Foto: Sputnik/Scanpix

Atzīmējot Ziemeļkorejas totalitārā režīma dibinātāja Kima Irsena 105. dzimšanas gadadienu, 15. aprīlī Phenjanā notika vērienīga militārā parāde, kuras laikā tika izrādīti gan kājnieki, gan jaunas raķetes.

Starp līdzenajām soļojošo karavīru rindām īpaši izcēlās labi ekipētas vienības maskēšanās raksta formastērpos, kas atšķiras no parastajām ziemeļkorejiešu karavīru vienkrāsas biksēm un frenčiem.

Foto: Sputnik/Scanpix

Domājams, ka tie ir Ziemeļkorejas speciālo uzdevumu spēku karavīri. Atšķirībā no parastajiem karavīriem, kuri parādē redzami nesam "pliku" ieroci, šie vīri ir nodrošināti ar modernām aizsargķiverēm, nakts redzamības iekārtām, bruņuvestēm, uzkabes somiņām un ceļu sargiem, liecina parādes foto un video.

Līdzās pie uzkabes piestiprinātajai pistolei karavīri rokās nes Kalašņikova sistēmas triecienšautenes (AK-74) saliekamo versiju ar ne tik bieži redzētām cilindriskām munīcijas aptverēm.

Foto: AP/Scanpix

Tā ir spirālveida aptvere, kuru savai AK-74 modifikācijai "Type 88", domājams, izstrādājusi pati Ziemeļkoreja, 2014. gadā rakstīja portāls "Armament Research Services" (ARES). Tolaik šīs aptveres tika pamanītas Ziemeļkorejas propagandas kadros Kima Čenuna apsardzes vīru ieročiem.

Foto: Publicitātes attēli

Dokumentālie kadri liecina, ka šādas ieroču aptveres izmantoja arī pašreizējā līdera tēva Kima Čenira apsardze, tolaik rakstīja portāls. Savukārt šī gada 15. aprīļa parāde Phenjanā liecina, ka ietilpīgās aptveres ir speciālo uzdevumu spēku rīcībā.

Šādas cilindriskās aptveres, kurā patronas izkārtojas spirāles veidā, ieguvums ir liela munīcijas ietilpība būtiski nepalielinot ieroča izmērus. ARES lēš, ka šajā aptverē satilpst 100 līdz 150 patronas (5,45x39 mm izmērs). Salīdzinājumam, parastajā AK "radziņa" aptverē satilpst 30 patronu.

Parasti šāda tipa aptveres tiek lietotas mazākiem ieročiem, norāda ARES. Spirālveida aptveres darbības principu var apskatīt šeit.

Foto: Reuters/Scanpix

Speciālo uzdevumu karavīriem Ziemeļkorejas armijā ir nozīmīga loma. Pēdējos dažus gadus ASV nacionālās drošības analītiķi un aizsardzības amatpersonas prāto, ka uzbrukuma gadījumā Dienvidkorejai galvenais uzsvars būtu tieši uz labi sagatavotiem ziemeļkorejiešu kaujiniekiem, nevis artilēriju vai raķetēm, skaidro "The Washington Post".

Turklāt tiek pieļauts, ka Ziemeļkorejas specvienību karavīri varētu likt lietā arī ķīmiskos un bioloģiskos ieročus. Ziemeļkorejieši kaimiņvalstī var mēģināt iefiltrēties ar zemūdenēm, helikopteriem, laivām, izpletņiem vai pazemes tuneļiem.

Foto: Reuters/Scanpix

Precīzs Ziemeļkorejas speciālo uzdevumu spēku karavīru skaits nav zināms, bet 2015. gada ASV Aizsardzības ministrijas ziņojumā Kongresam tika lēsts, ka tie ir vismaz 180 000 – aptuveni tāds pats skaits, kā aktīvajā dienestā esošie amerikāņu jūras kājnieki, raksts "The Washington Post".

Ir maz ticams, ka Ziemeļkoreja specvienību karavīrus izmantotu tik plaša mēroga uzbrukumā, kas izsauktu Dienvidkorejas un ASV atbildi, taču nav izslēgti mazāki asimetriski uzbrukumi, kādos parasti piedalās specvienības.

Foto: Reuters/Scanpix

Nesens piemērs ir 2015. gada incidents, kad pie demilitarizētās līnijas, kas atdala Korejas pussalas dienvidus un ziemeļus, mīnas sprādzienā tika sakropļoti divi Dienvidkorejas karavīri. Seula apsūdzēja Phenjanu, ka mīnas pie dienvidkorejiešu sargposteņa izlikuši tās karavīri.

Arī iepriekš ir bijuši gadījumi, kad ziemeļkorejieši iefiltrējušies kaimiņvalstī pāri pamatīgi apsargātajai abu valstu robežai. 1968. gadā pāri robežai slepeni pārgāja 31 ziemeļkorejiešu desantnieks – viņu mērķis bija nogalināt toreizējo Dienvidkorejas līderi Paku Čonhi. Uzdevums gan netika izpildīts un beidzās ar vairāk nekā 50 bojāgājušajiem. Plašāk par šo operāciju var lasīt šeit.

Foto: AFP/Scanpix

Savukārt 1996. gadā pie Dienvidkorejas krastiem uz sēkļa uzsēdās Ziemeļkorejas zemūdene, kurā esošā vienība pa sauszemi centās atgriezties ziemeļos. Dienvidkoreja uzsāka meklēšanas operāciju ar 40 000 karavīru piedalīšanos, kurā gāja bojā 24 ziemeļkorejieši, 13 Dienvidkorejas karavīri un četri civiliedzīvotāji.

Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja joprojām formāli atrodas karastāvoklī kopš 1950. – 1953. gada konflikta. Viena tauta ir sadalīta divās valstīs, kuru savstarpējā robeža ir uz 38. paralēles Korejas pussalas vidū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!