Krievijas militārās aktivitātes pieaugums Sīrijā pēdējā mēneša laikā tiek vērtēts pretrunīgi. Vienlaikus izskan gan viedoklis, ka Maskavas iesaiste sarežģītajā konfliktā bija negaidīta un neizprotama, gan norāde, ka Krievijas iesaiste savu interešu aizsardzībai bijusi tikai laika jautājums.
Pirmie kā argumentus min pārāk vēlo iesaisti konfliktā, kurā ir daudz dažādu pušu, turklāt Maskavai jau šobrīd gana problēmu rada militārais konflikts Ukrainā. Tikmēr citi uzskata, ka Krievijas mērķis šobrīd ir darīt visu, lai saglabātu stratēģiski svarīgo militāro jūras bāzi Sīrijā un līdz ar to arī ietekmi reģionā.
Krievijas militāro klātbūtni Sīrijā jau veido modulārās ēkas aptuveni 1 500 cilvēku militārajam personālam, kaujas un uzbrukuma lidmašīnas, helikopteri, pretgaisa raķešu sistēmas, tanki, bruņutransportieri, un gaisa navigācijas kontroles iekārtas, vēsta militārais portāls "Usni.org", atsaucoties uz ASV armijas ziņojumu. Tas viss valstī nogādāts pēdējā mēneša laikā.
Viss minētais aprīkojums tikšot bāzēts jaunā militārajā bāzē Sīrijas lielākajā ostas pilsētā Latākijā, raksta "Al Jazeera". Kopš 1971. gada Krievijai citā Sīrijas ostas pilsētā - Tartūsā ir arī militārā flotes apgādes un apkopes bāze. Tas ir stratēģiski svarīgs punkts, nodrošinot Krievijas kuģiem iespēju atjaunot munīcijas, degvielas, pārtikas un citus krājumus, nedodoties uz Melno jūru caur NATO dalībvalsts Turcijas faktiski kontrolētajiem šaurumiem.
Līdz ar to arī "Vice" norāda, ka, lai gan atsevišķi politiskie un militārie novērotāji ziņo par ASV ietekmes samazināšanos Tuvajos Austrumos, tieši Krievija ir tā, kas mēģina noturēt tās nelielos stratēģiskos trumpjus, kas tai vēl atlikuši.
Piedāvājam iepazīsties ar citām valstīm, kurās Krievijai vēl ir militārās bāzes:
Lielākā no tām - Krievijas 102. militārā bāze - atrodas Armēnijas otrā lielākajā pilsētā Gjumri tikai dažus kilometrus no slēgtās robežas ar Turciju. Savukārt nozīmīga Gaisa spēku bāze atrodas netālu no galvaspilsētas Erevānas. Erebūnas lidostā ietverta Krievijas 3624. Gaisa spēku bāze.
Šā gada sākumā plašus protestus Armēnijā izraisīja tā dēvētais Gjumri slaktiņš, kad Armēnijā dienošais Krievijas karavīrs Valērijs Permjakovs nogalināja septiņus kādas armēņu ģimenes locekļus. Viņu aizturēja Armēnijā dienošie Krievijas robežsargi.
Nemierus izraisīja armēņu varasiestāžu nevarība, tām sākotnēji nepanākot, ka Permjakovu tiesātu Armēnijas tiesa. Pēc tiem tika lemts, ka slepkavu par dezertēšanu un neatļautu ieroču nēsāšanu sākotnēji tiesās Krievijas tiesa, bet vēlāk viņš tiks nodots Armēnijas tiesai. Par dezertēšanu karavīram piespriests desmit gadu cietumsods.
Starp Baranovičes un Hancavičes pilsētām uz dienvidrietumiem no Minskas uzbūvēta un kopš 2002. gada darbojas Krievijas radaru sistēma. Savukārt aptuveni 60 kilometrus no Lietuvas robežas esošajā Viļejkā atrodas Jūras spēku komunikācijas centrs.
