Debesu ķermenis atklāts oktobrī, bet tagad zinātnieki aprēķinājuši tā lidojuma orbītu un ilgumu - vienu apli asteroīds veic trijos gados. Nav precīzi zināms, kad asteroīds pietuvosies Zemei, norāda Vladimirs Lipunovs, kurš ir 2014 UR116 atklājušās zinātnieku grupas vadītājs.
2014 UR116 diametrs ir aptuveni 370 metri. Precīza trajektorija vēl ir jānosaka, bet teorētiski tas var sadurties ar Zemi, Marsu vai Venēru. Asteroīda lidojuma trajektorija var svārstīties šo planētu pievilkšanas spēka iespaidā.
Laiks, kad asteroīds pietuvosies Zemei, nav skaidri zināms, jo tā trajektorija var mainīties, kad tas lidos gar Marsu, uzskata Viktorija Damma no Sibīrijas Ģeodēziskās akadēmijas, papildinot, ka tas diez vai notiks tuvākajos divos gados.
Sadursmes gadījumā ar Zemi sprādziena enerģija var tūkstoš reižu pārsniegt Čeļabinskas meteorīta radīto. Čeļabinskas meteorīta sprādziens virs Krievijas Čeļabinskas novada 2013. gada februārī bijis ekvivalents 440 - 500 kilotonnu trotila eksplozijai, bet šis debesu ķermenis bija vien aptuveni 17 metrus diametrā liels un sprāga 20 kilometru augstumā virs Zemes.
Būtiski ir noteikt asteroīda sastāvu. Ja tas ir no akmens, pārsvarā Zemes atmosfērā tas sadalās mazākās daļās, bet, ja no metāla, tad var sasniegt Zemes virsmu.
Čeļabinskas meteorīta gadījums pamudināja zinātniekus pievērst uzmanību kosmosa drošības projektiem. Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos" plāno līdz 2025. gadam izstrādāt īpašu aizsardzības sistēmu pret bīstamiem asteroīdiem. Aģentūra cer izmantot tehnoloģijas, lai mainītu asteroīdu trajektorijas un attīrītu Zemes orbītu no kosmosa atkritumiem.
Tikmēr ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) plāno 2015. gadā izveidot Asteroīdu virszemes trieciena pēdējā brīdinājuma sistēmu (ATLAS).
2014 UR116 atklāts ar Krievijas automātisko teleskopu tīklu, kas darbojas bez cilvēka iesaistes un var veidot savu datubāzi, norāda RT.
