Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka nedēļas nogalē uzbrukumos tās militārajām bāzēm Sīrijā izmantoti bezpilota lidaparāti, kas, kā apgalvo ministrija, varēja tikt iegūti tikai no valstīm ar augstām tehnoloģiskajām iespējām.
Neveiksmīgie dronu uzbrukumi, kurus Krievijas spēki atsituši un ko sarīkojuši islāmistu kaujinieki, notikuši Hmeimimas aviobāzei un jūras bāzei Tartusā, pirmdien paziņoja Aizsardzības ministrija.
Pirms tam nedēļas nogalē mediji vēstīja, ka uzbrukumā izmantoti primitīvi bezpilota lidaparāti ar piestiprinātām divām paštaisītām mīnām katram.
Taču pirmdien izplatītā paziņojumā Krievijas iestāde skaidro, ka tāda līmeņa iekārtas uzbrucēji varēja saņemt tikai no valstīm, kurām ir augstu tehnoloģiju iespējas.
"Inženierijas risinājumi, ko teroristi izmantoja uzbrukumiem Krievijas objektiem Sīrijā, varēja būt iegūti tikai vienā no valstīm, kurām ir augsti tehnoloģiskas iespējas nodrošināt satelītu navigāciju un attālinātu profesionāli izgatavotu paštaisītu sprāgstierīču nomešanu noteiktajās koordinātēs," teikts ministrijas paziņojumā.
Uzbrukumā, kas noticis naktī no 5. uz 6. janvāri, pavisam izmantoti 13 bezpilota lidaparāti. Septiņi no tiem iznīcināti ar pretgaisa aizsardzības kompleksu "Pancir", bet pārējos Krievijas elektroniskās karadarbības speciālisti pārņēmuši savā kontrolē un nosēdinājuši, trīs no tiem nosēšanās laikā eksplodējuši.
Krievijas ministrija arī brīdina, ka uzbrukumus ar šādu dronu, kas ir no "pašlidojošo tipa", var sarīkot no vairāk nekā 100 kilometrus liela attāluma un jebkurā valstī.
Krievijas paziņojums gan uztverts skeptiski. Starptautiskās aizsardzības un drošības domnīcas RUSI darbinieks Šašanks Džoši raidsabiedrībai BBC stāsta, ka ir maz ticams, ka ASV, Turcija vai citas valstis Sīrijas kara dalībniekiem nodotu patiešām augstu tehnoloģiju bezpilota lidaparātus ar lielu darbības attālumu, un vispār jebkādas augstās tehnoloģijas.
"ASV arvien jūtamāk samazina savu palīdzību dažādām karojošajām pusēm Sīrijā, jā, un līdz šim atteicās nodot viņiem augsti tehnoloģiskus ieročus. Bet, ja augsti tehnoloģiskus dronus mēģinātu nodot citas valstis – Saūda Arābija vai Turcija, piemēram, – viņiem rastos lielas problēmas ar ASV," BBC citē speciālistu.
Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti" komentāru lūdza arī Pentagonam, kur norādīts, ka šāda drona izmantotās tehnoloģijas ir nopērkamas brīvajā tirgū.
"Mēs redzējām, ka šāda tipa tehnoloģijas izmantoja "Daesh" kaujinieki. Šīs iekārtas un tehnoloģijas ir brīvi pieejamas atvērtajā tirgū, un tas ir pamats bažām," aģentūra citē Pentagona pārstāvi Adrianu Renkinu Gelouzu.
Savukārt Džoši skaidro, ka uzbrukumu varēja sarīkot ar vienkāršiem droniem, kurus diezgan viegli var modificēt, piestiprināt pašizgatavotus spridzekļus un radīt pēc mūsdienu mērauklas primitīvu ieroci. Sīrijā karojošās puses to jau ir darījušas ne reizi vien, viņš atzīmē.
Viens no uzbrukuma mērķiem – netālu no Latākijas esošā Hemimas bāze ir Krievijas militārās operācijas Sīrijā galvenais centrs. Šajā bāzē 11. decembrī viesojās Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krievijas Aizsardzības ministrija šonedēļ atzina, ka 31. decembrī notikušā uzbrukumā aviobāzei gāja bojā divas militārpersonas. Taču iestāde noliedza medijos izskanējušo, ka uzbrukuma laikā cietušas sešas lidmašīnas.
Tiesa, Krievijas militārais žurnālists Romāns Saponkovs pēc tam sociālajos tīklos publicēja fotogrāfijas ar it kā mīnmetēja uzbrukumā cietušajiem gaisa kuģiem.
3. janvārī pie bāzes avarēja Krievijas helikopters Mi-24. Šie incidenti notiek laikā, kad Vladimirs Putins jau ir izziņojis "nozīmīgas daļas" Krievijas karaspēka izvešanu no Sīrijas un par teroristu grupas "Daesh" pilnīgi sakaušanu.
Krievija pirms tam par karaspēka izvešanu no Sīrijas paziņoja gan 2016. gada martā, gan 2017. gada janvārī, taču reāli Krievijas karadarbība Sīrijā turpinājās.
Savukārt 2017. gada nogalē, jau pēc paziņojuma par karaspēka izvešanu, Krievija paziņoja par plāniem paplašināt savas karabāzes Sīrijā.
