijas sarunu delegācijas vadītāju] Mišelu Barnjē un [Lielbritānijas "Brexit" lietu ministru] Deividu Deivisu, un es tajās neesmu iesaistīts.
Tomēr tā kā pārējās ES 27 dalībvalstis ir vienojušās darboties kā viena, ko mēs respektējam, mans uzdevums tomēr ir spēt skaidrot manas valsts lēmumus šeit, kā arī uzklausīt bažas, kuras varu nodot Londonai, lai rezultātā vienošanās būtu veiksmīga. Tā tas, protams, ir ne tikai attiecībā uz "Brexit", tas ir klasisks diplomātiskais darbs, kurā man ir privāts dialogs ar vietējās valdības pārstāvjiem un es pārstāvu Apvienoto Karalisti kopumā.
Jums vēstniecībā ir jaunā pozīcija atašejam inovācijās un zinātnē.
Jā, turklāt tas pilnīgi nemaz nav saistīts ar "Brexit" procesu. Mēs esam ievērojuši, ka Baltijā tiek īstenoti patiešām interesanti pētījumi, un šobrīd no mūsu puses tam seko līdzi reģionālais pārstāvis Stokholmā. Tomēr ar to nav gana, un mēs jūtam, ka mēs nesekojam līdzi un nedodam atbalstu tik daudz, cik nepieciešams. Tāpēc rudenī tika nolemts pieņemt zinātnes un inovāciju atašeju, kurš bāzēsies kādā no Baltijas valstīm.
Esam atlasījuši labāko kandidātu sarakstu, un drīzumā sāksies intervijas, bet vēl nezinām, kuras valsts pārstāvis tieši tas varētu būt. Viņam būs jāaptver viss lauks - pētniecības sektors, valdības institūcijas un uzņēmumi. Patiesībā mēs jau tagad darām daudz zinātnes un inovācijas laukā. Piemēram, [pagājušajā ceturtdienā] Rīgā notika seminārs par Inteliģentajām transporta sistēmām. (Lielbritānijas vēstniecība Latvijā drīzumā piedalīsies arī konferencē "Techchill" 8. un 9. februārī un hakatonā "Garage Cyber Security Riga" 16. februārī - red.)
Izskanējis, ka Lielbritānijas pārstāvji piedalījās arī jaunās Latvijas mācību programmas izstrādē?
Sadarbībā ar jūsu izglītības ministru "Britu padomes" piesaistīti eksperti strādāja pie kritiskās domāšanas veicināšanas visos tās aspektos. Tas ir gan attiecībā uz medijpratību, gan informācijas izvērtēšanu, gan argumentēšanu.
Lielbritānija gadu gaitā ir attīstījusi izglītības programmu šajā ziņā un var dalīties ar pieredzi. Man kā vēsturniekam spēja analizēt informāciju šķiet pati nozīmīgākā prasme. Eksperti secināja, ka jūsu izglītības sistēmā to ir nepieciešams uzlabot, un valdība apņēmās īstenot, bet Britu padome bija pagodināta palīdzēt.
Kā mainīsies Lielbritānijas tēls starptautiskajās attiecībās? Redzama aktīva nostāja Ukrainā, bet, piemēram, Sīrijā ne.
Apvienotā Karaliste ir pastāvīgais ANO Drošības padomes locekle, kā arī mums ir vērā ņemamas spēks un ietekme militārajā ziņā. Lielbritānija un Francija ir Eiropas lielākie militārie spēki NATO. Visu nenosaka tikai ES, ir arī citi veidi, kā mēs sadarbojamies. Piemēram, jau minētā divpusējā pieeja gan ar atsevišķām valstīm, gan valstu grupām. Tāpat mēs sadarbojamies gan ANO, gan citu starptautisku organizāciju ietvaros.
Ir dažādi veidi, kā aizstāvēt britu intereses, un tas nozīmē arī uzraudzīšanu, lai likuma vara un ekonomiskās normas tiktu respektētas. Tirdzniecības līgumi un politika pēc ES pamešanas būs īpaši nozīmīga, jo būs jāveido pašiem sava tirdzniecības politika, kas patlaban ir nodota Eiropas struktūru kompetencē.
Tomēr, šķiet, starptautiskajā politikā no Eiropas šobrīd lielāko aktivitāti izrāda Francija. Emanuels Makrons nosodījis Turcijas uzbrukumu kurdiem, nupat bija vizītē Ķīnā, kāpēc no Lielbritānijas puses nemana ko līdzīgu?
Nevaru tam piekrist. Mēs esam ļoti aktīvi dažādu jautājumu risināšanā, piemēram, ar Irānu, pie kā strādā mūsu ārlietu ministrs. Ziniet, starptautiskā diplomātija ir par sadarbību, un pamatā mums var būt vienādi mērķi, bet katrā konkrētā gadījumā kāda valsts būs vadošāka nekā citas, un mēs ieņemam vadošo lomu ļoti dažādu jautājumu risināšanā pasaulē.
Tas nav tikai attiecībā uz konkrētām valstīm, bet arī par sfērām. Lielbritānija globāli ir vadošā valsts, kas veicina meiteņu izglītošanos. Mēs to redzam kā atslēgu ne tikai ekonomiskai attīstībai, bet arī drošībai un aizsardzībai. Tas ir labi cilvēktiesību situācijas uzlabošanai, bet tas ir svarīgi arī valstu stabilizēšanai. Uz to vairāki mūsu ministri šobrīd liek lielu uzsvaru.
Vai ir kādas specifiskas ES dalībvalstis, ar kurām attiecības ir nozīmīgāk uzturēt nekā ar citām? Piemēram, tirdzniecība ar Vāciju jums ir lielāka nekā ar jebkuru citu ES valsti.
Nē, ar dažādām valstīm ir ļoti dažādas attiecības. Tā var būt ekonomika, drošība, izglītība un citas sfēras. Nav iespējams valstis sarindot no svarīgākas līdz nesvarīgākajai, jo ar katru tiek risināti jautājumi dažādās sfērās. Piemēram, ar Latviju mums būs ciešākas attiecības drošības jautājumos nekā ar daudzām citām valstīm, ņemot vērā reģiona pieredzi.
Mums ir svarīgi būt labās attiecībās ar visām ES valstīm, un tas nav tikai "Brexit" un šī brīža sarunu dēļ. ES ir mūsu būtiskākais tirdzniecības partneris, drošības aspekti mums ir tādi paši, un Eiropas valstīs dzīvo ļoti daudz mūsu pilsoņu – aptuveni miljons, kamēr aptuveni trīs miljoni citu ES dalībvalstu pilsoņi dzīvo Lielbritānijā. Mums ir abpusējas intereses, un saiknes ir ļoti, ļoti spēcīgas. Turklāt tas jau nav tikai attiecībā uz valdību, uzņēmumi darbojas globāli, cilvēki dodas strādāt un studēt. Tā modernā pasaule strādā.
