Foto: Publicitātes foto
Godinot Latvijas valsts simtgadi, Cēsīs, kādreizējā čekas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, ir izveidota pastāvīga vēstures ekspozīcija "Sirdsapziņas ugunskurs", kas vēsta par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām no 1940. līdz 1957. gadam, portālu "Delfi" informē ekspozīcijas veidotāji.

Ekspozīcijas atklāšana notiks 23. augustā Cēsīs Pils ielas 12 nama pagalmā. Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrība sadarbībā ar kuratori Elīnu Kalniņu un māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo, izveidojusi Latvijas okupāciju vēsturi skaidrojošu ekspozīciju, kas vēsta par notikumiem Centrālvidzemē (kādreizējā Cēsu apriņķa teritorijā) laika posmā no 1940. līdz 1957. gadam.

Ekspozīcija izgaismo okupāciju norises gaitu un atklāj par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju uzdrīkstēšanos – daudzveidīgo pretošanos okupācijām (gan padomju, gan nacistiskajai), salīdzina komunistiskā un nacistiskā režīma politiku pret Latvijas tautu, iepazīstina ar atsevišķu indivīdu pretošanās stāstiem un ļauj apjaust viņu motivāciju, pašaizliedzīgi iestājoties par Latvijas valstij un tautai svarīgām vērtībām šķietami bezcerīgos brīžos.

Ekspozīcijas kuratore Elīna Kalniņa skaidro ekspozīcijas saturā ietverto jēgu: "Vērtības, par kurām mūsu priekšteči, kam bija lemts piedzīvot okupāciju norisi, iestājās un atdeva savas dzīvības, nav mums neizprotamas, tālas un svešas. Arī mēs šodien ar tām dzīvojam, arī mūsu sirdsapziņu tās biksta. Proti, runa ir par taisnīgumu, godu, brīvību, neatkarību, demokrātiju. Būtībā ekspozīcija būs stāsts par šo vērtību nozīmi individuālā līmenī un līdz ar to arī par mūsu sirdsapziņām, tamdēļ ekspozīcijai ir dots nosaukums – "Sirdsapziņas ugunskurs"."

"Tas, ko apmeklētājiem piedāvās ekspozīcija Cēsīs, kā arī tas, ko okupāciju vēsturē vēl izpētīsim un sapratīsim mēs paši pilsētās, pagastos, novados ir svarīgi ikvienam no mums. Ja gribam dzīvot labāk šodien, tad saskaņa, vienotība, tēvzeme un brīvība tāpat kā gods kalpot Latvijai nedrīkst būt tikai tukši, politiķu novazāti saukļi, nonivelētas vērtībiņas. Tām atkal jākļūst par mūsu lielajām vērtībām, mums tikpat nozīmīgām kā tās bija mūsu priekštečiem-cīnītājiem par brīvību un demokrātiju 20.gadsimta vidū. Tām jābūt vērtībām, kas mums tik lielā mērā svarīgas, ka spējam par tām iestāties un pastāvēt, ka spējam mainīties, pārvarēt savu savtīgumu, savu nevēlēšanos saprast un pieņemt citādo, zināt savu pagātni un godā turēt mūsu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu," saka kuratore.

2018. gadā Latvijas valsts svin simtgadi, un plaša norišu programma iecerēta līdz pat līdz 2021. gadam, lai padziļinātu izpratni par Latvijas valstiskumu, vēsturi, notikumiem un personībām, kas veidojušas Latvijas valsti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!