Tāpat pie Baranovičes atrodas Baltkrievijas 61. Gaisa spēku bāze, kurā izvietoti Krievijas iznīcinātāji.
Tikmēr tieši šobrīd Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka vēlas Baltkrievijā izveidot Gaisa spēku bāzi, bet Baltkrievija līdz šim mēģinājusi novilcināt šo plānu īstenošanu, raksta "Financial Times". Tiek uzskatīts, ka, ļaujot Krievijai izveidot Gaisa spēku bāzi, Baltkrievija zaudēs savu iespēju lavierēt starp Krieviju un Eiropu, no katras puses cenšoties iegūt maksimālu labumu, secina "Foreign Policy".
Viena no tām ir nozīmīgā agrīnās reaģēšanas radaru sistēma "Balkhash-9", kurai blakus atrodas Krievijas Bruņoto spēku rīcībā esošais Sarišaganas ballistisko raķešu izmēģinājumu poligons. Šīs abas militārās struktūras darbu sāka pagājušā gadsimta 60. gados un atrodas netālu no Balkašas ezera jeb aptuveni pa vidu starp agrāko Kazahstānas galvaspilsētu Almati un tagadējo Astanu.
Organizācijas "Wikileaks" publicētajos materiālos minēts, ka Krievijas bruņotie spēki izmanto arī tās Orenburgas apgabala tuvumā esošo Kostanajas apgabala lidlauku, kurā, kā liecina "Vikipēdijā" publicētā informācija, esot bāzēts transporta aviācijas pulks.
Ziņu aģentūra "Fergana" vēl 2012. gadā vēstīja, ka Kirgizstānā atrodas četras Krievijas militārās vienības - 999. aviobāze Kantā, pretzemūdeņu torpēdu testēšanas bāze Karakolā, radioseismiskā laboratorija Mailisū un 338. flotes sakaru centrs "Mirāža" Kara Baltā netālu no galvaspilsētas Biškekas.
No 2001. līdz pat 2014. gadam Kirgizstāna bija arī vienīgā valsts pasaulē, kurā vienlaikus atradās gan ASV, gan Krievijas armijas bāzes.
No 1992. līdz 1997. gadam ilgušajā pilsoņu karā, kas sākās drīz pēc Padomju Savienības sabrukuma, divīzija kopā ar Krievijas specvienību karavīriem bija lielākais militārais spēlētājs valstī, nosakot arī kara iznākumu. Kopš tā laika Krievija vairākkārt samazinājusi Tadžikistānā dienošo karavīru skaitu.
Lai gan bāze nav nonākusi Krievijas rīcībā, tā ar iepriekšēju pieteikumu var to izmantot ar atvieglinātiem nosacījumiem. To līdz šim izmantojuši ne tikai Krievijas Jūras spēki, bet arī aviācija.
Medijs "RBTH" norāda, ka attiecību uzlabošanās un Krievijas militārā transporta viesošanās Kamžaņā skaidrojama ar Krievijas pieaugošo interesi reģionā, kā arī Vjetnamas vēlmi attīstīt naftas ieguvi.
Visos šajos valstiskajos veidojumos atrodas Krievijas pašpasludinātie "miera uzturēšanas spēki". Par miera uzturētājiem tie nav uzskatāmi, jo šo militāro vienību atrašanos šajās zonās nav apstiprinājusi ANO.
Abhāzijā bijušā Bomboras lidlauka vietā pie Gudautas izveidota 7. militārā bāze ar aptuveni 3500 karavīriem. Tikmēr Dienvidosetijā atrodas 4. militārā bāze ar aptuveni 4000 "miera uzturētājiem", kura sadalīta starp nometnēm pie reģiona nozīmīgākajām Chinvali un Džavas pilsētām.
Tāpat tiek lēsts, ka aptuveni 26 000 Krievijas karavīru šobrīd atrodas Krievijas okupētajā un anektētajā Ukrainai piederošajā Krimā. Līdz Krievijas okupācijai, pussalā jau atradās Krievijas Melnās jūras flotes galvenā bāze.