Kā viņš izteicies gadumijas intervijā telekanālam LNK, Lietuvai atšķirībā no visām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm šobrīd nav pilnīgi nekādu kontaktu ar Krievijas valsti, kamēr citas, tostarp kaimiņvalstis, "ļoti aktīvi darbojas ekonomiskajos jautājumos".
"Te mums būtu jāparaugās pragmatiski, saglabājot ļoti skaidras stratēģiskās robežas, no kurām nevaram atkāpties, īpaši jau runājot par situāciju Ukrainā, par Minskas vienošanos izpildi, arī kopumā par cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, bet kontakti ar kaimiņvalstīm ir vajadzīgi, un atnākošais gads ir piemērots tam, lai šādus soļus spertu," sacījis premjers.
Kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Lietuva nav rīkojusi nekādas tikšanās ar augstām Krievijas valsts amatpersonām.
Tikmēr Latvija, Igaunija un Polija attiecības ar Maskavu uztur ministru vai viņu vietnieku līmenī, bet lielās Eiropas valstis ar Krieviju joprojām kontaktējas augstākajā līmenī.
Lietuva savu attieksmi skaidrojusi ar bažām, ka atgriešanās pie agrākajām attiecībām ar Krieviju tiktu traktēta kā piekāpšanās Kremlim, kas varētu vienīgi pamudināt to turpināt savu agresīvo politiku.
Savukārt dialoga atjaunošanas piekritēji uzskata, ka tikai kontaktu uzturēšana var palīdzēt novērst iespējamus lielākus konfliktus un ietekmēt kaimiņvalsts uzvedību.
