Norvēģija restrukturizēs bruņotos spēkus, lai tie varētu ātrāk atbildēt uz pastiprināto Krievijas agresiju, intervijā laikrakstam "The Guardian" paziņojusi Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena-Sēreide.
Ministre norādīja, ka Krievija nesen no jauna atvērusi savas militārās bāzes tālajos ziemeļos, kas tika slēgtas pēc Aukstā kara beigām, kā arī Krievijas kara lidmašīnas arvien biežāk pielido tuvu Norvēģijas gaisa telpai.
"Šī gada pirmajos mēnešos mēs esam redzējuši zināmu pieaugumu, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā (..), un lielāku komplicētību. Mēs redzam, ka viņi lido ilgāk, viņi lido ar dažāda veida lidmašīnām, un viņu uzvedības modeļi ir citādi, nekā bija iepriekš," sacīja Ēriksena-Sēreide.
"Viņi nav pārkāpuši mūsu teritoriju, un tas atšķiras no tā, kas notiek Baltijas jūrā. Tur viņi pārkāpj teritoriju visu laiku, un Baltijas reģionā pieredzēts trīsreiz vairāk lidojumu nekā parasti," viņa piebilda.
Ministre norādīja, ka Norvēģija pastiprina sadarbību ar Baltijas valstīm, kas ir veids, kā pārliecināt tās par NATO aizsardzību.
Viņa arī paziņoja, ka Norvēģija ir gatava paplašināt ukraiņu karavīru apmācību, paredzot, ka arvien vairāk valstu sekos Lielbritānijas piemēram, nosūtot instruktorus un neletālu palīdzību Ukrainas atbalstam.
Ēriksena-Sēreide pauda uzskatu, ka šobrīd svarīgi pateikt, ka Ukrainā notiekošais ir agresija un ka NATO nesamierināsies ar šādu attieksmi pret alianses dalībvalstīm.
"Ir grūti sacīt, ko mēs varam sagaidīt nākamajos mēnešos, bet (..) jaunās stratēģiskās situācijas un jaunās drošības politikas situācijas dēļ mums jābūt gataviem, ka nebūs ilga brīdinājuma perioda, ja kaut kas notiks," sacīja ministre, piebilstot, ka tam jāpielāgo arī drošības spēki.
Viņa norādīja, ka Krievija arī atver savas bāzes ziemeļos, uz ko Norvēģija atbildēs, uzmanīgi sekojot līdzi situācijas attīstībai un uzturot savu klātbūtni ziemeļos ar fregatēm un lidmašīnām.
"Jo viena no svarīgākajām lietām, ko mēs pašreiz varam darīt, ir gādāt, lai mēs redzam, kas notiek," viņa piebilda.
